Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai Saeimu neinteresē tautas viedoklis?

Iveta Grigule, 11. Saeimas deputāte (ZZS)
24.06.2012.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā Saeimas sēdē ar koalīcijas balsu vairākumu tika apstiprināts visai strīdīgs likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Šie grozījumi paredz, ka ar 2015. gadu idejas iniciatoriem referenduma ierosināšanai būs jāsavāc un pašiem jāapmaksā aptuveni 150 000 parakstu, jeb 10% no balsstiesīgo pilsoņu skaita. Tā rezultātā referendumu rīkošana faktiski nebūs iespējama. Tam mēs nevaram piekrist. Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu šo likumu neizsludināt, bet atgriezt Saeimai pārstrādāšanai.

Mēs piekrītam, ka šajā likumā ir nepieciešamas izmaiņas, bet saprātīgas un izpildāmas, tomēr mūsu ierosinājumus Saeimas vairākums neatbalstīja. Viens no argumentiem, kas izskanēja no koalīcijas puses: „Mēs negribam, lai atkārtotos valodas referenduma situācija, tāpēc ir svarīgi palielināt nepieciešamo parakstu skaitu referenduma ierosināšanas uzsākšanai no 10 000 līdz vismaz 150 000."

Tomēr mums visiem jāsaprot, ka šiem likuma grozījumiem nav nekāda sakara ar 18. februārī notikušo referendumu par latviešu valodu! Nebūsim naivi! Lai novērstu iespēju rīkot provokatīvus referendumus par Latvijas valsts pamatiem, ir jāmaina Satversme, jānosaka par negrozāmiem panti, kuros tiek runāts par valsts valodu, teritorijas nedalāmību un valsts suverenitāti. Un ZZS jau pirms vairāk kā pusgada to arī ierosināja.

Jāpiebilst, ka koalīcijas deputāti lieliski saprot situāciju, tomēr absurdais valodu referendums pašlaik tiek izmantots kā iegansts, lai vispār liegtu iespēju pilsoņiem, šoreiz jau domājot nevis par krieviski runājošajiem, bet tieši par latviešiem, iespēju paust savu gribu par valstij svarīgiem jautājumiem tautas nobalsošanā.

Koalīcijas piedāvātā 150 000 parakstu savākšana referenduma ierosināšanai ir faktiski nereāls pasākums gan no administratīvā, gan finansiālā viedokļa. Un te nav runa par partijām un to vēlmēm rosināt referendumus. Iedomājieties – vai arodbiedrības, pensionāru federācija, jebkura cita sabiedriska organizācija, vai pilsoņu grupa Latvijā par saviem līdzekļiem var nodrošināt notāra vai bāriņtiesas pakalpojumus un savākt 150 000 balsstiesīgo parakstus? Nē! Tādu resursu nav nevienam, tātad sabiedrība, piemēram, nevarēs rosināt pat referendumu par Saeimas atlaišanu.

Rodas jautājums – kāpēc ir svarīgi tieši šobrīd uzlikt tik lielus ierobežojumus pilsoņu līdzdalībai sabiedriskajos procesos? Vai šībrīža valdības un Saeimas vadību nemaz neinteresē tautas viedoklis? Vai viņiem varētu būt kas slēpjams? Ļoti iespējams, jo mēs neviens nezinām, ko valdības vadītājs ir solījis Starptautiskajam Valūtas fondam slepenajos protokolos. Varbūt premjers ir apsolījis valsts uzņēmumu, piemēram, tādu kā Latvenergo vai Latvijas Valsts meži privatizāciju, kurai tautas viedoklis varētu radīt šķēršļus.

Ja atceramies vēsturi, viens mēģinājums privatizēt Latvenergo un ar to saistīts referendums jau mūsu valstī ir bijis. Varbūt ir solīts mazināt pensijas, vai kā citādi pasliktināt pensionāru stāvokli? Pieņemot šos grozījumus, koalīcija absolūti un galīgi ir izslēgusi iespēju pilsoņiem izteikt savas domas referendumā par mums visiem tik svarīgiem jautājumiem. Vai tāds ir šīs koalīcijas mērķis?

Pieņemtais 150 000 pilsoņu parakstu lielais referenduma ierosināšanas slieksnis būtiski ierobežo arī Satversmē noteikto – vara pieder tautai. Tautai teorētiski tiesības tiek saglabātas, bet praktiskās iespējas ietekmēt procesus valstī tiks absolūti minimalizētas vai pat liegtas. Un te nu runāt par demokrātijas stiprināšanu Latvijā būtu, mazākais, ciniski.

Mūsu tauta ir gudra un atbildīga, to pierādīja arī pēdējais valodu referendums. Tad kāpēc valdošā koalīcija negribam tai uzticēties, lūgt padomu grūtos un sarežģītos jautājumos? Vai baidās? Vai mēs ejam uz tādu valsti, kur ir tikai vienas valdošās partijas taisnība un pareizais viedoklis? Vai šie likuma grozījumi neierobežo pilsoņu politisko brīvību?

Pasaulē atzīts cilvēktiesību eksperts, ASV Valsts administrācijas pārstāvis, bijušais Freedom House izpilddirektors Tomass Meliu latviešu žurnālistam intervijā pirms aptuveni mēneša ir teicis: „Situācija politisko brīvību ievērošanā ir pasliktinājusies daudzviet pasaulē, pat Eiropas Savienībā. Tā ir politiskā realitāte. Tiek ieviesti jauni ierobežojumi, cilvēki vairs nevar tik vienkārši organizēties. Tā ir globālā politiskā recesija. Veidojas demokrātiskā vairākuma principa perversija. Respektīvi, ja jūs neesat ar mums, tad jūs neesat patriotiski!”

Redzot, kas pašlaik notiek Latvijā, šim cilvēktiesību ekspertam nevar nepiekrist. Arī šis likums ir pieņemts šauru interešu grupu labā. Tāpēc ar visdziļāko pārliecību, ka šāda likuma pieņemšana visliekākajā mērā ierobežo pilsoņu iespējas izmantot referendumu savas gribas paušanai, ZZS balsoja „PRET” likumu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Mēs arī iesniedzām lūgumu Valsts prezidentam šo likumu neizsludināt, bet atdot atpakaļ Saeimai pārstrādāšanai. Un ļoti gribas cerēt, ka Valsts prezidents kā neatkarīgs arbitrs izmantos visas savas iespējas, bezkaislīgi un objektīvi izvērtēs šo strīdīgo likumprojektu, un pieņems savu lēmumu Latvijas tautas interesēs!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...