Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji viedokļi par atlaišanu kā Šlesera partijas kampaņu un draudu valsts drošībai.
Mēs uzskatām, ka parakstu vākšanas un referendumi pieder to dalībniekiem, ne tiem, kas to rosina. Šlesera motivācija noteikti nav balstīta latviešu interesēs, bet iemesli atlaist 14. Saeimu pilsoņiem var būt atšķirīgi. Ja notiek referendums un Saeima tiek atlaista, tad pilsoņu griba ir jāciena!
Demokrātiskā ceļā sodīt esošo valdību par tās cinismu, nododot vēlētāju doto uzticības kredītu ārējā kara un iekšējās krīzes apstākļos, ir morāli pareiza motivācija. Iekšējās un ārējās drošības nožēlojamais stāvoklis ģeopolitiskas krīzes apstākļos, atkāpšanās latviešu valodas stiprināšanas politikā, bezcerīgā ekonomiskā stagnācija, kreisi ideoloģiskie eksperimenti kā prioritāte… Iemeslu šīs valdības patriekšanai ir pietiekami!
Pretargumenti par iespējamo Latvijas destabilizāciju ar ārkārtas Saeimas vēlēšanu norisi izklausās pēc “Jaunās Vienotības” un tās satelītpartiju atzīšanās valsts novājināšanā divdesmit gadu garumā. Ja Satversmē paredzēta demokrātiska procedūra apdraud valsti, tad tas ir vēl viens iemesls “Jaunajai Vienotībai” uzņemties atbildību par savas valdīšanas sekām. Tāpat kā Covid-19 laikā, tā arī tagad tādi opozicionāri kā Šlesers tikai izmanto esošo krīzi, bet tas nenozīmē, ka krīzes nav vai nav problēmas ar valdošajiem spēkiem.
Tomēr šobrīd opozīcija dalās partijās, kas būtu gatavas nomainīt “Jaunās Vienotības” varu, bet ir prokrieviskas, un tajās, kuras mērķis ir vien atgriezties atpakaļ “Jaunās Vienotības” koalīcijā, lai “viss būtu kā agrāk”, un nerada tai īstu izaicinājumu, jo baidās pašas uzņemties atbildību par valsts likteni. Īstā problēma nav tik daudz ar Saeimas atlaišanu, bet par to, kas notiks pēc tam.
Redzot, ka politiskās izvēles potenciālājās ārkārtas vēlēšanās ir starp promaskaviskām un “Jaunās Vienotības” satelītpartijām, mēs aicinām: pievienoties “Austošajai Saulei” bezpartejiskus nacionālkonservatīvus aktīvistus un domātājus, kā arī un patriotiskus dažādu jomu ekspertus, lai izstrādātu patiesi opozicionāras politikas piedāvājumu pastāvošajai viltus izvēlei starp prokrievisku un kreisi liberālu politiku.
Tuvojas mūsu valsts 105. gadadiena. Arī tolaik latviešu nacionālisti bija vien saujiņa, kas stāvēja starp destruktīvām rietumu un austrumu ietekmēm, kas draudēja sagraut mūsu tautu. Arī šoreiz mums varbūt nav līdzvērtīgu varas resursu, bet mūsu nodomi ir tīri un apņēmība stipra!
Saules mūžu Latvijai!
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
