Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arī tikai pēc tam, kad Krievijas-Ukrainas kara devītajā gadā[1] Kremlis paplašināja iebrukumu, šā gada 20. maijā notika manifestācija par atbrīvošanos no padomju mantojuma, esmu oficiāli aicinājusi Rīgas domi atbrīvoties no komunistiskā totalitārā režīma slavinošiem objektiem jau gadiem.

Piemēram, otro gadu lūdzu politiķus atbrīvoties no padomju okupāciju godinošiem vietvārdiem. Balstoties Saeimas komisijas šoziem uzsvērtajā, ka «šobrīd būtu atbilstošs brīdis rūpīgi pārskatīt arī citu ielu nosaukumus, lai pārliecinātos, vai tādā veidā netiek slavinātas tās vēsturiskās personības, kas darbojušās padomju laikā un piedalījušās nacionālo ideju vai sabiedrības iznīcināšanā, padomju ideju propagandēšanā»[2], turpināju šo darbu arī šogad.

Diemžēl esmu saņēmusi atbildi, kas liecina, ka vai nu Rīgas vadība ir pilnīgi administratīvi impotenta, nepārvaldot ierēdņus, vai arī tās politiskā stāja neparedz atmest pat staļinisma paliekas.

Ja pērn maijā Rīgas domes institūcija – vietvārdu un pilsētvides nosaukumu komisija noraidīja manu priekšlikumu atbrīvoties no padomju mantojuma ielām ar argumentāciju, ka ar «ielas pārdēvēšanu izmaiņas skartu vairāk nekā 18 daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām, kurās ir vairāk kā 1260 dzīvokļi»[3], tad šogad uz trešo analoģisko lūgumu rakstveida atbilde ir krietni agresīvāka:

«Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumu Nr. 50 “Vietvārdu informācijas noteikumi” 29. punkts paredz, ka vietvārdu piešķīrējinstitūcija nav tiesīga pieņemt lēmumu par oficiāla vietvārda piešķiršanu, ja objekta pašreizējais nosaukums pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām[4]» –, norādot, ka mani priekšlikumi tiks skatīti tikai tad, kad «stāsies spēkā augstāks tiesiskais regulējums, kas pašvaldībai dos iespējas rīcībai, neievērojot noteikumu Nr. 50 noteiktos ierobežojumus vietvārdu pārdēvēšanā».

 Izklausītos pēc parastas birokrātiskā slinkuma atrakstīšanās, ja ne atbilde pirms gada, kad Rīgas domes institūcijas vēl pieļāva šo padomju režīmu slavinošo nosaukumu maiņu, taču noraidīja to.

Baisa aina paveras, ja ar šo pašu noteikumu normām konfrontē Mārtiņa Staķa vadītās atvasinātās publiskās personas atbildi, ka komunistiskā režīma balstu slavēšana «pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām». Tā 5.1. apakšpunkts prasa, lai vietvārds iekļautos latviskajā kultūrvidē, sekmētu tās vērtību saglabāšanu un attīstību, bet 5.3. – lai atbilstu labiem tikumiem. «Labi tikumi» ir ģenerālklauzula, atklāts juridisks jēdziens, ko precizē kazuistiskā ceļā.

Augstākā tiesa sen precizēja, ka «abstraktais jēdziens – „labi tikumi” katrā konkrētā gadījumā tiek noskaidrots, izmantojot ārpus tiesību normām esošus avotus, tādus kā morāle, sociālās vērtības, lietu dabiskā kārtība u. tml.[5]». Ģenerālklauzulas precizēšanā izmanto arī Latvijas Republikas Satversmi, kurā noteikts, ka tauta nosoda komunistisko totalitāro režīmu. Godāšana publiskā telpā nudien nav nosodīšana.

Kāpēc Rīgā vēl ir Staļina kolaboranta Latvijas okupēšanā, Kirhenšteina valdības ministra, Staļina atomieroču tēva, Staļina prēmijas laureātes, propagandistes, okupācijas gada LKP CK orgāna nodaļas vadītājas, kas vēl neatkarīgajā Latvijā nelegālās kompartijas rindās nodeva apgabaltiesas kriminālprocesa datus PSRS sūtniecības referentam, un Staļina Sarkanās strādnieku un zemnieku armijas ģenerālleitnantu, kas okupēja Latviju, ielas? Kādas amorālas manipulācijas jāveic, lai domes institūcija rakstveidā prezumētu, ka tas pilnībā atbilst labiem tikumiem? Satversme Staķim nav gana augsts akts?

Rīgas dome savu iespēju demonstrēt izlēmīgu, konstitucionāli konsekventu valstisku nostāju oficiālo vietvārdu lietā ir nokavējusi. Izveidotā darba grupa mani nav pat aicinājusi skaidrot situāciju. Ja Staķis nespēja beigt ar ielu slavēt pat vienu no tikai septiņiem Staļina PSRS AP Savienības Padomes locekļiem no Latvijas – Bagramjana, Kalnbērziņa, Novika līdzgaitnieku un pat okupantu ģenerāli, Saeimai un Ministru kabinetam ir jāpārņem ielu nosaukumu lieta, nekavējoši izdodot normas par padomju okupācijas komunistiskā totalitārā režīmā personību un jēdzienu slavinošu vietvārdu likvidēšanu.

[1]Likums nosaka, Krievijas-Ukrainas karš sācies 2014. gada 20. februārī. https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1207-18#n6

[2]13. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2022. gada 17. marta Nr. 142.9/5-14-13/22.

[3]Rīgas valstspilsētas domes 2021. gada 31. maija Nr. BV-21-5073. Dokuments_20210527162359

[4]Rīgas valstspilsētas domes 2022. gada 21. jūnija Nr. DA-22-5690-ap.

[5] 2012. gada 30. novembra spriedumā lietā Nr. A42862709 SKA-505/2012.

Novērtē šo rakstu:

34
26

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...