Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Anna Marija

[R] 18.11.2010. 20:57

Visai miglaini: "Viss satrūdējis šai valstī, princi..."

Atbildēt

popo

17.11.2010. 23:04

Нам татарам один хуй
Что ебать вытаскивать
Что ебаных оттаскивать

Atbildēt

ringla

17.11.2010. 19:09

reku vēl viena SAB mistērija/nejaušība vai figzinkas...

SAB darbinieks vērojis Vaškeviča spridzināšanu?
19.septembris 08:06, 2008
|
Uģis Spandegs
|
Komentāri [18]
Foto: www.nra.lv

Raksta rīki
Ieteikt draugiem
Pievienot komentāru
Drukāt
Sūtīt uz e-pastu

Saistītie raksti

* Drošībnieka Gulbja krimināllietas iztiesāšana atlikta līdz rītdienai
* Laikraksts: Vaškeviča spridzinātāji varētu būt saistīti ar vairāku uzņēmēju slepkavībām
* Interneta portāla komentāros izteikti nāves draudi Vaškevičam [1]
* Vaškevičs gandarīts par policijas darbu, aizturot viņa varbūtējos spridzinātājus [1]
* Vaškeviča spridzināšanas lietā trīs aizturētie [papildināts] [2]
* Senāts atzīst par pamatotu atteikumu tiesā izskatīt Vaškeviča sūdzību par pielaides anulēšanu valsts noslēpumam [2]
* Līdz 3.aprīlim atlikta krimināllietas izskatīšana par naudas izspiešanu no Vilkastes [1]

2007. gada 21. maijā Rīgā pie VID Muitas kriminālpārvaldes ēkas tika uzspridzināta pārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča automašīna. Uzbrukumā V. Vaškevičs guva smagus miesas bojājumus.

Aculiecinieks dažas minūtes pēc sprādziena fiksējis, ka notikuma vietā – tikai apmēram 10 metru attālumā no ievainotā V. Vaškeviča – atrodas Satversmes Aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Aigars Sparāns. Līdz šim oficiālās iestādes, aizbildinoties ar slepenību, nav devušas pamatotu skaidrojumu, ko biroja pārstāvis īsti darījis nozieguma vietā.

Sparāns sprādziena brīdī bijis tiešā tuvumā

"Tūlīt pēc sprādziena es redzēju, ka ievainotais V. Vaškevičs saviem spēkiem pārvietojas tālāk no uzbrukuma vietas un apsēžas zālē. Pieskrējis klāt, konstatēju, ka viņš ir dzīvs. Piecēlies kājās, apmēram 10 metrus no notikuma vietas ievēroju vīrieti, kurš nāca V. Vaškeviča virzienā. Mirklī, kad uzsaucu, lai zvana ātrajai palīdzībai, konstatēju, ka šo cilvēku pazīstu – tas bija kādreizējais policists, tagadējais SAB darbinieks Aigars Sparāns," Neatkarīgajai stāstīja notikušā aculiecinieks, V. Vaškeviča kolēģis, kurš lūdza viņa vārdu neminēt.

Drīz pēc tam notikuma vietā ieradās daudzi cilvēki, un liecinieks nav manījis, kad un kādā virzienā laukumu atstāja A. Sparāns. "Katrā ziņā šaubos, ka šis cilvēks varēja ierasties, reaģējot uz informāciju par notikušo, – laiks pēc sprādziena bija pārāk īss, viņš, visticamāk, atradās tiešā nozieguma vietas tuvumā arī sprādziena brīdī," ir pārliecināts aculiecinieks.

Viņš informāciju par notikuma vietā redzēto sniedzis arī Valsts policijas izmeklēšanas darbiniekiem.

Cietušais V. Vaškevičs ir apņēmies noskaidrot, kāda īsti ir bijusi SAB aģenta loma notikušajā. "Manuprāt, ir skaidrs, ka Sparāns veica novērošanu. Jautājums ir tikai – ko viņš vēroja? Ja tas notika tiešā saistībā ar uzbrukumu, tad, nešaubos, – viņam agri vai vēlu būs jāatbild par savu saistību ar lietu, neatkarīgi no viņa statusa. Ja viņš tur atradās, veicot citus profesionālos pienākumus, tad rodas jautājums – vai viņa kvalifikācija un sagatavotības līmenis neļāva notikušo novērst? Īsts profesionālis ļoti labi spēj identificēt sprādziena sagatavošanas procesu. Arī uz šo jautājumu valsts man ir atbildi parādā, jo uzskatu, ka šī lieta nevar būt saistīta ar tik lielu slepenības pakāpi, lai pretējos svaru kausos liktu manu dzīvību un veselību," Neatkarīgajai sacīja V. Vaškevičs.

Par A. Sparāna iespējamo saistību ar lietu V. Vaškevičs ir informējis arī ģenerālprokuroru Jāni Maizīti atsevišķā blakus sūdzībā.

Neko neizpaudīs

Satversmes Aizsardzības biroja preses sekretāre Neatkarīgajai nosūtītajā atbildē uzsver, ka SAB konkrēto krimināllietu neizmeklē, tāpēc nav tiesīgs sniegt nekāda veida informāciju vai komentārus. Procesa virzītājs esot veicis visas nepieciešamās pārbaudes šajā lietā, un tikai tā ziņā ir pierādījumu vērtēšana, versiju izvirzīšana un to pamatotības analīze. Attiecībā uz A. Sparāna atrašanos notikuma vietā un viņa iespējamo uzdevumu SAB preses sekretāre norāda, ka biroja veiktie operatīvie, izlūkošanas vai pretizlūkošanas pasākumi, kā arī biroja darbinieki netiek komentēti.

Tomēr ģenerālprokurora Jāņa Maizīša 2008. gada 11. septembrī parakstītajā vēstulē, ar kuru V. Vaškevičam tika paziņots, ka viņa sūdzība par SAB lēmumu par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu atstāta bez ievērības un SAB lēmums paliek spēkā, lasāms, ka A. Sparāna atrašanās nozieguma vietā ir apstiprinājusies. J. Maizītis raksta: "Izmeklēšanā noskaidrots, ka A. Sparāns notikuma vietā neilgi pēc nozieguma ieradies sakarā ar profesionālo pienākumu veikšanu un viņa paskaidrojumu atbilstība patiesajiem apstākļiem apstiprināta." Kādus paskaidrojumus un kam A. Sparāns sniedzis, to būtību un terminu "patiesie apstākļi" plašāk ģenerālprokurors nekomentē.

Tādējādi jautājums, kādus operatīvos pasākumus pie Muitas kriminālpārvaldes ēkas 2007. gada 21. maijā veica A. Sparāns, joprojām nav atbildēts.

Informācija par SAB darbinieka klātbūtni esot arī policijas krimināllietu pārvaldes rīcībā. Tomēr noskaidrot, vai izmeklētāja Anita Ringo ir pratinājusi arī pašu slepenā dienesta darbinieku, šobrīd nav iespējams, jo policijas preses dienesta vadītāja Sintija Virse Neatkarīgajai paskaidroja: "Policija šo jautājumu nekomentēs."

Politiķi reaģē dažādi

Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti ir vienīgie, kuriem ir tiesības no slepeno dienestu vadītājiem prasīt atskaiti par paveikto.

Komisijas loceklis deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK) Neatkarīgajai pieļāva, ka specdienestu slepenības aizsegā varētu notikt arī ne pārāk tīras lietas. "Neizskaidrojamas informācijas noplūdināšana un atsevišķu darbinieku, maigi sakot, apšaubāma rīcība jau vairs nav nekas jauns. Traģiski, ka, piemēram, ierindas pilsonis nevar būt drošs, ka viņu jebkurā brīdī varbūt nesankcionēti nenoklausās kāds dienests," sacīja deputāts. Viņš uzsvēra katras struktūrvienības vadītāja atbildību par sev pakļautajiem darbiniekiem un nenoliedza, ka Nacionālās drošības komisijai krājoties arvien vairāk jautājumu, uz kuriem būšot jādod atbildes.

Daudz optimistiskāka bija deputāte Linda Mūrniece (Jaunais laiks). "Vismaz man kā Nacionālās drošības komisijas loceklei nav iznācis saskarties ar jautājumiem, kas būtu saistīti ar SAB pretlikumīgu darbību. Bet mums jau ir tikai uzraudzības funkcijas. Ja kāds ir nemierā ar kāda dienesta darbību, priekš tam ir ģenerālprokurors," teica L. Mūrniece. Tieši šī Jaunā laika deputāte savulaik publiski izteica savu viedokli par V. Vaškeviča spridzināšanu, norādot, ka neesot saprotams, kāpēc tieši V. Vaškevičs ir spridzināts, ja ik dienas ar noziedzīgām struktūrām strādā arī simtiem citu profesionāļu, tādējādi liekot manīt, ka V. Vaškeviča attiecības ar kriminālās pasaules darboņiem, iespējams, ir ciešākas, nekā to prasītu viņa amata pienākumi.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība) nevēlējās komentēt konkrēto lietu, jo viņam gluži vienkārši nav nepieciešamās informācijas. Tomēr, tikai daloties pārdomās, G. Daudze neslēpa savu uzskatu, ka reizumis slepenības lietas tiekot pārspīlētas. "Protams, ir virkne nosacījumu, kad slepenības grifs ir, bija un būs, – tas ir normāli, veicot tādu specifisku darbu kā SAB. Tomēr, ja atsevišķiem jautājumiem ir cilvēcisks un loģisks izskaidrojums, tad es neredzu iemeslus, kādēļ šādos gadījumos arī SAB nevarētu tādus sniegt," viņš sacīja.

No ierindas policista par SAB darbinieku

Aigars Sparāns savu karjeru tiesībsargājošajās struktūrās uzsāka Ogrē, kur strādāja vietējā policijas pārvaldē. Pēc tam karjeras ceļš viņu aizveda uz nu jau pasen izformēto Smago noziegumu apkarošanas koordinācijas pārvaldi. SAB darbinieku rindās viņš nokļuvis neilgi pirms Jāņa Kažociņa apstiprināšanas amatā. Kāds bijušais A. Sparāna kolēģis, kurš Neatkarīgajai lūdza viņa vārdu un pašreizējo amatu neminēt, viņu atceras kā profesionālu, kvalificētu, bet ne pārāk čaklu darbinieku. "Visādi jau tolaik baumoja – ka Aigars protot kārtot visus jautājumus. Nereti it kā pa jokam viņu iekšienē sauca par jumtošanas speciālistu, bet neko konkrētāk jau nerunāja. Varbūt ar to tikai tika uzsvērta viņa sekmīgā darbība reketa apkarošanā," viņš sacīja.

A. Sparāns itin bieži personiski kontaktējoties ar dažiem augstu amatpersonu padomniekiem. Vai tas saistīts ar profesionālo pienākumu veikšanu vai draudzību, informācijas pagaidām nav.

Par A. Sparāna raksturu un cilvēciskajām īpašībām nav plašākas informācijas – zināms vien tas, ka SAB darbinieks ļoti iecienījis dārgas automašīnas, šobrīd viņš pārvietojas ar samērā jaunu Porsche modeļa automašīnu, kura nomainījusi ne tik sen A. Sparāna rīcībā pabijušo Lexus markas spēkratu.

Atbildēt

Recenzentam

17.11.2010. 13:53

Tiešām nezinām, bet ceram, ka atgriezīsies.
Ar cieņu,
PIETIEK

Atbildēt

OOz

17.11.2010. 11:40

Ja jautaajat OOz, tad Putina ienaidniekiem nav automaatiski jaabuut muusu draugiem, tikai taadeelj, ka vinjiem reiz ir bijushas kopiigas biznesa intereses ar muusu strateegiskajiem partneriem.
Taapat arii nedomaaju, ka Putinam un vinja apkaartnei obligaati ir jaabuut muusu draugiem.
Latvijai ir jaabuut valstij ar pashcienju, jaariikojas peec noteiktiem principiem, kas veersti uz stabilitaati, droshiibu un labklaajiibu muusu valstii. Tas sevii ietver, ka mees pashi izlemsim kam un kaa paliidzeesim saskanjaa ar valsts un taas iedziivotaaju intereseem.
Ja cieniijamie biznesmeni uzvedas korekti, nepaarkaapj likumus un visaadi citaadi izturas ar cienu pret sho valsti, tad nav ko vinjus aiztikt.
Savukaart, ja kaads iedomaajas sheit taisiit finanshu mahinaacijas, zagt nodokljus un uzvesties kaa bandiits, tad vinjam ir kategoriski jaaparaada iistaa vieta. Latvijaa kaartiibu jaanosaka Latvijas valstij un punkts.
Ja nu kaadam patiik speeleet spiegu speeliites, tas ir vinja gaumes jautaajums, bet - ieveerot sheit noteikto kaartiibu un cienju pret likumu.
Un viss. Nevajag taisiit ziepju operas.

Atbildēt

Zi

17.11.2010. 11:38


Naudas atmazgāšana ir noziegums. Bet skumji, ka cilvēkus ar lielām naudām nespējam iesaistīt lielos, Latvijas ekonomikai darīgos projektos.

Atbildēt

Mo

17.11.2010. 11:26

Re kā sanāk, 100% Seskis par šo visu zināja, jo pats ir iekšā šajā netīrajā lietā :) Liepājnieki, kas notiek, linču tiesu lūdzu

Atbildēt

Recenzents

17.11.2010. 10:59

"pietiek.com" - kur ir "sirdspuķīte", vai viņai svētku brīvdienas sākušās?

Atbildēt

Recenzents

17.11.2010. 10:55

Ja ir taisnība par to, kā te rullē Rulle un oponē OOz, tad jau Hartmanim un Boram jādod Trīs zvaigžņu ordeņi, jo Putina ienaidnieki ir mūsu draugi. Maizītim arī šodien vienu tādu iedos, tā ka SAB uzraudzība ir novērtēta augstākajā līmenī.

Atbildēt

!

17.11.2010. 10:43

Taa ir tikai aizberga redzamaa dala,visa Latvijas droshiibas sisteema ir pilniibaa korumpeeta un paardevusies,veel jo vairaak,visa vinu slepeniibas sisteema ir kakim zem astes,ko nezin un nedriikst zinaat Latvijas pilsonis,to zin un driikst zinaat FDD un cekisti !Hrtmanis ir Hartmanis,bet Bors sen jau bija aiz pautiem pakarams !!!

Atbildēt

mja

17.11.2010. 09:08

Komentatori- 90% Krievijas astes laizītāji.
Skaidrs, ka iestādes jāiztīra no korumpantiem, bet iedomāties, ka Krievijas nacionālsociālisms latviešiem labāks par Rietumu liberismu var tikai nelatvieši un pajoliņi.

Atbildēt

Vērotājs

17.11.2010. 03:06

Nav svarīgi, kur Krievijā vai Latvijā mēs saskaramies ar "mežonīgais kapitālisma" neatņemamiem atribūtiem (t.sk. korumpētām tiesībsargājošām institūcijām).
Daudz svarīgāks ir jautājums vai un kad mūsdienu Latvijas politiskā elite nobriedīs darīt galu šim "mežonīgā kapitālisma" mantojumam.

Atbildēt

otto 2 paija16.11.2010. 22:45

17.11.2010. 01:27

"Neticu ,ka Krievijā ir taisnīga tiesa"

Bet tici, ka Latvijā ir taisnīga tiesa?

Atbildēt

anonīmais šakālis

17.11.2010. 01:13

Tie stratēģiskie partneri liek mums ar visādiem bandītiem auklēties. Paņemt viņus ciet un atdot Putinam!

Atbildēt

Paija

17.11.2010. 00:00

Tur būs dikti jārokas un jākavē laiks, lai vispār atrastu kadu info - dokumentāli apstiprinātu papīru ar visiem amatpersonu parakstiem...

Atbildēt

paija

16.11.2010. 23:45

Nedomāju gan,ka šadus faktus vajadzeja publicet bez tiesas procesu pret Jukos analīzes. Neticu ,ka Krievijā ir taisnīga tiesa un,ka jau otra tiesa pret Hodorkovskiir objektīva. Drīzāk viņš nav izpaticis Putinam, jo līdzīgiem biznesmeņiem,kuriem ASV liegta iebrauksana kā saistītiem ar mafiju , Krievijas ĀM iejaucas,kai atceltu ieceļošanas liegumu atcelsanu

Atbildēt

oto

16.11.2010. 22:49

A kur prikols.

Atbildēt

Kaktuss

16.11.2010. 22:48

Būtu interesanti, ja pietiek.com. varētu uzrakstīt kadu pētniecisku rakstu, kādēļ tad nupat aizgāja no ienesīgā amata ilggadējais SAB vietnieks Dzenītis, kuram tur bija gadu gadiem iesildīta vieta. Formālais iegansts - ka aizgāja izdienas pensijā 47 gados , nu maz ticams domājošam lasītājam.
Paldies, ka jūs esat pietiek.com !

Atbildēt

OOz

16.11.2010. 22:20

Nedomāju, ka šoreiz būs precīzi. "Jukos" līmeņa personām patvērumu nedod ne ar Hartmaņa, pat ne Bora līmeņa personu palīdzību. Domājams, ka šoreiz Latvijas valdībai to ir lūguši tā saucamie stratēģiskie partneri. Tie paši, kur bija cieši saistīti ar mēģinājumu apvienot "Jukos" ar "Sibņeft" un pēc tam to pārdot Rietumu megakorporācijai. Tādai, kuri ir ciešas saites ar bijušo, ietekmīgo ASV viceprezidentu. Loģiski, ka Putins bija nopietni satraucies, ka tik būtisks naftas industrijas uzņēmums - stratēģiski svarīgs valstij un tas budžetam, nonāk rietumu rokās un palika visai dusmīgs uz Hodrokovski un viņa biedriem. Tie savukārt bija spiesti kaut kur aizlaisties. Bet pats Hodorkovskis rietumu acīs kļuva par "politieslodzīto".

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...