Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Prasīt kārtību valstī, pašvaldībā, sevišķi Rīgā, un tieši Rīgas domei, tās nomenklatūrai, - tā ir bezperspektīva nodarbe. Nomenklatūra ir ciets mūris valsts struktūrās, tā ir cieta un neuzvarama. Šajā sakarā, lai prasītu pabeigt dzīvojamās mājas privatizāciju, pabeigt zemes zem mājas reformu, iedomājies, ka tu uzsāc cīņu ar vējdzirnavām.

Ja tu zinātu, kāds „bardaks” valda ar zemi zem daudzdzīvokļu mājām, nosakot funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu (turpmāk FNZG), tevi pārņemtu šoks.

Ja iesi uz tiesu, gatavojies, lai tev būtu ļoti liela nauda, lai tiesvedību uzticētu speciālistam. Ja rīkosies pats, uzmanies, ka tu vari nokļūt psihiatriskajā slimnīcā vai arī vecie iestāžu shēmotāji ar savu bezatbildību izdomās, kā tevi samalt vējdzirnavās, pataisīt par muļķi. Brīnums, cilvēcību tur neatradīsi.

Piemēram, īpašnieka zeme reģistrēta zemesgrāmatā, bet tu neatradīsi, ka uz šīs zemes ir viena vai vairākas dzīvojamās mājas, būves, neatradīsi arī citus apgrūtinājumus. Ko, zemes reformas organizētāji Privatizācijas komisijas vārdā (PK), saņēmuši no Būvvaldes dokumentāciju par funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu (FNZG) – apbūves gabalu, kuram būvējot tika piesaistīta māja, par visiem apgrūtinājumiem, par tiem aizmirsa?

 PK 14.08.2020. DMPK-20-4979-ap atbildes vēstulē raksta: “Atbilstoši minētajam, Rīgas dome 05.07.2005. pieņēma lēmumu Nr.213 „Par Rīgas pašvaldības bilancē esošās un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda reģistrētās dzīvojamās mājas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 143 k-3, privatizācijas uzsākšanu, ar kuru, cita starpā, nolēma nodot privatizācijai dzīvojamo māju Krišjāņa Valdemāra ielā 143-k-3, Rīgā, bez zemes.” Re, cik “pamatoti”?!

Un kur tad radās zeme zem mājas, kas tā par zemi, kāda adrese? Ejam tālāk un redzam, ka ir gan radusies kaut kāda virtuālā zeme, kura piesaistīta mājai kā FNZG. Nu ko, un aizmirsa ierakstīt apgrūtinājumus un sasaistīt zemi ar māju, ka uz šīs virtuālās zemes ir māja, zemi neierādot dabā, neveicot kadastrālo iemērīšanau, lai nezinātu, kur tā zeme atrodas? Tādas sasaistes nav.

 Te, mūsuprāt, drīzāk notika, kas notika – sākās afēras, lai šai zemei kā nomas zemei zem daudzdzīvokļu mājas noteiktu apbūves zemes statusu un augstu, kā tirgus zemei, kadastrālo vērtību, lai no nomniekiem izspiestu nelikumīgu peļņu.

Šeit manāms zemes uzpircēju, “balto baronu” sadarbības rokraksts ar Privatizācijas komisiju. Tā nav? Nu tad kas zemes īpašniekam un Privatizācijas komisijai liedz pabeigt zemes reformu, sakārtot zemi, saziņā ar VZD piešķirt tai kadastra numuru, veikt zemes kadastrālo iemērīšanu, ierādīt zemi dabā un noteikt patiesu kadastrālo vērtību kā publiskai zemei?

Nu nekādi nevar būt, atkārtoju, ka PK un Valsts zemes dienests “aizmirsa” māju ierakstīt kā apgrūtinājumu, jo tā ziņas saņēma no Būvvaldes, kura labi pārzināja, ka zemei apgrūtinājumi jāuzrāda, citādi Būvvalde var tikt pie lielām nepatikšanām kā tas kuriozais gadījums ar to, ka neesot bijis ierakstīts lietošanas instrukcijā, ka kaķi nedrīkst žāvēt mikroviļņu krāsnī.

Tā Būvvalde PK arī noteikti iesniedza ziņas par apgrūtinājumiem, jo Būvvalde atbildīga par sekām, kas var rasties, ja neuzrādītu komunikācijas un, piemēram, zemes nomnieki, labiekārtojot zemi, nezinot neko par stratēģiskām komunikācijām, kuras nav redzamas plānā, var šīs komunikācijas sabojāt. Kas atbildēs – Būvvalde! Kāds posts, kāda avārija, zaudējumi!

Tātad jautājums – mājai zeme ir uzrādīta virtuāli, tā nav tā zeme, par kuru tiek pieprasīta nomas maksa? Nav pareizi? Bet plānā māja nav redzama!

Nonākam pie secinājuma, ka zemes īpašniekam, ja mājas nav uz zemes vai tā kaut kādu kriminālu apstākļu dēl nav uzrādīta, tiek slēpti apgrūtinājumi, tieši par PK noteikto FNZG nav arī tiesību prasīt zemes nomas maksu.

 Tātad arī Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) kā apsaimniekotājs nav tiesisks slēgt zemes nomas līgumu, ja uz zemes nav mājas, māja reģistrēta zemesgrāmatā bez zemes?

Tā nav tikai šīs mājas problēma. Ņem kuru katru māju, un būs tas pats, jo šis PK radītais “bardaks” ir manīts daudz kur citur visā Rīgā.

Rīgā, iespējams, reti kādai zemei zem daudzīvokļu mājām ir uzrādīts apgrūtinājums, ka uz zemes ir dzīvojamā māja, uz ko šo māju dzīvokļu īpašnieki var reaģēt ar atteikumu maksāt par neesošu zemi zem mājas, nezinot, kā kabatā nonāk maksa par zemes nomu, kas ir šīs nomas patiesais labuma guvējs.

Ne velti Purvciemā un arī tepat Mālpils ielā “zemes baroni”, nesaukšu adresi un barona vārdu, prasa maksu no dzīvokļu īpašniekiem atkārtoti, kad dzīvokļu īpašnieki jau bija regulāri maksājuši nomas maksu Rīgas namu pārvaldniekam par PK uzrādīto virtuālo funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.

Jocīgi, RNP par mājas dzīvokļu īpašniekiem (kas gan cits) labprāt iedodot visus personas datus, lai zemes īpašnieks tiesā piedzen maksu atkārtoti “uz likuma pamata” (?) tieši no dzīvokļu īpašniekiem, jo pēc likuma esot atbildīgi tieši dzīvokļu īpašnieki, nevis RNP kā nomas līguma starpnieks, kā dzīvokļu īpašnieku “advokāts”.

 Tad maksājiet nu nomas maksu par virtuālo zemi, kas nav kadastrāli uzmērīta un nav ierādīta dabā, nav nodalīta ar atsevišķu kadastra numuru un atsevišķu kadastrālio vērtību!

Jau ar šo vienu atbildi un piemēriem, ka PK nav pabeigusi FNZG zemes reformu, ir pierādīts, ka tā savas funkcijas veikusi pavirši un nolaidīgi, kas nekavējoties jānovērš.

Lai Rīgas domes Privatizācijas komisiju piespiestu pabeigt zemes reformu un arī pabeigtu dzīvojamo māju privatizāciju, nav izslēgts, ka jāiet uz tiesu uzlikt šādu pienākumu, citādi tā savu vainu neatzīs un Rīgas domes vadība neuzdrošināsies, kā var manīt, lai vadītu kapitālsabiedrību pēc labas pārvaldības principiem, piespiestu to novērst nepaneigtus darbus, jo PK jūtas varena un neaizskarama, nelikumības turpinās ar papildu zemes gabalu pievienošanu vai “korekciju” – ar mūžīgu reformu turpināšanau, kā tas notiek Tirzas ielā 3A, šādu pievienošanu viltīgi nosaucot to par zemes robežu “korekciju”, kā tas noticis arī Mālpils ielā 2A.

Un PK raksta, ka ar “06.10.2017. gada lēmumu nr.2655 “Par dzīvojamās mājas Mālpils ielā 2A FNZG korekcijas projekta (robežu noteikšanas projekta) apstiprināšanu…, platību un apgrūtinājumus precizējot ar zemes gabala kadastrālo uzmērīšanu”, ar kuru “precizē” FNZG lielumu, lasi – pievieno zemi.

Lai uzsāktu Golgātas ceļu - tiesāšanos ar Rīgas domi, tās Privatizācijas komisiju, iespējams, nepieciešams vienlaicīgi vērsties ar prasību par funkcionāli nepieciešamās zemes gabala (FNZG) zem mājas patiesa lieluma noteikšanu, samazināšanu apjomā, kas norādīts dzīvokļu inventarizācijas lietās kā mājas apbūves gabals, kuram piesaistīta māja, to būvējot.

Vēršoties tiesā, būtu nepieciešams noformulēt, iespējams, šāda satura prasības pieteikumu:

1.   Uzlikt par pienākumu Rīgas domes privatizācijas komisijai pabeigt zemes reformu, izstrādājot jaunu funkcionāli nepieciešamās zemes gabala (FNZG) mājai ... ielā, zemes robežu plānu ar apgrūtinājumu ierakstu, ka uz šīs zemes atrodas dzīvojamā māja un citi objekti, kas noteikti likumā, kuriem arī jāslēdz nomas līgums ar zemes īpašniekiem;

2.   Mājai ... ielā noteikt funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu … kv.m. apmērā, kas atzīts ar ierakstu dzīvokļa inventarizācijas lietā kā patiesais zemes gabals, kas tika noteikts ar likumu kā apbūves zemes gabals, kas nepieciešams mājas uzturēšanai.

Protams, ar šādu pirmstiesas iesniegumu vispirms jāvēršas Rīgas domē, bet, ja tas netiks apmierināts, neatkarīgi no atbildes satura būs nepieciešams vērsties administratīvajā tiesā.

 Ir arī cits paņēmiens – ja atbilde netiek saņemta vai tajā nav atbildes Satversmes 104.panta kārtībā, būtu jāvēršas tiesā ar prasību Rīgas domei uzlikt par pienākumu sniegt atbildi likuma noteiktā kārtībā pēc būtības.

Ziniet, Latvijā ar “vējdzirnavām” ir jācīnās, citādi neko panākt nevar! Valstī “bardaks” ir nepārvarams.

 Deviņdesmitajos gados teica, ka viss ir jauns, un nezinājām, ko un kā darīt (bija jādara cilvecīgi un zinātu), tādēļ pieļāvām kļūdas. Bet "kļūdas" turpina arī šodien, tās par katru cenu cenšas nostiprināt likumos un lēmumos, pašvaldību saistošos noteikumos. Un svarīgi saprast, ka pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikciju Latvijas valsts vara piešķir neierobežotas tiesības vai valsts un pašvaldību amatpersonām nenosaka robežas, kā kurā reizē rīkoties, un tās turpina shēmot pēc “sevišķu personu” ieteikuma.

Viena daļa „bardaka” saistīta ar slinkumu, ar nolaidību un nedomāšanu, neieklausīšanos starp ierēdņiem un tās nomenklatūru.Grūti, neoiespējami uzskaitīt, kā vairāk - bezatbildības vai tīšas korupcijas, interešu konflikta, mantkārības.

Bet kad "pamatos" ieliek nepareizus ķieģeļus, sataisa aplamības, tās ir grūti novērst bez kapitālā remonta, ko varas “jaunie spēki” neuzdrošinās uzsākt. Te jau nepietiek drosmes, jo jādara liels darbs, ko amatpersonas negrib darīt, negrib uzsākt darīt, ja var nedarīt vai negrib atzīt savas sastrādātās aplamības, algu var saņemt arī par nekā nedarīšanu, un nav nosacījumu, kas liktu strādāt un atbilēt.

Ļoti spilgti pierāda deputātu statuss – viņi var sēdēt sesijās un komisiju sēdēs klusuciešot, buroties savos telefonos, pat mazo pirkstiņu nepakustinot, saņemt algu, prāvu algu un piemaksas, un tiek satrādāts, kas nu tiek sastrādāts.

Novērtē šo rakstu:

25
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...