Vai sagaidīsim stingru stāju no Vējoņa un Rinkēviča? Sagaidīsim?
Otto Ozols08.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lielu satraukumu un plašas pārdomas izraisījušas vācu domātāja, filozofa Kārļa Marksa 200. dzimšanas dienas svinības. Marksisma ideoloģijas pamatlicējs Kārlis Markss ir dzimis pirms divsimt gadiem - 1818. gada 5. maijā Vācijas pilsētā Trīrē. Svinībās ar runu piekrita piedalīties arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Taču viņa piedalīšanās pasākumā par godu Marksam izraisījusi arī kritiku un apsūdzības par komunisma upuru piemiņas aizvainošanu.
Junkera birojs Eiropas Komisijas priekšsēdētāja lēmumu aizstāv. Viņi norāda, ka Junkers “ļoti labi apzinās vēsturiskos faktus un jūtīgumu”, tomēr, lai arī kādi ir cilvēku uzskati par Marksu, “neviens nevar noliegt, ka Kārlis Markss ir persona, kas tā vai citādi ir veidojusi vēsturi”. Tādēļ nerunāšana par viņu būtu „tuvu vēstures noliegšanai.” Svinību ietvaros tika atklāta 5,5 metrus augsta Marksa statuja, kas ir dāvana no komunistiskās Ķīnas.
Marksa mantojuma aizstāvji norāda, ka tieši viņš aizsāka diskusijas par darbaļaužu tiesību aizstāvību, kas noveda pie tā, ka mūsdienās civilizētā pasaulē ir astoņu stundu darba diena, divas brīvdienas nedēļā, bērni netiek nostrādināti fabrikās, bet iet skolās, sievietēm ir vēlēšanu tiesības. Protams, akadēmiskajā vidē nerimst diskusijas, vai civilizētā pasaule pie tā nebūtu nonākusi arī bez marksistu ideoloģijas.
Tomēr viņa mantojumā ir arī tādi nežēlīgi autoritāri režīmi kā, piemēram, bijusī Padomju Savienība un komunistiskā Ķīna. Marksisma ideoloģijas sekotāja Staļina režīms ir atbildīgs par daudzu desmitu miljonu cilvēku nāvi.
Marksisma ideoloģijas sekotājs Ķīnas valdnieks Mao Dzeduns viņa ideju iespaidā sāka postošo “Kultūras revolūciju,” kuras laikā tika nogalināti apmēram 7 miljoni cilvēki. Vēlāk viņa marksistiskie eksperimenti noveda pie tā dēvētā ekonomiskā “Lielā lēciena”. Šis briesmīgais eksperiments noveda pie valsts ekonomikas daļēja sabrukuma un Lielā Ķīnas bada no 1959. līdz 1961. gadam. Tā laikā gāja bojā apmēram 30 miljoni cilvēku. Citi uzskata, ka vismaz 45 miljoni cilvēku. To uzskata par vienu no lielākajiem komunistu noziegumiem pret cilvēci.
Padomju Savienības dibinātājs, aktīvs “Sarkanā terora” atbalstītājs Ļeņins bija marksists.
Par Gulaga cietumu sistēmu un vispārējā terora ārprātu, “Golodomor” briesmīgo badu Ukrainā, kas laupīja vairāku miljonu cilvēku dzīvības, vaina gulstas uz Josifu Staļinu - marksistu.
Kambodžas asiņainais diktators Pols Pots, kura režīms arī nogalināja miljonus - arī viņš bija marksists.
Poļu filozofs, Oksfordas profesors, marksisma pētnieks Lešeks Kolakovskis savā grāmatā “Marksisma galvenie strāvojumi” norāda, ka marksisms ir neparasti jaudīga sekulārā reliģija. Marksisms atšķirībā no islāma radikālajiem novirzieniem ir viegli adaptējams gandrīz jebkurā sabiedrībā no Krievijas, Ķīnas, Tuvajiem Austrumiem līdz Latīņamerikai un Eiropai. Lielā daļā pasaules reģionu tas bija un patiesībā joprojām ir populārs. Britu vēsturnieks Tonijs Džads rakstīja: “Marksisms ir unikāls - un patiesi oriģināls - romantiski prometejisko ilūziju un dzelžainā vēsturiskā determinisma sajaukums.”
Marksisms, kā jau minēju, ir jaudīga sekulārā reliģija. Tā ir neiecietīga pret citām ticībām, un marksistu kontrolētajos režīmos vienmēr ir bijušas plašas ticīgo cilvēku vajāšanas.
20. gadsimts ir bijis visasiņainākais visā civilizācijas vēsturē. Tik daudz upuru viena gadsimta laikā nav bijuši nekad iepriekš. Atbildība par lielāko daļu no šiem prātam neaptveramajiem noziegumiem gulstas tieši uz Marksa ideoloģijas sekotājiem - Ļeņinu, Staļinu, Mao Dzedunu, Polu Potu un citiem.
Tāpēc šodien daudzi ir aizvainoti un neizpratnē, ka viens no Eiropas Savienības augstākajiem vadītājiem - Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers piedalās svinības par godu Kārlim Marksam, kura ideoloģija iedvesmojusi civilizācijas lielākos slepkavas, asiņainākos režīmus.
Marksisma ideoloģijas sekotāji izsūtīja uz Sibīriju desmitus tūkstošus Latvijas pilsoņus. Viņi nogalināja, spīdzināja un vajāja vēl daudzus tūkstošus. Latvijas Republiku teju piecdesmit gadus biju okupējis marksistu režīma sekotāji.
Šodien, 2018. gadā Eiropas Savienības komisijas prezidents Kārļa Marksa dzimšanas dienu svinībās ir...
Vai mēs sagaidīsim, ka par to stingru vārdu teiks Latvijas Republikas pārstāvji Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Sagaidīsim?! Jā vai nē?!
Kolāža no Daily Express
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
