Vai tagad jāceļ nodokļi, piemēram, PVN? Stulbeņiem tā varētu likties un liekas
Guntars Vītols21.08.2024.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Vai situācija ar budžetu ir tik ļoti „slikta”? Nu nē - situācija ar budžetu ir pat ļoti laba - ja skatās ekonomikas kontekstā, nevis mākoņos. Ja ekonomika mīņājas uz vietas, budžets dzīvo pat ļoti labi.
2022. gadā mūsu ekonomikas kopapjoms bija 39,2 miljardi eiro. 2023. gadā tas bija 40,3 miljardi. Pieaugums par aptuveni vienu miljardu.
Zināt, kurš ieguva visvairāk? Budžets! 2023. gadā budžeta ieņēmumu pieaugums pamatīgi apsteidza ekonomikas izaugsmi, ienāca papildus 1,2 miljardi. Praktiski visa ekonomikas „izaugsme” bija uz to, valsts pagrāba vairāk (arī kredītus) un vairāk arī iztērēja.
Vairums pārējo zelēja apsūkāto ledeni: jau pagājušogad bija vērojams kritums ekonomikas mugurkaulā - ražošanā, nedaudz kritās arī pirkumi rimīšos. Ekonomika stāv uz vietas, vairāk tērēt visi kopumā nevar, uzdzīvoja tikai ierēdņi.
Nu, un kas notiek tagad? Ak, šausmas, briesmas. Lielais uzdzīvotājs saņemšot bišķi mazāk par plānoto. Bet! Tas nenozīmē, ka mazāk nekā iepriekš! 7 mēnešos saņemts par 500 miljoniem vairāk nekā pērn. Bet mazāk par 200 miljoniem, nekā viņi plānoja. Bija plānots šogad iekasēt papildus miljards+ pļekarēšanai (valsts pamatā tērē, ne iegulda). Bija plānots no stagnējošas ekonomikas pārdalīt uz savu kabatu vairāk, nekā aug ekonomika, un vairāk par inflāciju.
Tikmēr no pārdalīšanas noliesējusī govs (mēs pārējie) bēdīgi nopūšas. Sāk taupīt, mazāk iepērkoties veikalā (būtiski nepildās PVN prognoze), mazāk pērk degvielu (būtiski nepildās akcīze). Ierēdņus priecē tikai socnodoklis - tur pieaugums pamatā tāpēc, ka pacēla algas: uzminējāt - visvairāk ministriem, protams. Kopbudžets ir pieaudzis pusgada laikā, vienkārši mazāk, nekā ierēdņi bija sasapņojušies. Tā ir „traģēdija” tikai no viena aspekta - narkomāns varēs nopirkt mazāk dozu.
Vai tas nozīmē, ka tagad jāceļ nodokļi, piemēram, PVN? Stulbeņiem tā varētu likties un liekas. Nē, draugi mīļie. Nevar turpināt dzīvot ilūzijās, audzēt nodokļus uz stagnējošas ekonomikas fona. Pat tad, ja pacels PVN, neko daudz tas nedos, ja vispār dos. Kritumi patēriņā norāda, ka tauta tāpat savelk jostas - ko tu taisies no tās vēl paņemt papildus?
Noliesējušu govi nav vērts sist vēl vairāk - tā nedos vairāk piena. Vienkārši jārēķinās, ka balle beigusies. Jāpriecājas, ka budžets turas, - var pienākt brīdis, ka saņems mazāk arī absolūtā izteiksmē, ne tikai mazāk par plānoto. Un tas ir normāli, lai arī ne patīkami šūpoļu ražotājiem, rupjmaizes pētniekiem, klimata vājprātekļiem un Rail Baltica būvniekiem. Rail Baltica vien vajag atrast simtiem miljonus papildu tēriņiem - špricēt iekšā, bet to nav, no kurienes paņemt.
Izņemot bankas. Tās pelna vairāk ne jau tāpēc, ka labi strādā, bet tāpēc, ka valstis ECB personā pacēla % likmi un iedeva bankām miljardus papildu peļņā. Pilnīgi godīgi ir paprasīt padalīties - tu man, es tev. Citādi tā ir dāvana, nevis tirgus likumi. Sliktākais ar to banku peļņu ir tas, ka tā tiek izņemta no ekonomikas un samazina IKP potenciālu. Ja tu naudu pārdali nodokļu veidā no strādājošā uz ierēdņu algām, tā nauda tāpat nonāk atpakaļ rimīšos un uztur PVN. Banku superpeļņa gan netiek iztērēta šeit, bet nonāk ārvalstu koferos. Pusmiljards eiro, kas ir pietiekoši būtisks lielums uz mūsu ekonomikas kopapjoma fona.
Seko mums 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
