Vai sakarā ar eiro ieviešanu Tieslietu ministrija atzinusi, ka Latvija vairs nav suverēna valsts?
Kārlis Seržants, Saeimas deputāts21.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā atkārtoti izskatīja jautājumu par portāla „manabalss.lv” iniciatīvu sarīkot referendumu par eiro ieviešanu no nākamā gada 1. janvāra. Gatavojoties sēdei, noklausījos iepriekšējās sēdes (05.06.2013.) audio materiālu, kurā skaidri izskan Tieslietu ministrijas pārstāves viedoklis, ka Latvija vismaz „de facto” līmenī jau zaudējusi suverenitāti.
No diskusijas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē - Tieslietu ministrijas pārstāve Liene Zariņa: „Balsojot 2004.gadā, mēs nekvalificējāmies eiro zonai, jo nebijām izpildījuši visus Māstrihtas kritērijus un līdz ar to Latvijai, kā arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tika noteikts izņēmuma statuss līdz brīdim, kad dalībvalstis spēj izpildīt šos te Māstrihtas kritērijus. Un šis brīdis šobrīd ir pienācis. Līdz ar to, balsojot 2004.gadā par dalību Eiropas Savienībā, mēs nobalsojām arī par dalību eiro monetārajā savienībā. Tā tauta nobalsoja."
Uz jautājumu, vai, ja Saeima nobalso par referendumu, mēs varam pārbalsot to, ka lats paliek kā nacionālā Latvijas valūta, Tieslietu ministrijas pārstāve atbildēja:
„Tas gan ir jautājums par to, kas ir Eiropas Savienības institūcijas un cik lielu suverenitāti Latvija ir nodevusi Eiropas Savienībai. (Pasvītrojumi mani – K.S.)
Tātad, iestājoties 2004.gadā Eiropas Savienībā, mēs daļu no savas suverenitātes kā jebkura cita Eiropas savienības dalībvalsts esam nodevuši pamat līgumos atrunātās kompetences lemt Eiropas savienībai.
Eiropas Savienības padome pieņem lēmumu, kad katra konkrētā dalībvalsts zaudē šo izņēmuma statusu, un, kā mēs zinām, padome tūlīt tuvākajās dienās pieņems šo lēmumu. Tad jautājums ir par to, vai Latvijas Republikas Saeima ir tiesīga norādīt Eiropas Savienības padomei, vai pārbalsot un rīkoties pretēji Eiropas Savienības padomes lēmumiem.
Pievienojoties 2004.gadā, mēs esam nodevuši daļu suverenitātes, arī jautājumu par ekonomisko monetāro savienību Eiropas Savienības kompetences lemšanai…”
Uz manu jautājumu - Vai jūs nupat pateicāt, ka Latvija vairs nav neatkarīga valsts? – Tieslietu ministrijas pārstāve atbildēja:
„Nūū…darbojoties jebkurā starptautiskā organizācijā, parakstot jebkādu starptautisku līgumu, tai skaitā līgumu par dalību Eiropas Savienībā, mēs atdodam daļu savas suverenitātes..””
Šāds oficiāls atzinums ir klajā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, t.i., ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. (1.pants) un ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai (2.pants)
Nevienā Satversmes punktā nav izskatīta iespēja, ka Ministru kabinetam, Saeimai vai Valsts prezidentam būtu iespēja lemt jautājumus par valsts suverenitātes mazināšanu. tāpēc rodas jautājums - ja Liene Zariņa paudusi oficiālu Ministru Kabineta un Tieslietu ministrijas viedokli par to, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas ir atdevusi daļu savas suverenitātes, tad kā tas saskaņojams ar LR Satversmes iespējamo ignorēšanu?
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
