Iesaki rakstu: 
Cik politiskās partijas ir labas un tajās esošie politiķi ir patriotiski un godīgi, vēlētāji uzzina tik priekšvēlēšanu laikā. Protams, ka parādās kāds nesmukums, bet tad uzreiz attaisnojums ir vienkāršs – politiskā nomelnošana.
Kaut arī pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām bija jaunu politisko spēku pieplūdums, daudzi darbojošies personāži bija jau ar sava veida “pieredzi”. Pēdējās vēlēšanas spilgti pagāja zem Repšes savulaik izteiktā saukļa “kā var nesolīt”.
Solīts tika un daudz, tas nekas, ka vairums solījumu bija bez jebkāda pamatojuma, bet viena daļa vēlētāju uzskatīja, ka pieejamie līdzekļi kādā telpā stāv, cik vajag, nepieciešami tik apņēmīgi un “pareizie” cilvēki, kuri, tiekot pie varas, atvērs šīs noslēgtās durvis un nauda birs kā no pārpilnības raga. Dzīvosim kā leiputrijā.
Papildus, ja vēl politiskais spēks spēj pietiekami daiļrunīgi kritizēt pie varas esošos, vēlams, vēl ar “kreptīgākiem” vārdiem, tad uzvara bezmaz vai kabatā. Pašsaprotams, ka visi iepriekšējie ir slikti, nepareizi un negodprātīgi, bet jaunajos politiskajos spēkos ir kristāldzidri cilvēciņi, kuru godīgums ir kā pūces plašās acis, vasaras naktīs pēc kādas pelītes lūkojoties.
Šādi solītāji bija vairāki. Lielākie populisti KPV LV jau ir savā norietā. Faktiski cilvēku kopa sanāca kopā ar vēlmi pēc varas. Vēlme bija tik liela, ka viņi nespēja aizdomāties, ka, nespējot savstarpēji sadarboties, iegūtā vara izslīdēs starp pirkstiem kā smilšu graudi. Pieļauju domu, ka Latvijas politiskajā vēsturē vēl nebija neviena tik izsmiekla un nožēlas vērta mēģinājuma izveidot valdību.
Šeit, jāatzīst, Gobzems parādīja paraugstundu, kā nevajag. Cerams, ka tuvākajā laikā neviens pat tuvu viņam nenonāks. KPV LV pat nevajadzēja “ārējos” spēkus, lai tā izjuktu. Paši parādīja īsto dabu, sakasījās, un faktiski viņu cerības tikt atkārtoti ievēlētiem ir vēl mazāk nekā 0. Kaut pašlaik valdībā ir vēl KPV LV ministri, tad viņu veikums ir, nu…
Bez KPV LV bija vairāki politiskie spēki, kuri visnotaļ labi atbilst populistiskas partijas pazīmēm. Tādi kā JKP ar Bordānu priekšgalā, kuram sākotnēji tika uzticēts izveidot valdību. Visi labi atceras, ka nekas nesanāca. Viena lieta skaļi bļaustīties, otra kaut ko reāli darīt.
Te jāatzīmē, ka politisko partiju apvienība „Attīstībai/Par!” klusi gaidīja savu laiku, un tagad jāatzīst, ka ir sagaidījuši. Tas, ka aiz jebkuras partijas labi nopulētās fasādes vairumā gadījumu slēpjas parasta kūts, nojauta daudzi.
Valdībā „Attīstībai/Par!” ieguva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata vietu, kuru aizpildīja Pūce. Viņa veikums uzskatāms par visnotaļ iespaidīgu – patrieca Ušakovu, pretēji pašvaldību protestiem veica novadu reformu. Noteikti veikumu saraksts ir garš – kā sabiedrībai zināmie darbi, tā arī nezināmie.
Viens no nezināmiem darbiem nāca kā pērkons no skaidrām debesīm. Tagad jau bijušais Pūces partijas biedrs Mičerevskis LTV negaidīti paziņoja, ka Pūce viņam uzreiz pēc Rīgas domes vēlēšanām prasījis sagādāt Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi. Sākumā Pūce kā ierasti mūsu politiķiem – meloja.1 Tomēr šoreiz faktu cilpa bija tik stingra, ka nekas viņam neatlika, kā paziņot par savu demisiju.
Mičerevska paziņojumi ar šo nebeidzās, - sekoja stāsts par to, ka partijai "Latvijas attīstībai" (LA) ziedotā nauda nākusi no sponsoriem un pēc tam sadalīta biedriem ziedojumu veikšanai. Mičerevskis arī apgalvo, ka daļu sponsoru naudas paturot LA valdes loceklis Edgars Jaunups, taču "pārējie", ieskaitot viņu pašu, gan tā nedarot.2
Partija “Latvijas attīstībai” izveidota 2013.gadā pēc Repšes iniciatīvas.3 Te laikam neviļus nāk prātā atkal slavenais Repšes teiciens. Papildus – nav jābūt gaišreģim, ka Repši visu laiku ir vadījušas komerciālas intereses. Nevar ignorēt arī faktu, ka savulaik Šlesers pieļāvis domu finansiāli atbalstīt Repšes jauno politisko spēku.4
Tas, vai vecie oligarhi atbalstīja „Latvijas attīstībai”, pašlaik vēl nav skaidri zināms, bet zināms ir viens – 2014.gadā EP vēlēšanām iztērēts pusmiljons eiro.5 Jāatzīmē, ka 2018.gada Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas posmā politisko partiju apvienība „Attīstībai/Par!” tēriņos ir bijusi starp tām, kura iztērējušas visvairāk, un, apvienībai lielāko naudas daļu veido tieši Latvijas attīstībai iemaksas. 6
No kurienes relatīvi jaunam un politiski mazspēcīgam politiskam spēkam šādi līdzekļi – labs jautājums, bet paiesim nedaudz tālāk. No Mičerevska paustā var secināt, ka šāda prakse ir bijusi jau no 2017.gada.
Labi, intereses pēc paskatījos, cik šī politiskā spēka biedri savās biedru naudās iemaksājuši summas no 1000 līdz 2500 eiro vienā piegājienā.
Paskatījos un, uhh, – Mičerevskim jāpiekrīt: „2000 klubiņa” biedru pulks ir visnotaļ liels. Ikkatrs pats var pārliecināties, apskatot: https://www.knab.gov.lv/lv/db/subscriptions/?party_id=433173&type_id=&member=&date_from=&date_to=&amount_from=1000&amount_to=2500&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=
Varētu jau arī paskatīt šo biedra naudu maksātāju ienākumu apmērus, ja tās ir valsts amatpersonas, bet atstāšu šo darbiņu KNAB rokās. Vienīgi, šādi skatoties, sanāk, ka viena mēneša biedra naudas apmērs ir 166,67 eur. Paliela summa. Turklāt ir bijuši gadījumi, kad viena gada ietvarā biedru naudās ir samaksātas pat lielākas summas, piemēram, Helēna Vernera no 2020.gada 7.jūnijā veikusi divus maksājumus, katru par 1000 eur, bet jau 12.jūnijā – atkal divus maksājumus, katru par 1000 eur.7 Kopumā viena gada laikā biedru naudās samaksāti 4000 eur!!!
Mēģināju publiskā telpā sameklēt informāciju par biedru naudas apmēru. Neticēsiet – neatradu.
Piekritīsiet, jautājums par biedru naudām visnotaļ interesants, turklāt esmu pārliecināts, ka ne tikai šai partijai. Cerams, ka KNAB izvētīs visu partiju biedru naudas maksātājus un iemaksātās summas.
Tomēr šajā visā šmuces jūrā man faktiski tik viens jautājums – kāda apskaidrība ir nākusi pār Mičerevska galvu, ka viņā pēkšņi ierunājusies sirdsapziņa? Kura, kā minimums, lāča miegā ir gulējusi vismaz no 2017.gada. Turklāt ne jau tikai biedra naudas jautājumā vien, kā viņš pats atzina televīzijas raidījumā, ka samelojis uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem. No otras puses, vai Mičerevskis ir labāks par Pūci? Abi divi melojuši.
Tātad – kas ir mainījies? Būtu naivi domāt, ka Mičerevskis neapzinās, ka viņa paziņojumi sašūpos valdību, īpaši, ja indikācijas rāda, ka tā pašlaik nav tā stabilākā. Kā interesēs viņš izteicis šādus paziņojumus? Piedodiet, neticēšu tekstiem par no arktiskās ziemas modušos sirdsapziņu. Tamdēļ laikam tik jāsecina, ka tuvojas tas brīdis, kad Kariņa valdībai tās dienas būs skaitītas. Kas varētu nākt tās vietā, – to apskatīšu citreiz.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/puce-atzistas-melos-par-rigas-domes-stavvietu-izmantosanu-un-atkapjas-no-ministra-amata.a381512/
2 https://www.apollo.lv/7110163/protams-dalu-naudas-edgars-patur-sev-micerevskis-par-ziedotajam-naudam-partijai-latvijas-attistibai
3 https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_att%C4%ABst%C4%ABbai
4 https://www.apollo.lv/5718166/slesers-vecie-oligarhi-gaida-repses-toposas-partijas-programmu
5 https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-attistibai-ep-velesanam-izterejusi-pusmiljonu-eiro.d?id=44662214
6 https://www.tvnet.lv/6463736/kura-no-saeima-ieveletajam-partijam-visvairak-skerdejusies-prieksvelesanu-laika
7 https://www.knab.gov.lv/lv/db/subscriptions/?party_id=433173&type_id=&member=Hel%C4%93na+Vernere&date_from=&date_to=&amount_from=1000&amount_to=2500&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
