Vai sakarā ar eiro ieviešanu Tieslietu ministrija atzinusi, ka Latvija vairs nav suverēna valsts?
Kārlis Seržants, Saeimas deputāts21.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā atkārtoti izskatīja jautājumu par portāla „manabalss.lv” iniciatīvu sarīkot referendumu par eiro ieviešanu no nākamā gada 1. janvāra. Gatavojoties sēdei, noklausījos iepriekšējās sēdes (05.06.2013.) audio materiālu, kurā skaidri izskan Tieslietu ministrijas pārstāves viedoklis, ka Latvija vismaz „de facto” līmenī jau zaudējusi suverenitāti.
No diskusijas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē - Tieslietu ministrijas pārstāve Liene Zariņa: „Balsojot 2004.gadā, mēs nekvalificējāmies eiro zonai, jo nebijām izpildījuši visus Māstrihtas kritērijus un līdz ar to Latvijai, kā arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tika noteikts izņēmuma statuss līdz brīdim, kad dalībvalstis spēj izpildīt šos te Māstrihtas kritērijus. Un šis brīdis šobrīd ir pienācis. Līdz ar to, balsojot 2004.gadā par dalību Eiropas Savienībā, mēs nobalsojām arī par dalību eiro monetārajā savienībā. Tā tauta nobalsoja."
Uz jautājumu, vai, ja Saeima nobalso par referendumu, mēs varam pārbalsot to, ka lats paliek kā nacionālā Latvijas valūta, Tieslietu ministrijas pārstāve atbildēja:
„Tas gan ir jautājums par to, kas ir Eiropas Savienības institūcijas un cik lielu suverenitāti Latvija ir nodevusi Eiropas Savienībai. (Pasvītrojumi mani – K.S.)
Tātad, iestājoties 2004.gadā Eiropas Savienībā, mēs daļu no savas suverenitātes kā jebkura cita Eiropas savienības dalībvalsts esam nodevuši pamat līgumos atrunātās kompetences lemt Eiropas savienībai.
Eiropas Savienības padome pieņem lēmumu, kad katra konkrētā dalībvalsts zaudē šo izņēmuma statusu, un, kā mēs zinām, padome tūlīt tuvākajās dienās pieņems šo lēmumu. Tad jautājums ir par to, vai Latvijas Republikas Saeima ir tiesīga norādīt Eiropas Savienības padomei, vai pārbalsot un rīkoties pretēji Eiropas Savienības padomes lēmumiem.
Pievienojoties 2004.gadā, mēs esam nodevuši daļu suverenitātes, arī jautājumu par ekonomisko monetāro savienību Eiropas Savienības kompetences lemšanai…”
Uz manu jautājumu - Vai jūs nupat pateicāt, ka Latvija vairs nav neatkarīga valsts? – Tieslietu ministrijas pārstāve atbildēja:
„Nūū…darbojoties jebkurā starptautiskā organizācijā, parakstot jebkādu starptautisku līgumu, tai skaitā līgumu par dalību Eiropas Savienībā, mēs atdodam daļu savas suverenitātes..””
Šāds oficiāls atzinums ir klajā pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, t.i., ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. (1.pants) un ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai (2.pants)
Nevienā Satversmes punktā nav izskatīta iespēja, ka Ministru kabinetam, Saeimai vai Valsts prezidentam būtu iespēja lemt jautājumus par valsts suverenitātes mazināšanu. tāpēc rodas jautājums - ja Liene Zariņa paudusi oficiālu Ministru Kabineta un Tieslietu ministrijas viedokli par to, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijas ir atdevusi daļu savas suverenitātes, tad kā tas saskaņojams ar LR Satversmes iespējamo ignorēšanu?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
