Iesaki rakstu: 
Ja man vajadzētu slēgt derības par to, vai taisnība baumām un Krišjāņa Kariņa valdība patiešām sāk vadīt savu pēdējo nedēļu, es droši vien uzliktu nelielu naudas summu, ka tieši tā tas arī ir. Un tam ir vairāki iemesli.
Pirmais un galvenais iemesls ir tas, ka, visticamākais, nākamnedēļ kļūs skaidrs – vai Latvija tiks iekļauta naudas atmazgātāju „pelēkajā sarakstā”. Un, ja tā notiks, ir skaidrs – Kariņam gluži vienkārši nāksies atzīties nespējā un neizdarībā un demisionēt. Varbūt dažādi dombrovski līdzīgā situācijā arī paziņotu, ka paliks, lai strādātu, bet Kariņš ar visiem saviem trūkumiem tomēr nav šādas sugas pārstāvis.
Cita lieta, ka Kariņam nebūt negribas amatu atstāt, lai paliktu vēsturē kā premjers, kurš neko nav spējis un neko nav izdarījis. Tāpēc iegansts demisijai varētu tikt atrasts kādu dienu ātrāk un pilnīgi cits – saistībā ar OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu.
Nav šaubu, ka ziņojumā pie atbildīgajām personām būs minēts arī pašreizējais premjers, un tādā gadījumā koalīcijā, ņemot vērā tās pašreizējo „saticības” pakāpi, noteikti būs ļaudis, kas paziņos – ar tādiem un šitādiem, kas ir atbildīgi par OIK postu Latvijas valstij un tautai, mēs kopā vairs iet nevaram un viņu vadībā nu nekādi ne.
Normālā situācijā Kariņš šādas runas neņemtu galvā, - kā viņš neņem galdā gandrīz nevienu no valdības psihopātu izlēcieniem. Taču šoreiz, saprotot, ka jau pāris dienas vēlāk viņam var nākties uzņemties kaunu par Latvijas iekļūšanu „pelēkajā sarakstā”, viņš var arī pateikt – labi, jums taisnība, jādemisionē vien ir.
Papildus tam jāņem vērā arī viss tas, ko sabiedrība nezina par notiekošo valdošajā koalīcijā: patiesībā Jāņa Bordāna ultimāts ir bijis daudz nopietnāks – vai nu Kariņš izmet no valdības ekonomikas ministru Ralfu Nemiro, vai arī jaunie konservatori pamet valdību. Arī tas, ka Kariņš no 20. februāra ir paņēmis atvaļinājumu, visticamākais, nav nejauši.
Personālijas, OIK, Olainfarm, valsts sekretāru kopējais paziņojums, Latvijas Universitāte, atstādinātais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, kurš, kā izskatās, ir bijis ļoti nozīmīga persona gan dažiem ļaudīm Vienotībā, gan arī OIK biznesam, – arī tas viss rada savu fonu.
Bordāna ultimātam Kariņš nav pakļāvies, Nemiro ir savā vietā, līdz ar ko jautājums – ko tagad darīs jaunie konservatīvie? Drīzāk gan vismaz uz brītiņu saplaks, jo saprot, ka visiem koalīcijas partneriem ir noriebušies kā rūgta nāve un ka jaunu koalīciju var izveidot arī bez viņiem, - kā saprotams, zaļie zemnieki uz visu ko būs gatavi.
Turklāt jāņem vērā arī tas, ka JKP nebūt nav tik monolīti, kā tas izskatās no malas. Tur iekšā ir vismaz trīs „frakcijas” – gan bordānisti, gan KNABisti, gan vēl arī „tālisti”, proti, mēreni noskaņoti ļaudis, kam šķiet simpātisks salīdzinoši mēreni populistiskais satiksmes ministrs. Un vēl jau ir arī feldmaņi un eglīši, kam galvenais dzīvē ir tikt pie sava kumosa no iecerētā Skultes gāzes termināļa.
Līdz ar to daudz ticamāk izskatās nevis tas, ka JKP varētu sadomāt gāzt valdību, bet ka Kariņš pats būs izdomājis, ka ir īstais brīdis aiziet. Vajadzīgs tikai „pareizs” iegansts, un to, visticamākais, tuvākās dienas arī atnesīs. Būs interesanti.
Seko mums 
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
