Ierados uz MR (magnētiskās rezonanses) izmeklējumu galvai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Mans pieraksts bija uz 16.martu plkst.18:45. Meklējot gaiteņos vajadzīgo kabinetu, satiku kādu medicīnas darbinieku, kam pajautāju ceļu. Izrādījās viņš bija tieši tas speciālists, kurš veic šo izmeklējumu.
Iegājām kabinetā - bet tur notiek izmeklējums (to spriežu pēc tā, ka dzirdēju MR aparāta skaņas un vēlāk no izmeklējumu telpas iznāca pacients). Tātad šis pacients uz brīdi izmeklējuma laikā tika atstāts viens, jo šajā stundā abās izmeklējumu telpās neviena cita medicīnas darbinieka nebija! Vai tas ir pareizi?
Ieraugot manus līdzi paņemtos meteriālus par iepriekšējiem MR izmeklējumiem, šis medicīnas darbinieks ar lielu izbrīnu vaicāja, kāpēc es to visu esmu paņēmis līdzi? Viņam tas neesot vajadzīgs! Bet man e-pastā tika rakstīts, ka ierodoties uz izmeklējumu ir jāņem līdzi iepriekšējo izmeklējumu rezultāti, ja tādi ir...
Izlasījis iepriekšējos atzinumus par maniem izmeklējumiem, viņš atkal ar lielu izbrīnu vaicāja, ko tie ārsti mani trenkājot „ar to cistu”, tas jau nav nekas ļaundabīgs un šis MR izmeklējums man neko nedošot! Vai tas ir pareizi?
Kad apgūlos uz procedūras galda, vaicāju - vai man netiks ievadīta kontrastviela? Tāpēc jau arī tiku taisījis asins analīzes, lai noteiktu kreatiriīnu un GFĀ (kā tas man tika noteikts e-pastā, piesakoties uz izmeklējumu). Uz to šis darbinieks atbildēja, ka tā viņš ietaupīšot gan manu veselību, gan naudu - nevajag! Vai tas ir pareizi? Kādēļ tad es veicu analīzes?
Tālāk man tika uzlikta maska, austiņas, un es tiku iestumts izmeklējuma aparātā. Kad izmeklējums bija galā un man noņemta maska, pajautāju šim medicīnas darbiniekam - vai viņš zina, ka maska no iekšpuses ir ar brūnganiem pilieniem (kāds varbūt šķaudījis vai tamlīdzīgi). Viņš to apskatīja un apliecināja teikdams: „ Vai, tiešām! Nez no kurienes?! Šodien taču neviens tāds nebija!?” Vēsā mierā apsmidzināja masku ar kādu dezinfekcijas līdzekli un notīrīja. Vai tas ir pareizi?
Medicīnas darbinieka vārdu gan nezinu, bet galvenais jautājums ir - VAI TAS, KO VIŅŠ DARĪJA, BIJA PAREIZI???






Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.