Iesaki rakstu: 
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija šī gada 26. aprīlī paziņoja, ka AS "Sadales tīkls" atļautie ieņēmumi no 01.07.2023. ir palielināti par 22%, no kā varēja secināt, ka vidēji sadales tarifiem vajadzētu pieaugt par apmēram tiem pašiem 22%. Tas, protams, šķita stipri labāk nekā rudenī piesolītais 75% pieaugums. Vienlaicīgi periods, kuram ir noslēgts tarifs, tika pagarināts no 2,5 uz 4,5 gadiem.
Šajās dienās iedzīvotāji sāk saņemt rēķinus par jūlija mēnesi un var pārliecināties par savām personīgajām izmaiņām sadales tarifā, kas ir krietni konkrētāk par abstraktajiem vidējiem 22%.
Tātad mans personīgais gadījums.
Dzīvoklis, 20 A, trīs fāzes. Apmēram tāds varētu arī būt standarta risinājums šajā gadsimtā būvētajās daudzdzīvokļu mājās.
Sadales tarifs par jūniju, salīdzināšanas nolūkos koriģēts ar jūlija elektrības patēriņu. - 9,93 eiro.
Par jūliju - 24,20 eiro.
Tātad pieaugums 2,4 reizes. Tā stipri patālu no vidējiem 22%.
Viss pieaugums ir fiksētās samaksas daļai no 4 eiro mēnesī uz 18,40 eiro mēnesī. Tātad pieaugums 4,6 reizes.
Rodas virkne jautājumu.
Pirmkārt, kā jaunie tarifi iet kopā ar "zaļo" kursu, kura pamatā ir pāreja no fosīlā kurināmā uz "zaļi" saražoto elektrību?
Atceramies, ka pagājušajā gadā tika intensīvi reklamēta apkures pārbūve no dabasgāzes uz siltumsūkņiem. Tāpat elektroauto tika virzīti ar domu, ka tie samazinās benzīna un dīzeļdegvielas izmantošanu. Kas tad te notika? Ievilināja " zaļajās" lamatās un pacēla nodokļus? Vai tas ir jaunās Klimata un enerģijas ministrijas sveiciens visiem lētticīgajiem?
No otras puses saprotams, ka elektroauto izplatība samazina degvielas nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Tātad katrs elektroauto rada konkrētus zaudējumus valstij. Tas ir mēģinājums kompensēt zaudējumus caur sadales tarifu un tālāk dividendēm? Sanāk neloģiski, taču ne jau pirmo reizi tā notiek.
Manā gadījumā trīs fāžu elektrības lietderība ir tikai dēļ indukcijas elektriskās plīts. Ja man būtu gāzes plīts, tad trīs fāzes būtu pilnīgi liekas. Lobējam dabasgāzi? Ar tarifiem cenšamies ierobežot "zaļās" elektroenerģijas patēriņu? Pēc dažiem gadiem, iespējams, nebūs kur likt to zaļo enerģiju. Labā roka Klimata un enerģētikas ministrijā patiešām zina, ko dara kreisā?
Otrkārt, ja vienai gana lielai patērētāju daļai tarifs pieaug vairāk nekā divas reizes, bet vidējais pieaugums ir 22%, tad, no aritmētikas puses skatoties, kādai patērētāju grupai sadales tarifam vajadzētu samazināties vai vismaz nemainīties nemaz. Kuri ir tie elektrības patērētāji, kuru labā ir veiktas sadales tarifa izmaiņas? Ja tādu nav, tad 22% ir maldināšana, un to mēs redzēsim AS "Sadales tīkli" otrā pusgada pārskatā.
Nav īsti saprotams, kāpēc vajadzēja palielināt sadales tarifa darbības termiņu par 2 gadiem. Varbūt šeit arī slēpjas atbilde uz jautājumu. Tarifā visdrīzāk iestrādāja četru gadu plānoto vidējo izmaksu pieaugumu, kas neapšaubāmi būs lielāks nekā divu gadu periodam.
Treškārt, sadales tarifa pieaugums paātrinās inflāciju. Tātad dzīvošana Latvijā kļūs dārgāka, un tas ir bīstami, ja valstī, kuras ekonomika nav orientēta uz produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un turas pārsvarā uz zemām darbaspēka izmaksām, pieaug dzīves dārdzība. Ja mums būtu sava valūta, tad tā būtu tikai pusbēda, jo, devalvējot latu, konkurētspēja starptautiskajos tirgos tiktu atgūta. Pašlaik tas nav iespējams. Tātad tuvojamies nepieciešamībai pēc iekšējās devalvācijas, tas ir piespiedu dzīves līmeņa samazinājumam. Vienreiz jau tam gājām cauri. Kāpēc vēlreiz uzprasīties? Jaunie „Sadales tīkla” tarifi ir solis šajā virzienā.
Ceturtkārt, jāņem vērā, ka, samazinoties elektrības patēriņam, „Sadales tīkla” tarifi proporcionāli pieaugs. Aprēķinot tarifus, izmaksas tiek dalītas ar prognozēto piegādātās elektroenerģijas apjomu. Tas ir viens no ojektīvajiem faktoriem, kuru dēļ sadales tarifu izmaksām būs tendence pieaugt. Iedzīvotāju skaits samazinās, un ziņas par uzņēmumu slēgšanu pēdējā laikā dominē par ziņām par jaunu uzņēmumu atvēršanu. Tātad demogrāfijas problēmas arvien konkrētāk kļūst par ekonomikas un labklājības problēmām.
P.S. AS "Sadales tīkls" PR speciālisti nav bez humora izjūtas. Kā izrādās, jaunais Pamata tarifs man ir izdevīgs.
Attēlā – AS „Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons (2021. gada atalgojums – 157 549 eiro)
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
