Vai šo Latvijas gadsimta lielāko ugunsgrēku varēja novērst ātrāk?
Gatis Panavs21.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai šo Latvijas gadsimta lielāko ugunsgrēku varēja novērst ātrāk? Informācija no kūdras purva darbiniekiem – skaidrs, ka aizdegās purvs no tehnikas, tika izsaukts gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), gan Valsts meža dienesta dzēsēji.
Atbrauca jau arī samērā operatīvi, BET valsts meži ar teju piecām mašīnām gaidīja, kad mežs sāks degt, jo purvs nav viņu kompetence, VUGF savukārt saprata, ka autiņi grimst, un tā arī nebrauca uz lauka, sadega pirmais John Deere traktors.
Vakarā uguns jau pie meža, BET, izrādās, tumsā nevarot dzēs, bīstami, gada gaismu, tad jau arī mežs ar pilnu deg un, protams, ierobežot nav iespējams vairāk. Vietējo darbinieku iespaidā sāk vilkt beidzot trubas pa purvu.
Otrā dienā nodeg vēl viens Deere, VUGD autiņš pārsimt metrus noskatās ar binokli, saka – nav rīkojuma dzēst traktoru. Atkal vietējie nikni par šādām atrunām...
Morāle – ja to visu būtu sākuši laicīgi un ar pilnu sparu, iespējams, varētu ko nosargāt, lai neizplatītos pa tūkstošiem hektāru.
Vēl nedaudz jāiesmaida par tēmu – apsekošana ar robežsargu helikopteru. Speciāli atdzen helikopteru, lai apsekotu mežu. BLAA, tur trīs helikopteri lidinās, no tiem nevar apsekot? Un, ja baigi vajag, es jums onlainā visu dienu ar dronu par velti varu video dot...
Pārpublicēts no Facebook.
Vēl informācija, ka nodedzis arī kvadracikls un kopā trīs traktori... Akmens arī zaļajiem, kas neļāva uzreiz mežā zāģēt stigas, lai apturētu uguni, tikai vakar sākuši zāģēt. UN, ja nebūtu brīvprātīgo zemnieku ar savu tehniku, tad sū... būtu daudz lielāki. Nav gatavi šādiem pasākumiem mūsu spēki.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
