Iesaki rakstu: 
11. Saeimas vēlēšanas un to rezultāti nu jau rakstāmi vēstures anālēs, bet viennozīmīga vērtējuma nav. Saskaņas centram tiek ierēķināti gan 16%, gan 25-30% vēlētāju atbalsta. Būtība nav skaitļos, bet gan paradoksālā situācijā, kura šķeļ Latvijas sabiedrību.
Politiskā arēnā no vienas puses darbojas dažādas, nosacīti latviskas partijas, kuras ir gan nacionālas, gan centriskas, gan liberālas un pat kreisas (piem., sociāldemokrātiskā). Otrā pusē faktiski ir nevis partija vai partiju apvienība, bet etnisks kopums, kura atsevišķi pārstāvji ir klaji naidīgi Latvijai kā valstij. Pie kam tādi cilvēki kā Kabanova k-gs vai Rubika k-gs nekautrējas šo naidīgumu apliecināt publiski gan ar vārdiem, gan ar darbiem.
Šī iemesla dēļ negatīva attieksme ir pret visu SC, jo gandrīz jebkurš vēlētājs – latvietis (arī citu tautību vēlētāji) SC uztver kā valstij naidīgu spēku, kā apdraudējumu latviešu valodai un valsts suverenitātei.
Šo iemeslu dēļ SC nekad nebūs valdībā. Nelīdzēs koķetēšana ar latviešu vēlētajiem - tā ir lēta divkosība un krāpšanās, jo vēlēšanu reizēs gandrīz visi latvieši atkal tiks izstrīpoti - tā ir noticis ne vienu reizi vien!
Principā es atzīstu, ka SC iekšienē ir daudz progresīvi domājošu cilvēku - Ušakovs, Agešins, Dolgopolovs, Ņikiforovs, Kļementjevs, Cvetkova un citi. Pašā partijā tādu ir simtiem, bet daļai no partijas vadības ir bail zaudēt „uzpūsto” vēlētāju atbalstu un līdz ar to lielo vietu skaitu Saeimā, tās komisijās un pašpārvaldēs...
Uzsveru – pašlaik SC ir nevis partija, bet etnisks kopums jeb apvienība. Ja SC grib tuvākā nākotnē strādāt valdībā, tam jāatbrīvojas no reakcionāriem spēkiem partijas iekšienē (piem. Kabanova, Rubika, Urbanoviča) un jāveido trīs atšķirīgas partijas: lielkrievu – nacionālistu, kreisā (Rubiks) un centristu ar Ušakova k-gu priekšgalā.
Vismaz divām no šīm partijām būtu reāla iespēja pilnvērtīgi iekļūt Saeimā. Jaunā „krievu – centristu” partija noteikti saņemtu 10-15 vietas, kā arī tiktu garantēti aicināta koalīcijā, jo, ja tai būs progresīvas, patriotiskas nostādnes, godīga iekšējā politika, vēlēšanās strādāt Latvijas labā, visa sabiedrība, arī latvieši, to novērtēs pozitīvi, atbalstīs.
Ceru, ka Ušakova k-gs ieklausīsies šajos vārdos, jo tieši tautu permanentā jeb nepārtrauktā sarīdīšana , etniskā šķelšana pašlaik ir SC panākumu pamatā.
Es nenoliedzu arī „lielkrievu šovinisma” idejas propagandējošas nelielas partijas pastāvēšanas iespēju, arī tāda partija var būt pārstāvēta Saeimā, bet atkārtoju – nekad, nekādos apstākļos latvieši nepieļaus, lai pār viņiem valdītu Latvijai naidīgi cittautieši!
Tautas vēsturiskā atmiņa, tautas veselais saprāts to nepieļaus. (Domāju, ka Rajeckas k-dze savlaik izteica lielas tautas daļas izjūtas!) Es aicinu Ušakova k-gu sekot mūsu izcilā dzejnieka J.Raiņa novēlējumam „Mainies uz augšu!”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
