Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biļešu nepietiek visiem koristiem pat uz vienu no diviem koru lielkoncertiem. Koris ar labiem rezultātiem skatē netiek pielaists “koru karos”. Bezatbildīga prasība mainīt Latvijas Nacionālās kultūras centra (LNKC) vadību mēnesi pirms Dziesmusvētkiem. Aizdomas par neobjektīvu vērtējumu gan deju kolektīvu, gan koru skatēs. Konflikti par deju svētku koncepcijām. Tās ir tikai dažas no problēmām, kas šogad skārušas XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVII Deju svētku sagatavošanas procesu.

Ko darīt, lai šādu skandālu un pārpratumu būtu mazāk vai nebūtu nemaz? Turpmāk dažas pārdomas, atceroties arī iepriekšējos divus Dziesmusvētkus, kuros šo rindu autoram bija tas gods piedalīties virsdiriģenta statusā, kā arī diskutēt LNKC koru padomē un sniegt ierosinājumus par uzlabojumiem koru kustībā.

Jāatzīst, ka strīdi un pārmetumi par trūkumiem svētku norisēs pavadījuši daudzu iepriekšējo Dziesmusvētku organizāciju. Pozitīvi tas, ka šogad Dziesmusvētku tapšanas laikā esam sastapušies jau vismaz ar divām principiālām un visnotaļ cienījamām pozīcijām.

Pirmkārt, komponists Zigmars Liepiņš ir atteicies no savas dziesmas atskaņošanas, protestējot pret dziesmas vārdu autora Kaspara Dimitera viedokli par Krievijas un Ukrainas karu. Skaņdarba “Svētī debesīs šo zemi” iztrūkums, protams, būs muzikāls un saturisks zaudējums Noslēguma koncertam. Tomēr visnotaļ saprotama ir komponista pilsoniskā stāja, nacionālā pārliecība un atbalsts Ukrainai tās taisnīgajā cīņā pret agresoru.

Otrkārt, ažiotāžā ap “Projektu kora” pielaišanu vai nepielaišanu “koru kariem” ir iezīmējusies skaidra un cildena paša kora pozīcija. Pēc sākotnējā lēmuma nepielaist kolektīvu “kariem”, diskusijām, kora diriģenta samierināšanās ar atteikumu, tad atkal lēmuma tomēr atļaut korim piedalīties  “karos” sekojusi lepna kora vadības atbilde virsdiriģentu (atlases skates žūrijas) un LNKC vadības manevriem: “Turpiniet vien karot paši savā starpā, ja jau tik ļoti baidāties no konkurences!”

Patiešām, “karošana” jeb sacensība diez vai ir mākslas un mūzikas virsmērķis. Mūzikā un mākslā (tāpat kā mīlestība un reliģijā) neko nevar pierādīt. Taču var parādīt (orģinālu interpretāciju, kora skanīgumu, vokālo prasmi, dinamiskās gradācijas, izpildījuma ekspresiju, neparastu partitūras lasījumu). Galu galā pat nošu rakstā skaidri fiksēto nekad nevar divreiz vienādi nospēlēt vai nodziedāt. Tādēļ nevar (un, iespējams, pat nedrīkst) kolektīvu “notiesāt” (kā tas ir sporta sacīkstēs), bet var vērtēt – turklāt to jau dara jebkurš mūzikas klausītājs.

Patiešām, ir atšķirība starp samērā objektīvākajiem sporta tiesāšanas kritērijiem un gaumes spriedumiem mākslā, klausītāja nepieciešami subjektīvo attieksmi pret skaņdarbu, stilu, izpildījuma manieri. Tomēr tieši subjektivitāte ir tas, ko negribētos pieļaut jebkuras skates žūrijas lēmumos. Līdz ar to veidojas grūti pārvarama pretruna: mūzikas principiāli subjektīvā izpratne un nepieciešamība pēc objektivitātes.

Lai gan šo rindu autors apšauba sacensību nepieciešamību mūzikā, tomēr jāatzīst, ka “koru kari” ir viens no aizraujošākajiem pasākumiem Dziesmusvētku nedēļā. Turklāt tie mobilizē kori un diriģentu, liek labāk apgūt svētku repertuāru, palīdz nonākt līdz dziļākām dziesmu interpretācijām, rosina meklēt, pasūtīt un  iestudēt oriģinālākus izvēles skaņdarbus.

Protams, ir arī tīri praktiska nepieciešamība kolektīvu atlases skatēs pārbaudīt, vai “meldiņi” iemācīti, vai koris spēj noturēties tonalitātē, vai akordi skan tīri. Līdzīgi arī deju kolektīviem – vai dejas zīmējums un kustības ir atstrādātas, vai dejas soļi apgūti. Vismaz elementāru pamatu apguves vērtējumos taču nebūtu jābūt milzīgām atšķirībām žūrijas locekļu starpā. Bet ko darīt, ja par vienu un to pašu dziesmu viens vērtētājs liek 48 punktus, bet cits 41? Šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar kritērijiem.

Turklāt jebkuram amatierim sāpīgs ir zems vērtējums, jo ieguldītais laiks taču ir atrauts bieži vien ģimenei vai nepieciešamajai atpūtai – regulāri kopjot savas prasmes mēģinājumos.

Īpaši satriekti par saviem vērtējumiem šogad ir bijuši deju kolektīvi.

Reinis Rešetins saņēmis “Dejas balvu 2021–2022” kā labākais skatuviskās tautas dejas horeogrāfs par folkbaleta izrādi “Cik Saules mūsos”, bet tagad viņš sāpīgi pārdzīvo žūrijas vērtējumu Smiltenes un Valkas novadu deju skatēs. Viņaprāt, līdzīgi sniegumi tiek vērtēti atšķirīgi. “Amatiermākslas būtība ir tā, ka cilvēki sanāk kopā un, kopā dejojot, gūst pozitīvas emocijas. Ja cilvēks nejūt pozitīvas emocijas, tad viņam var rasties jautājums, kāpēc viņš vēl grib to darīt? Jau tā pēc pandēmijas gadiem bija grūti izveidot kolektīvus  pilnā sastāvā,” atgādina Reinis Rešetins[i].

“Par III pakāpi bijām pilnīgi šokā. Pēc skates pārbaudījām protokolos, ka Latvijā III pakāpe ir tikai mums un “Vendīgs studijai”. Es biju arī uz skati Jelgavā. Salīdzināju, un man šķita, ka mēs dejojam vienā līmenī, bet viņi izvilka I un II pakāpes,” Krista Lāce neslēpj dusmas par sava kolektīva “Amatnieki” novērtējumu[ii].

Līdzīgas pārdomas un emocijas raisa arī koru skates. Turklāt izbrīna atšķirības vērtēšanas principos: deju kolektīvus vērtē pēc 5 kritērijiem (dejas rakstura atklāsme; horeogrāfiskā teksta precizitāte; izpildījuma muzikalitāte; tautas tērpa valkāšanas kultūra; skatuves kultūra un kopiespaids)[iii], bet korus tikai pēc 2 (mākslinieciskais sniegums; tehniskais sniegums)[iv].

Skaidrs, ka koru finālsacensībās (“koru karos”) allaž ir reprezentatīva un starptautiska žūrija, tāpēc pārpratumu nav. Bet kā panākt objektīvāku vērtējumu arī koru atlases skatēs?

Varbūt iesaistīt vērtēšanā ne tikai virsdiriģentus, bet arī muzikologus, vokālās mākslas meistarus, komponistus, profesionālo koru diriģentus, piemēram, Māri Sirmo, Sigvardu Kļavu, Andri Veismani? Varbūt paredzēt kādu apelācijas iespēju, pretēji koru skates nolikuma 35. p-tā rakstītajam: “Žūrijas lēmums ir galīgs un neapstrīdams”? Jo nav skaidrs, ko darīt, ja nu pārkāpts kāds nolikuma noteikums vērtēšanā. Vai arī tad žūrijas lēmums ir neapstrīdams?

Varētu atrunāt skates nolikumā koru darbības dažādas formas, paredzot arī projektu koriem, kuri grib startēt Dziesmusvētkos un būt daļa no lielās amatieru mākslas kustības, zināmus nosacījumus (piemēram, koncertu daudzums gadā). Jo patiešām ir atšķirība, vai kolektīvs strādā regulāri, vai tikai laiku pa laikam.

Skates – ar lielāku vai mazāku objektivitāti vērtējumos – nu laimīgi ir noslēgušās. Taču – pēc skatēm un tur piedzīvotajām emocijām – dalībniekiem jauns pārsteigums. Pat uz koru lielkoncertu “Tīrums. Dziesmas ceļš” nepietiek biļešu koru dalībnieku tuviniekiem (turklāt katram koristam tāda biļete bija paredzēta tikai viena). Daļai koristu jāsamierinās ar ģenerālmēģinājuma biļetēm. Jālozē vai kā citādi jānosaka, kuriem tiks biļete uz koncertu. Nav svarīgi, vai par to ir bijis brīdinājums iepriekš. Cilvēki tik un tā bija rēķinājušies vismaz vienu no saviem tuviniekiem iepriecināt. Tad jau labāk nesolīt nemaz, nevis radīt problēmas kolektīvu biedru starpā.

Pēc visiem minētajiem pārpratumiem vēlme un prieks muzicēt vai dejot var pāriet. Ko darīt, lai nākotnē kļūdu un sarūgtinājumu būtu mazāk?

Risinājums jau minētajām un citām nebūšanām šķiet slēpjas atbildē uz jautājumu: “Kam domāti Dziesmusvētki?” Vai svētki radīti virsdiriģentiem, virsvadītājiem, ierēdņiem, režisoriem, valdībai, producentiem, ārzemju viesiem vai tomēr – dalībniekiem (dziedātājiem, dejotājiem) un visai tautai?

Šķiet, ka atšķirībā no Igaunijas Latvijas Dziesmusvētkos pārāk daudz dominē pompozitāte un izrādīšanās – tautiskuma un visu ieinteresēto iesaistes vietā. Igaunijā Dziesmusvētki liekas tāds omulīgs, sevi un citus iepriecinošs sarīkojums, bez īpaša satraukuma koncerta aizkavēšanās vai tehnisku ķibeļu dēļ. Varbūt tas tāpēc, ka organizatoru skaitā ilgus gadus bijušas koru biedrības? Arī Latvijā ir bijuši mēģinājumi tādas veidot, tomēr entuziasms drīz apsīcis, cita starpā arī atbalsta trūkuma dēļ no valsts puses. Tieši vienkāršo koristu (un dejotāju) domas līdz šim šķiet par maz ievērotas svētku plānošanā un organizēšanā.

Gribētos cerēt, ka atbildīgās personas un iestādes sapratīs, ka tās pastāv, lai kalpotu Dziesmusvētkiem, nevis otrādi. Tas attiecas ne tikai uz kultūras menedžmentu, bet uz ikvienas jomas vadītājiem, rīkotājiem un uzraugiem, uz Valsts ieņēmuma dienesta darbiniekiem, tiesnešiem, policistiem, arī uz ministru prezidentu. Latīņu valodā vārds ‘minstrare’ nozīmē kalpot (teicienā non ministrari sed minstrare: nevis būt apkalpotam, bet kalpot). Tas nozīmē noskaidrot vispirms tās vajadzības un problēmas, kas savas atbildības jomā pastāv, turklāt arī tās “ierindniekiem”. Un tad censties rūpīgi risināt, atbalstot pēc iespējas visus iesaistītos. Nevis izmantot savas darbības jomu personisko ambīciju apmierināšanai.

Cerams, ka visiem mums – kultūras jomas darbiniekiem – izdosies šī cēlā misija: kalpot savai tautai, savam aicinājumam, saviem koristiem, dejotājiem, Dziesmusvētkiem, amatiermākslas kustībai.

Galu galā šogad ir arī jauninājumi un radošas veiksmes, piemēram, veseli divi koncerti ar koru piedalīšanos. Īpaša atzinība par Kaspara Ādamsona un Ārija Šķepasta koncepciju koru lielkoncertam “Tīrums. Dziesmas ceļš”.

Beidzot arī īstenots jau iepriekšējos Dziesmusvētkos manis un citu diriģentu ierosinājums: sākt svētkus ar kolektīvu ienākšanu Rīgā, nevis pārslogot dalībniekus ar gājienu un Noslēguma koncertu vienā dienā (kā tas bijis iepriekšējos svētkos).

Neraugoties uz pārpratumiem un dažiem sarūgtinājumiem, dzīvosim līdzi Dziesmusvētku norisēm, peripetijām, veiksmēm un “kariem” gluži kā Latvijas hokeja izlases cīņām! Dziesmusvētki ir Latvijas lepnums un kultūras identitātes stūrakmens. Svarīgi šo tradīciju nevis pazaudēt, bet attīstīt. Tāpēc vērtēsim nevis, lai apsūdzētu, bet, lai pamudinātu labot pieļautās kļūdas un rosinātu uz pārmaiņām un radošuma uzvarām!

[i] Pētersone. S. Prieks par iespēju dejot svētkos mijas ar sarūgtinājumu un asarām. Skat:. https://ziemellatvija.lv/prieks-par-iespeju-dejot-svetkos-mijas-ar-sarugtinajumu-un-asaram/

[ii] Ibid.

[iii] Deju kolektīvu koprepertuāra pārbaudes un svētku dalībnieku atlases skates nolikums 2023.gadā. Skat.: https://www.lnkc.gov.lv/lv/media/23253/download?attachment

[iv] Koru skašu nolikums 2023. gadam. Skat.: https://www.lnkc.gov.lv/lv/media/22437/download?attachment

* pedagogs, kultūras vēsturnieks, kordiriģents

Novērtē šo rakstu:

43
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...