Vai tagad jāceļ nodokļi, piemēram, PVN? Stulbeņiem tā varētu likties un liekas
Guntars Vītols21.08.2024.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Vai situācija ar budžetu ir tik ļoti „slikta”? Nu nē - situācija ar budžetu ir pat ļoti laba - ja skatās ekonomikas kontekstā, nevis mākoņos. Ja ekonomika mīņājas uz vietas, budžets dzīvo pat ļoti labi.
2022. gadā mūsu ekonomikas kopapjoms bija 39,2 miljardi eiro. 2023. gadā tas bija 40,3 miljardi. Pieaugums par aptuveni vienu miljardu.
Zināt, kurš ieguva visvairāk? Budžets! 2023. gadā budžeta ieņēmumu pieaugums pamatīgi apsteidza ekonomikas izaugsmi, ienāca papildus 1,2 miljardi. Praktiski visa ekonomikas „izaugsme” bija uz to, valsts pagrāba vairāk (arī kredītus) un vairāk arī iztērēja.
Vairums pārējo zelēja apsūkāto ledeni: jau pagājušogad bija vērojams kritums ekonomikas mugurkaulā - ražošanā, nedaudz kritās arī pirkumi rimīšos. Ekonomika stāv uz vietas, vairāk tērēt visi kopumā nevar, uzdzīvoja tikai ierēdņi.
Nu, un kas notiek tagad? Ak, šausmas, briesmas. Lielais uzdzīvotājs saņemšot bišķi mazāk par plānoto. Bet! Tas nenozīmē, ka mazāk nekā iepriekš! 7 mēnešos saņemts par 500 miljoniem vairāk nekā pērn. Bet mazāk par 200 miljoniem, nekā viņi plānoja. Bija plānots šogad iekasēt papildus miljards+ pļekarēšanai (valsts pamatā tērē, ne iegulda). Bija plānots no stagnējošas ekonomikas pārdalīt uz savu kabatu vairāk, nekā aug ekonomika, un vairāk par inflāciju.
Tikmēr no pārdalīšanas noliesējusī govs (mēs pārējie) bēdīgi nopūšas. Sāk taupīt, mazāk iepērkoties veikalā (būtiski nepildās PVN prognoze), mazāk pērk degvielu (būtiski nepildās akcīze). Ierēdņus priecē tikai socnodoklis - tur pieaugums pamatā tāpēc, ka pacēla algas: uzminējāt - visvairāk ministriem, protams. Kopbudžets ir pieaudzis pusgada laikā, vienkārši mazāk, nekā ierēdņi bija sasapņojušies. Tā ir „traģēdija” tikai no viena aspekta - narkomāns varēs nopirkt mazāk dozu.
Vai tas nozīmē, ka tagad jāceļ nodokļi, piemēram, PVN? Stulbeņiem tā varētu likties un liekas. Nē, draugi mīļie. Nevar turpināt dzīvot ilūzijās, audzēt nodokļus uz stagnējošas ekonomikas fona. Pat tad, ja pacels PVN, neko daudz tas nedos, ja vispār dos. Kritumi patēriņā norāda, ka tauta tāpat savelk jostas - ko tu taisies no tās vēl paņemt papildus?
Noliesējušu govi nav vērts sist vēl vairāk - tā nedos vairāk piena. Vienkārši jārēķinās, ka balle beigusies. Jāpriecājas, ka budžets turas, - var pienākt brīdis, ka saņems mazāk arī absolūtā izteiksmē, ne tikai mazāk par plānoto. Un tas ir normāli, lai arī ne patīkami šūpoļu ražotājiem, rupjmaizes pētniekiem, klimata vājprātekļiem un Rail Baltica būvniekiem. Rail Baltica vien vajag atrast simtiem miljonus papildu tēriņiem - špricēt iekšā, bet to nav, no kurienes paņemt.
Izņemot bankas. Tās pelna vairāk ne jau tāpēc, ka labi strādā, bet tāpēc, ka valstis ECB personā pacēla % likmi un iedeva bankām miljardus papildu peļņā. Pilnīgi godīgi ir paprasīt padalīties - tu man, es tev. Citādi tā ir dāvana, nevis tirgus likumi. Sliktākais ar to banku peļņu ir tas, ka tā tiek izņemta no ekonomikas un samazina IKP potenciālu. Ja tu naudu pārdali nodokļu veidā no strādājošā uz ierēdņu algām, tā nauda tāpat nonāk atpakaļ rimīšos un uztur PVN. Banku superpeļņa gan netiek iztērēta šeit, bet nonāk ārvalstu koferos. Pusmiljards eiro, kas ir pietiekoši būtisks lielums uz mūsu ekonomikas kopapjoma fona.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
