Vai tiek gatavots jauns ekonomisko bēgļu vilnis no 300 000 dzīvokļu īpašniekiem

Jaunās nekustamo īpašuma kadastrālās vērtēšanas autoriem būtu jāpajautā, cik cilvēku no 300 000 būs spiesti bēgt projām no Latvijas saistībā ar “piespiedu” nomas zemes kadastrālo vērtēšanu un nomas maksu un/vai šīs zemes piespiedu izpirkšanu. Šajā sakarā un, uztraucoties par jaunu, nepanesamu maksājumu slogu, biedrība “Ausma” uzskata, ka politiski jāizlemj, ka dzīvojamām mājām piesaistīto zemi (un, iespējams, „starpgabalus”) sabiedrības vajadzībām izpērk valsts un pašvaldības un/vai piedāvā zemi izpirkt dzīvokļu īpašniekiem ar valsts un/vai pašvaldības līdzdalību vai ar to līdzekļu piesaisti, ņemot vērā, ka no jauna nosakāma katras zemes gabala kadastrālā vērtība, to samazinot līdz sākotnējai vērtībai, par kuru īpašnieki to iegādājās vai par kuru mantinieki atjaunoja īpašuma tiesības, jo tā vērtība nepieaug, nekādus augļus nerada.

Piemērs par aplamu, netaisnīgu, neviennozīmīgu risinājumu, nosakot dzīvojamām mājām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu (FNZG), un par to, kā notiek zemes papildus uzspiešana, var meklēt visā Rīgā, tostarp Ganību dambī 13, Tirzas ielā 3/2 un daudzās citās adresēs. Patiesais funkcionāli nepieciešamais zemes gabals (FNZG) neražojošām ēkām un būvēm ir tas, kas tika piesaistīts būvprojektā. Tas nav nejauši izdomāts zemes gabals.

Cik liels zemes gabals ir noteikts būvprojektā, var atrast arī sava dzīvokļa tehniskās inventarizācijas lietā vai VZD arhīvā. Tā, piemēram, Tirzas ielā 3/2 dzīvokļa Tehniskās inventarizācijas lietas sadaļā “Informācija par būvi” norādīts BŪVES APBŪVES LAUKUMS, ka šis mājas zemes apbūves laukums ir 593,6 kv.m, nevis tūkstošos kv.m. Tātad šis būves apbūves laukums ir patiesais mājai “funkcionāli nepieciešamais zemes gabals (FNZG), patiesais zemes lielums pēc dzīvojamās māja apbūves likuma normatīviem, kas nepieciešams visu mājas funkciju nodrošināšanai.

Neraugoties uz to, Rīgas pilsētas Privatizācijas komisija dzīvojamo māju vispārējās privatizācijas procesos, nav izslēgts, zemes “piespiedu” nomas gadījumos nonāca interešu konflikta apstākļos ar zemes īpašnieku vai, citu interešu vadīti, apejot dzīvokļu īpašnieku viedokli, ir lēmuši piešķirt mājām vairākas reizes lielāku FNZG, kas, iespējams, lai pašvaldībai, tieši Rīgas domes māju apsaimniekotājam – Rīgas namu pārvaldniekam dotu lielāku 10% ienākuma masu par nomas maksas konta apsaimniekošanu, bet zemes īpašniekam - lielāku nomas maksas peļņu, ko aprēķina no šīs zemes kadastrālās vērtības. Šeit varbūt arī bija loma tā sauktajam „misteram 20%”? „

Un zemes reformas likums, nosakot trīs variantus zemes atdošanai bijušajiem īpašniekiem vai mantiniekiem, amatpersonām atstāja neierobežotu varu, uz ko norāda arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ka šāda attieksme neatbilst tiesiskas valsts principiem. Jo lielāks zemes gabals, jo lielāka kadastrālā vērtība un lielāki ir visi no tās izejošie aprēķini un maksājumi.

Uzskatāms, ka vispārējās privatizācijas procesā FNZG caurmērā visā Rīgā tika noteikts nelikumīgi un prettiesiski, apejot dzīvokļu īpašnieku tiesības šādu lēmumu apstrīdēt vai izteikt protestu. Lai cik tas dīvaini neizskatītos, VZD “piespiedu” nomas zemei aprēķina kadastrālo vērtību kopā ar zemes daļu, kura nereti ir ražojoša zeme, kad uz tās ir uzbūvētas arī peļņu nesošas būves. Tā kā FNZG nav noteikta atsevišķa kadastrālā vērtība, dzīvokļiem nomas maksa tiek rēķināta no šādas kopējās kadastrālās vērtības, kas ir nelikumīgi un prettiesiski.

Nu jau nāk klāt jaunā kadastrālā vērtēšana. Daudzdzīvokļu mājām Tirzas ielā 3/2 un Brīvības gatvē 389 FNZG zemes kadastrālā vērtība sākotnēji bija 14 000 latu. Krīzes periodā, 2008.-2009. gadā, ja atmiņa neviļ, pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pieprasījuma vai ieteikuma celt nekustamā īpašuma nodokli šīs zemes īpašuma vērtību VZD, nav šaubu, ar TM un valdības svētību noteica jau 128 000 latu, bet tagad tā ir 162 000 EUR.

Parēķiniet, cik reizes tika paaugstināta nomas maksa un visi citi maksājumi darījumos ar šo zemi. Te nu zemes nomas maksa tās īpašniekiem pārvērtās par “naudas zelta raktuvi” – par nelielu zemes gabalu pie 5 - 6 % nomas maksu saņem gandrīz 9 720 EUR gadā.

Ir zināms, ka TM ir sagatavojusi likumprojektu http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40474223, kurā nosaka, ka “Būves īpašniekam uz likuma pamata (brīnies nu, kā tulkot - "uz likuma pamata", nepasakot, uz kura likuma pamata - autora piezīme) ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par lietošanas tiesībām uz zemi. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4 % no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, …”, tas ir, tajā paredz nomas maksu 6 % vietā noteikt 4 % un nodrošina tiesības lietot šo zemi bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku.

It kā sīkums, bet patīkams. Ieskatāmies, ko nozīmē 4 % gadā jau esošās kadastrālās vērtības reizināšanas ar 2.5 apstākļos, kur kadastrālā vērtība minētajai zemei jau sasniedz ap 400 000. Pirmkārt, pamēģiniet pārdot šo zemi par 162 vai par 400 tūkstošiem, lai dabūtu VZD noteikto tirgus vērtību, un lai VZD paskatās šīs zemes dāvinājuma un pēc tam pārdošanas summu, ko uzrāda pircēji - pārdevēji. Šī tirgus cenas summa ir vairāk nekā 3 reizes zemāka par 162 000. Tad lieciet to kā kadastrālo tirgus vērtību, un lai no tās nosaka nomas maksu 4 %.

Otrkārt, skatiet, ka nu jau šie “laimīgie” 4% no 400 000 jau paredz nomas maksu gadā nevis zem 10 000 eiro kā tagad, bet jau 16 000, tas ir, tie tiek pārvērsti par 10 % nomas maksas pēc iepriekšējām kadastrālās vērtēšanas un nomas maksas likmēm.

J. Bordāna k-gs, kam vajadzīga tādas manipulācijas un shēmošanas, kas jums to sagatavoja un pasniedza, izskaidroja kā dāvanu tautai? Var iedomāties, ja dalītā īpašuma zemes cenas ir vēl augstākas, kā ir minēts, kas notiks ar viņiem.

Uzskatām, ka šādas manipulācijas ar kadastrālo vērtību ir kļūdains, aplams izdomājums, ja neteikt, ka tas ir viltus paņēmiens, kā izspiest no tautas vairāk nodokļu, sludinot, ka “mēs jau nodokļus neceļam”.

Šī jaunā “piespiedu” nomas zemes kadastrālā vērtība kļūst šaušalīga un biedējoša, kas liek domāt, ka no šīs valsts, no nomas maksas ienākumu “zelta naudas raktuves”, kas tiek pārvērsta par “dimanta naudas raktuvi”, ir steidzami jābēg projām - jo ātrāk, jo labāk (+arī citi iemesli).

Vai tad valdība nezina, nesaprot, Tieslietu ministrija par to valdību nebrīdina un VZD klusi, pazemīgi izpilda naudas “rakšanu” no dzīvokļu īpašnieku kabatām par zemi zem daudzdzīvokļu mājām un citām neražojošām būvēm, garāžām, ka šīs zemes vērtība nepieaug un tai nav tirgus vērtības, to caurmērā netirgo, nevar pārdot, jo ēku un būvju īpašniekiem pastāv pirmpirkuma tiesības.

Protams, šīs zemes pirmpirkuma tiesības krimināli pārkāpj visos 100 % gadījumos un valsts to pieļauj, nekontrolē vai ļauj pastāvēt prettiesisku likumu “caurumiem”, kad zemi atsavina ar dāvināšanu svešām personām vai pārdošanu pa daļām. Visas šīs darbības realizē fiktīvi, jo “dāvināšana” notiek svešām personām, nesaistīta ar radniecību. Arī pirkšana pa daļām ir krimināla, jo pērk viena un tā pati persona ar dažu dienu starpību, turklāt neievēro normatīvo aktu prasības, ka zemes daļu jāmēra, jāizgatavo daļai jauns zemes robežu plāns.

Nu, ja pērk it kā ideālo daļu, tad pirkuma reģistrācijai zemesgrāmatā būtu jāpievieno vismaz vienošanās par lietošanas tiesību sadali. Ir arī piemērs, ka kāda zemesgrāmata nereģistrēja ideālās daļas zemes pirkumu bez tās iemērīšanas, bet te viss iet cauri. Uz papīra var rakstīt, ko grib, tas panes visu. Ir pat gadījumi, ka zemesgrāmatas reģistrē pirkumu ”pa daļām” trīs dienas, ar vienas dienas starpību, vienai un tai pašai personai. Tie nav krimināli gadījumi?

Biedrība "AUSMA" uzskata, ka "PIESPIEDU" (krimināls vārds piespiedu) NOMAS ZEMES, pareizi - DALĪTĀ ĪPAŠUMA zemes kadastrālās vērtība tiek noteikta pēc vispārējiem principiem kā tirgus apbūves zemei, ar kuras nomas maksu jau tagad smacē nost 110 000 dzīvokļu vai ap 300 000 cilvēku tiesības uz pastāvēšanu, uz jumtu virs galvas.

Kaut šī zeme ir PUBLISKA, to lieto visa sabiedrība, un tā ir APGRŪTINĀTA ar dzīvojamām ēkām un būvēm (GARĀŽĀM) un komunikācijām, kuri arī ir šīs zemes lietotāji un ir jāpiesaista maksāt par tās lietošanu, apgrūtināšanu, neraugoties uz to, kadastrālo vērtību prettiesiski nosaka kā zemei ar apbūves statusu, kaut šai zemei ir nemainīga vērtība, tai nav ienesīguma, tā nenes nekādus augļus, tās vērtība ir 1:1 Vecrīgā un Ķengaragā, Olaimē un Aizkrauklē u.c., jo šai zemei ir visur vienāda funkcionālā nozīme – būves uzturēšana un apsaimniekošana un to nevar norobežot kā privātu zemi, tādēļ “PIESPIEDU” NOMAS ZEMEI JĀPIEŠĶIR JAUNS STATUSS - "PUBLISKA, APGRŪTINĀTA ZEME", NEVIS KĀ APBŪVES ZEME.

Arī pēc 1. Brīvās Latvijas laika likumdošanas (1938. gads) - likuma "Nodokļu likme" noteikts, ka šai zemei nav vērtības, to nevērtē atsevišķi no ēkas, būves, tas ir, to vērtē un apliek ar NĪN kā vienu īpašumu ar būvi.

Tā faktiski uzskatāma kā krimināla rakstura rīcība - vērtēt šo zemi kā apbūves zemi un kāst naudu par zemi, kurai bija jābūt mājas, būves īpašumā, vienalga, ar izpirkumu pēc 1938.gada cenām vai bez izpirkuma, mantiniekiem kompensējot ar citu zemi vai izmaksājot kompensāciju sertifikātos.

Tagad šī zeme, kura uz 1940. gadu netika izpirkta, netika nomaksāta hipotēka (gan tikai 0,72 centi par 1 kv.m), jau ir vairāk nekā 90 % pārpircēju rokās, kas iegūta ar 100% pirmpirkuma tiesību pārkāpumu, ko nekontrolēja zemesgrāmata vai citas valsts, pašvaldību iestādes.

Papildus jāatzīmē, ka: zemes reforma Rīgā nav pabeigta, jo zem 96 000 dzīvokļu mājām zemei zemes robežu plānā (1) nav norādīti apgrūtinājumi, kas negodīgi ietekmē tās kadastrālo vērtēšanu kā apbūves zemei, kura ir jau apbūvēta, apgrūtināta un tai nav apbūves zemes vērtības, tā, kā jau minēts, ir PUBLISKA ZEME un tai (2) nav atsevišķas kadastrālās vērtības, tā (3) šī zeme nav reģistrēta ar atsevišķu kadastra numuru, attiecīgi, tas ir vairāk kā absurds, izrautai zemes daļai no kopīpašuma noteikt tirgus vērtību. VZD – attopieties, ko jūs dariet, kādēļ jūs piedalieties vai atbalstiet šādas nelikumības un, atvainojos, maujiet, ka dalītā īpašuma zemei ir “tirgus vērtība”.

Nav šaubu, ar pašvaldības saistošiem noteikumiem jāuzliek par pienākumu Privatizācijas komisijām pabeigt zemes reformu un izstrādāt pilnvērtīgu, patiesu māju funkcionāli nepieciešamā zemes gabala (FNZG) jaunu zemes robežu plānu ar visiem apgrūtinājumiem, lai pārtrauktu krāpt dzīvokļu īpašniekus, tajā skaitā pirkt vai maksāt nomas maksu par piegulošiem trotuāriem, caurbraucošiem ceļiem, maksāt nomu citu lietotāju vietā – par komunikācijām izmantojamo zemi, kas ir pašvaldības zeme, kuru šodien vairumā gadījumu nelikumīgi iekļauj nomas maksā, pat pārkāpjot Civillikuma 2138. pantu.

Teikto pierāda piemērs, ka pašvaldības zeme, kur visi apgrūtinājumi ir reģistrēti, kadastrālā vērtība uz 1 kv.m ir 90 EUR, bet blakus zemes īpašniekiem apgrūtinājumi nav reģistrēti, zem tās pašas mājas zemes 1 kv.m kadastrālā vērtība jau noteikta 194,5 EUR. Piemērs par kadastrālās vērtības atšķirībām ņemts no dzīvojamai mājai Mālpils ielā 2A piesaistītā zemes gabala, kur zemes plānā apgrūtinājumi nav reģistrēti, zemes gabali ar kadastra nr.0100 024 0274, 0100 024 0197 (plānā B1 un B3 zemes gabali), kas ir īpašnieku īpašums.

Tātad dalītā īpašuma zemei zem daudzdzīvokļu mājām katrā pašvaldībā ir jāizstrādā reāls piesaistītās zemes robežu plāns, ar visiem apgrūtinājumiem, jānosūta VZD kadastra apzīmējuma noteikšanai un reģistrēšanai kadastrā, kas līdz šim vairākumā gadījumu zemes robežu plānā nav redzami, nav uzrādīti, zemes zemesgrāmatu nodalījumā nav reģistrēti.

Misiņa bibliotēkā ir "Latvijas Vēstneša" avīzes, kurās ir nopublicētas ziņas par zemes izpirkuma maksām uz 1939.gada 15.decembri. Tad zemes izpirkuma maksa bija 0,72 lati par kv.m. Ēveles ielai nr. 6 pretī bija dīķis ar zivīm utt. Savukārt arī Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2010-22-01 noteica, ka „Tiesību akti, kas regulē nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanu, neparedz iespēju koriģēt nekustamā īpašuma vērtību atkarībā no tā, vai uz zemes atrodas citai personai piederošas ēkas (būves). Tomēr to regulējums nevar kalpot par pamatu secinājumam, ka ar piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām apgrūtinātu nekustamo īpašumu vērtība ir tāda pati kā ar šāda veida tiesiskajām attiecībām neapgrūtinātu nekustamo īpašumu vērtība. Minēto nekustamo īpašumu vērtības atšķirības visupirms izriet no tā, ka īpašnieku rīcības brīvība piespiedu nomas gadījumā ir vairāk ierobežota nekā tādu īpašnieku rīcības brīvība, kuriem pieder ar šādām attiecībām neapgrūtināti īpašumi. Līdz ar to Satversmes tiesa vērš likumdevēja uzmanību uz nepieciešamību minētajā jautājumā izvērtēt kadastrālās vērtības noteikšanas kritērijus”.

Tā ir tiesiska valsts, ja Satversmes tiesas spriedumu arī likumu taisītāji uz izpildītāji - VZD, Rīgas dome, TM, valdība ignorē? Šie kritēriji nav izvērtēti un zemes izpirkuma likumprojektā, kas atrodas Saeimā, TM dzīvokļu īpašniekiem grib viltīgi “iesmērēt” izpirkt zemi par pārmērīgi uzpūstu augstu cenu, kas norāda uz krimināla rakstura risinājuma pazīmēm. Privatizācijas komisiju paviršās vai bezatbildīgās rīcības rezultātā, vispārējās dzīvojamo māju privatizācijas periodā, izstrādājot zemes robežu plānu, VZD, nosakot zemes kadastrālo vērtību zemei zem daudzdzīvokļu mājām, mūsuprāt, ir pieļāvis ļoti nopietnus kadastrālās vērtības noteikšanas kritēriju izkropļojumus un, galvenais, TOS PAŠUS IZKROPĻOJUMUS TURPINA vēl tagad, 2020.gadā, turklāt atzīstot šo zemi kā tirgus zemi, kuras pārpirkšanas fakts 100% gadījumos tika pārkāptas pirmpirkuma tiesības slēpjot pirkuma faktu vai pārpērkot pa daļām ar dažu dienu starpību, dāvinot zemi svešai personai vai tml.

Lai ieviestu patiesu un taisnīgu dalītā īpašuma zemes izpirkumu, ir jāgroza „Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums”, nosakot apgrūtinātā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala (FNZG) zem daudzdzīvokļu mājām kadastrālās vērtības noteikšanas kritērijus. Turklāt konceptuāli likumā vai MK noteikumos jānosaka, ka vienas pilsētas, ciemata robežās mājas zemes lielumam jābūt vienādam, tas ir, procentuāli dzīvokļu skaitam un mājas lielumam, to nesaistot ar attālumu no centra vai, ja tā arī centrā, turklāt visiem zemes gabaliem viena kvadrātmetra kadastrālo vērtību nosakot vienādu, izņemot gadījumus, ja objekti uz piesaistītās zemes rada ienākumus, peļņas iespējas.

Ar likumu jāatrisina, ka katras mājas piesaistītajam zemes gabalam likumprojektā jānosaka atsevišķa kadastrālā vērtība, to neizrēķinot no zemes īpašnieka zemes kopējās kadastrālās vērtības, uz kuru citām zemes daļām atrodas peļņas objekti vai tā ir brīva daļa apbūvei zeme, ar pieaugošu vērtību, ņemot vērā, ka šī mājai piesaistītai FNZG nerada vērtības un tā ir tuvu sākotnējai kadastrālajai vērtībai.

Lai tiktu pie skaidrojuma, kas notiek mūsu “tiesiskajā, demokrātiskajā” valstī ar šādu NĪ kadastrālo vērtēšanu, ar neražojošas zemes tirgošanu bez attiecīgu dokumentu formēšanas, arī zemes robežu plānā slēpjot apgrūtinājumus no to reģistrācijas zemesgrāmatā, ka “piespiedu” nomas zeme ir apgrūtināta ar ēkām, būvēm, komunikācijām, jāvēršas vienīgi pie sazvērestības teorijas, ka Latvija atrodas organizētās noziedzības staignajā purvā un tur atļauts viss, ja tev ir nauda un tu nekautrējies staigāt pa Latvijas valsts iestādēm ar naudas portfeļiem, tikai sargājoties, lai naudas portfeļus nepazaudētu MK ēdnīcā, kā tas savulaik jau ir bijis.

Ļoti ceram, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir kompetents ieskatīties un saprast, kādus likumprojektu grozījumus, kādas “jaunās” kadastrālās vērtēšanas peripetijas ir izdomājuši nomenklatūras ierēdņi, bet rezultātā ir jāatskaitās ministram, it kā visas aplamības taisa un izgudro ministrs pats.

Novērtē šo rakstu: