Vai sadales tarifgeita?

Šajās dienās iedzīvotāji sāk saņemt rēķinus par jūlija mēnesi un var pārliecināties par savām personīgajām izmaiņām sadales tarifā, kas ir krietni konkrētāk par abstraktajiem vidējiem 22%.

Tātad mans personīgais gadījums.

Dzīvoklis, 20 A, trīs fāzes. Apmēram tāds varētu arī būt standarta risinājums šajā gadsimtā būvētajās daudzdzīvokļu mājās.

Sadales tarifs par jūniju, salīdzināšanas nolūkos koriģēts ar jūlija elektrības patēriņu. - 9,93 eiro.

Par jūliju - 24,20 eiro.

Tātad pieaugums 2,4 reizes. Tā stipri patālu no vidējiem 22%.

Viss pieaugums ir fiksētās samaksas daļai no 4 eiro mēnesī uz 18,40 eiro mēnesī. Tātad pieaugums 4,6 reizes.

Rodas virkne jautājumu.

Pirmkārt, kā jaunie tarifi iet kopā ar "zaļo" kursu, kura pamatā ir pāreja no fosīlā kurināmā uz "zaļi" saražoto elektrību?

Atceramies, ka pagājušajā gadā tika intensīvi reklamēta apkures pārbūve no dabasgāzes uz siltumsūkņiem. Tāpat elektroauto tika virzīti ar domu, ka tie samazinās benzīna un dīzeļdegvielas izmantošanu. Kas tad te notika? Ievilināja " zaļajās" lamatās un pacēla nodokļus? Vai tas ir jaunās Klimata un enerģijas ministrijas sveiciens visiem lētticīgajiem?

No otras puses saprotams, ka elektroauto izplatība samazina degvielas nodokļa ieņēmumus valsts budžetā. Tātad katrs elektroauto rada konkrētus zaudējumus valstij. Tas ir mēģinājums kompensēt zaudējumus caur sadales tarifu un tālāk dividendēm? Sanāk neloģiski, taču ne jau pirmo reizi tā notiek.

Manā gadījumā trīs fāžu elektrības lietderība ir tikai dēļ indukcijas elektriskās plīts. Ja man būtu gāzes plīts, tad trīs fāzes būtu pilnīgi liekas. Lobējam dabasgāzi? Ar tarifiem cenšamies ierobežot "zaļās" elektroenerģijas patēriņu? Pēc dažiem gadiem, iespējams, nebūs kur likt to zaļo enerģiju. Labā roka Klimata un enerģētikas ministrijā patiešām zina, ko dara kreisā?

Otrkārt, ja vienai gana lielai patērētāju daļai tarifs pieaug vairāk nekā divas reizes, bet vidējais pieaugums ir 22%, tad, no aritmētikas puses skatoties, kādai patērētāju grupai sadales tarifam vajadzētu samazināties vai vismaz nemainīties nemaz. Kuri ir tie elektrības patērētāji, kuru labā ir veiktas sadales tarifa izmaiņas? Ja tādu nav, tad 22% ir maldināšana, un to mēs redzēsim AS "Sadales tīkli" otrā pusgada pārskatā.

Nav īsti saprotams, kāpēc vajadzēja palielināt sadales tarifa darbības termiņu par 2 gadiem. Varbūt šeit arī slēpjas atbilde uz jautājumu. Tarifā visdrīzāk iestrādāja četru gadu plānoto vidējo izmaksu pieaugumu, kas neapšaubāmi būs lielāks nekā divu gadu periodam.

Treškārt, sadales tarifa pieaugums paātrinās inflāciju. Tātad dzīvošana Latvijā kļūs dārgāka, un tas ir bīstami, ja valstī, kuras ekonomika nav orientēta uz produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un turas pārsvarā uz zemām darbaspēka izmaksām, pieaug dzīves dārdzība. Ja mums būtu sava valūta, tad tā būtu tikai pusbēda, jo, devalvējot latu, konkurētspēja starptautiskajos tirgos tiktu atgūta. Pašlaik tas nav iespējams. Tātad tuvojamies nepieciešamībai pēc iekšējās devalvācijas, tas ir piespiedu dzīves līmeņa samazinājumam. Vienreiz jau tam gājām cauri. Kāpēc vēlreiz uzprasīties? Jaunie „Sadales tīkla” tarifi ir solis šajā virzienā.

Ceturtkārt, jāņem vērā, ka, samazinoties elektrības patēriņam, „Sadales tīkla” tarifi proporcionāli pieaugs. Aprēķinot tarifus, izmaksas tiek dalītas ar prognozēto piegādātās elektroenerģijas apjomu. Tas ir viens no ojektīvajiem faktoriem, kuru dēļ sadales tarifu izmaksām būs tendence pieaugt. Iedzīvotāju skaits samazinās, un ziņas par uzņēmumu slēgšanu pēdējā laikā dominē par ziņām par jaunu uzņēmumu atvēršanu. Tātad demogrāfijas problēmas arvien konkrētāk kļūst par ekonomikas un labklājības problēmām.

P.S. AS "Sadales tīkls" PR speciālisti nav bez humora izjūtas. Kā izrādās, jaunais Pamata tarifs man ir izdevīgs.

Attēlā – AS „Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons (2021. gada atalgojums – 157 549 eiro)

Novērtē šo rakstu: