Vai tagad jāceļ nodokļi, piemēram, PVN? Stulbeņiem tā varētu likties un liekas
Guntars Vītols21.08.2024.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Vai situācija ar budžetu ir tik ļoti „slikta”? Nu nē - situācija ar budžetu ir pat ļoti laba - ja skatās ekonomikas kontekstā, nevis mākoņos. Ja ekonomika mīņājas uz vietas, budžets dzīvo pat ļoti labi.
2022. gadā mūsu ekonomikas kopapjoms bija 39,2 miljardi eiro. 2023. gadā tas bija 40,3 miljardi. Pieaugums par aptuveni vienu miljardu.
Zināt, kurš ieguva visvairāk? Budžets! 2023. gadā budžeta ieņēmumu pieaugums pamatīgi apsteidza ekonomikas izaugsmi, ienāca papildus 1,2 miljardi. Praktiski visa ekonomikas „izaugsme” bija uz to, valsts pagrāba vairāk (arī kredītus) un vairāk arī iztērēja.
Vairums pārējo zelēja apsūkāto ledeni: jau pagājušogad bija vērojams kritums ekonomikas mugurkaulā - ražošanā, nedaudz kritās arī pirkumi rimīšos. Ekonomika stāv uz vietas, vairāk tērēt visi kopumā nevar, uzdzīvoja tikai ierēdņi.
Nu, un kas notiek tagad? Ak, šausmas, briesmas. Lielais uzdzīvotājs saņemšot bišķi mazāk par plānoto. Bet! Tas nenozīmē, ka mazāk nekā iepriekš! 7 mēnešos saņemts par 500 miljoniem vairāk nekā pērn. Bet mazāk par 200 miljoniem, nekā viņi plānoja. Bija plānots šogad iekasēt papildus miljards+ pļekarēšanai (valsts pamatā tērē, ne iegulda). Bija plānots no stagnējošas ekonomikas pārdalīt uz savu kabatu vairāk, nekā aug ekonomika, un vairāk par inflāciju.
Tikmēr no pārdalīšanas noliesējusī govs (mēs pārējie) bēdīgi nopūšas. Sāk taupīt, mazāk iepērkoties veikalā (būtiski nepildās PVN prognoze), mazāk pērk degvielu (būtiski nepildās akcīze). Ierēdņus priecē tikai socnodoklis - tur pieaugums pamatā tāpēc, ka pacēla algas: uzminējāt - visvairāk ministriem, protams. Kopbudžets ir pieaudzis pusgada laikā, vienkārši mazāk, nekā ierēdņi bija sasapņojušies. Tā ir „traģēdija” tikai no viena aspekta - narkomāns varēs nopirkt mazāk dozu.
Vai tas nozīmē, ka tagad jāceļ nodokļi, piemēram, PVN? Stulbeņiem tā varētu likties un liekas. Nē, draugi mīļie. Nevar turpināt dzīvot ilūzijās, audzēt nodokļus uz stagnējošas ekonomikas fona. Pat tad, ja pacels PVN, neko daudz tas nedos, ja vispār dos. Kritumi patēriņā norāda, ka tauta tāpat savelk jostas - ko tu taisies no tās vēl paņemt papildus?
Noliesējušu govi nav vērts sist vēl vairāk - tā nedos vairāk piena. Vienkārši jārēķinās, ka balle beigusies. Jāpriecājas, ka budžets turas, - var pienākt brīdis, ka saņems mazāk arī absolūtā izteiksmē, ne tikai mazāk par plānoto. Un tas ir normāli, lai arī ne patīkami šūpoļu ražotājiem, rupjmaizes pētniekiem, klimata vājprātekļiem un Rail Baltica būvniekiem. Rail Baltica vien vajag atrast simtiem miljonus papildu tēriņiem - špricēt iekšā, bet to nav, no kurienes paņemt.
Izņemot bankas. Tās pelna vairāk ne jau tāpēc, ka labi strādā, bet tāpēc, ka valstis ECB personā pacēla % likmi un iedeva bankām miljardus papildu peļņā. Pilnīgi godīgi ir paprasīt padalīties - tu man, es tev. Citādi tā ir dāvana, nevis tirgus likumi. Sliktākais ar to banku peļņu ir tas, ka tā tiek izņemta no ekonomikas un samazina IKP potenciālu. Ja tu naudu pārdali nodokļu veidā no strādājošā uz ierēdņu algām, tā nauda tāpat nonāk atpakaļ rimīšos un uztur PVN. Banku superpeļņa gan netiek iztērēta šeit, bet nonāk ārvalstu koferos. Pusmiljards eiro, kas ir pietiekoši būtisks lielums uz mūsu ekonomikas kopapjoma fona.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
