Vai šīs ir salīdzināmas vērtības?
Deniss Senko Kredītņēmēju nacionālās atbalsta biedrības vārdā04.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kredītņēmēju nacionālās atbalsta biedrības valdes loceklis O.Nevickis ir saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedres I.Lībiņas-Egneres (attēlā) atbildi uz savu iesniegumu, kurā lūdza izskaidrot Juridiskās komisijas atbalstīto priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā"(Nr.331/Lpl 1) - saglabāt uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kas ir 45 Ls/mēnesī, - juridisko un ekonomisko pamatojumu.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre I.Lībiņa-Egnere savā atbildē ir lakoniski ciniska. Izrādās, Saeimas Juridiskā komisija pat nemeklēja nekādu juridisku vai ekonomisku pamatojumu saviem priekšlikumiem par Civilprocesa likuma izmaiņām. Saņemot deputātu R.Vējoņa un I.Cvetkovas priekšlikumus grozīt 594.pantu (jebkurā gadījumā parādniekam jāatstāj nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā — nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu), Juridiskā komisija, uzklausot priekšlikumu iesniedzēju paskaidrojumus, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāvjus, nolēma atbalstīt Tieslietu ministrijas sagatavoto priekšlikumu (nekļūdīšos, ja teikšu, ka šos priekšlikumus sagatavoja Komercbanku asociācija), kas bija kā kompromiss (200:45 par labu Komercbanku asociācijai) komisijā izteiktajiem viedokļiem.
Proti, Juridiskā komisija un 2013.gada 28.februārī arī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka parādniekam jebkurā gadījumā tiek saglabāta minimālā mēneša darba alga un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu - 45 lati valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, izņemot gadījumu, kad piedzen uzturlīdzekļus nepilngadīgo bērnu lietās, šajā gadījumā parādniekam saglabājami 50% no minimālās mēneša darba algas un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu - 45 lati. Piedziņas gadījumā, ja bērns ir invalīds kopš bērnības, papildus uz parādnieka apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu, tiks saglabāti līdzekļi - 75 latu apmērā.
Kā norāda I.Lībiņa- Egnere, tādejādi Juridiskā komisija un Saeima, atbalstot grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā otrajam lasījumam, nav vēlējusies pasliktināt esošo situāciju parādu piedziņā, bet gluži otrādi, līdzsvarot kreditoru un parādnieku intereses, vienlaikus nodrošinot samērīgu līdzekļu saglabāšanu parādnieka ģimenes uzturēšanai.
Kā vēsta internetā pieejamā informācija, I.Lībiņa- Egnere vidējo izglītību ieguvusi Liepājas 5. vidusskolā, ko pabeigusi 1996. gadā. Pēc tam studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Freiburgas universitātē Vācijā. 2007. gadā ieguvusi tiesību zinātņu doktora grādu. I. Lībiņa-Egnere bijusi zvērināta advokāte birojā Liepa, Skopiņa/BORENIUS. Kā zināms, tieši advokātu birojs Liepa, Skopiņa/BORENIUS izstrādāja Latvijas Komercbanku asociācijas iesniegtos Maksātnespējas likumprojekta grozījumus un tieši asociācijas pārstāvju vēstule pamudināja Valsts prezidentu Valdi Zatleru apsvērt iespēju nodot Saeimas pieņemto Maksātnespējas likumu otrreizējai caurlūkošanai.
Kopš 2004. gada I. Lībiņa-Egnere ir augstskolas pasniedzēja — docente Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā. Laikā no 2007. līdz 2011. gadam viņa bija Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera padomniece juridiskajos jautājumos. 2012. gada 14. jūnijā I. Lībiņa-Egnere tika ievēlēta par Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas biedri pēc tam, kad ģimenes apstākļu dēļ no šī amata atkāpās viņas partijas biedre Inga Bite.
It kā izglītota sieviete, bet acīmredzot tāpēc, ka pašai nav bērnu, nezina, cik izmaksā bērna uzturēšana, un uzskata, ka bērnam pietiek ar 45 latiem mēnesī. Parasti, ja domājoši cilvēki kādu jomu nepārzina, tad vismaz publiski nerunā muļķības un pajautā par sevi gudrākiem. Saeimā ir pietiekoši daudz deputātu, kuriem ir bērni un kuri varētu zinātņu doktorei paskaidrot, cik izmaksā bērna uzturēšana, bet I.Lībiņa-Egnere kārtējo reizi izvēlējās savām prāta spējām piemērotāko veidu - viņa līdzsvaroja kreditoru un parādnieku intereses, vienlaikus nodrošinot samērīgu līdzekļu saglabāšanu parādnieka ģimenes uzturēšanai (bērnam 45 latus mēnesī līdzšinējo 200 latu vietā). Bet ko var gribēt no kundzes, kura ar Saeimas auto brauc uz tirgu, kaut pašai pieder divas automašīnas.
Saeimas deputāti balso, kā rāda frakcijas vadītāja īkšķis, un īpaši nepiedomā, par ko vispār ir balsojums, līdz ar to visa atbildība par Saeimā apstiprināto likumu brāķiem jāuzņemas tādiem speciālistiem kā I.Lībiņa-Egnere, I.Čepāne, A.Judins. Spriediet paši, kādi ir šie speciālisti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
