Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai tiešām Augstākā tiesa ir kategoriski nospriedusi, ka Latvijas pilsonim ir aizliegts veikt filmēšanu, piemēram, policijas iecirknī, kur attiecībā uz viņu tiek veiktas kādas darbības, jo šādā veidā viņš pārkāpj policijas darbinieku tiesības uz privāto dzīvi? Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Senāta spriedumu, kurš nebūt nav tik viennozīmīgi traktējams.

Lieta Nr. A420502213, SKA-6/2019 Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS Rīgā 2019.gada 19.martā

Tiesa šādā sastāvā: senatores Līvija Slica, Veronika Krūmiņa, Ieva Višķere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Sergeja Buivida pieteikumu par Datu valsts inspekcijas 2013.gada 30.augusta lēmuma Nr. 2-1/6417 atzīšanu par prettiesisku un kaitējuma atlīdzinājumu, sakarā ar Sergeja Buivida kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 11.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs Sergejs Buivids, atrodoties Valsts policijas iecirkņa telpās, nofilmēja savu paskaidrojumu pieņemšanu administratīvā pārkāpuma lietvedības procesā. Uzfilmētajā videomateriālā redzami un dzirdami policijas darbinieki. Pieteicējs videomateriālu ievietoja interneta vietnē www.youtube.com.

Datu valsts inspekcija ar 2013.gada 30.augusta lēmumu Nr. 2-1/6417 konstatēja, ka pieteicējs pārkāpis Fizisko personas datu aizsardzības likuma 8.panta pirmo daļu, jo nav sniedzis policijas darbiniekiem kā datu subjektiem šajā tiesību normā noteikto informāciju par paredzēto personas datu apstrādes mērķi.

Pieteicējs arī Datu valsts inspekcijai nav sniedzis informāciju par videomateriāla ieguves un ievietošanas interneta vietnē mērķi, kas apliecinātu iecerētā mērķa atbilstību Fizisko personas datu aizsardzības likumam. Tāpēc Datu valsts inspekcija lūdza pieteicēju nodrošināt, lai www.youtube.com un citās interneta vietnēs videomateriāls tiktu dzēsts.

[2] Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot Datu valsts inspekcijas lēmumu atzīt par prettiesisku un atlīdzināt nodarīto kaitējumu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicējs ar videomateriālu mēģinājis pievērst sabiedrības uzmanību, pieteicēja ieskatā, prettiesiskai policijas darbībai.

Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja.

[3] Administratīvā apgabaltiesa ar 2015.gada 11.novembra spriedumu pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesas spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Videomateriālā redzams policijas iecirknis, daži policijas darbinieki, veicot dienesta pienākumus, nofilmēta saruna ar policijas darbinieku procesuālo darbību veikšanas laikā, kā arī ir dzirdamas policijas darbinieku, pieteicēja un viņa biedra balsis. Videomateriālā nav redzami un dzirdami citi policijas iecirkņa apmeklētāji.

[3.2] Tā kā pieteicējs nav veicis filmēšanu žurnālistikas vajadzībām saskaņā ar likumu „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām, nav piemērojams Fizisko personu datu aizsardzības likuma 5.pants. Līdz ar to, filmējot policijas darbiniekus to darba vietā dienesta pienākumu izpildes gaitā un nenorādot konkrētajiem policijas darbiniekiem informāciju par paredzēto viņu personas datu apstrādes mērķi, pieteicējs ir pārkāpis Fizisko personas datu aizsardzības likuma 8.panta pirmo daļu.

[3.3] Datu valsts inspekcija pieteicējam uzdevusi dzēst no interneta vietnēm tajās ievietoto videomateriālu. Šis pienākums ir tiesisks un samērīgs, jo pieteicējs prettiesiski apstrādājis datus, bet datu dzēšana no interneta vietnes nepieciešama Fizisko personu datu aizsardzības likuma mērķa sasniegšanai.

[3.4] Šajā lietā nav iespējams vērtēt pieteicēja tiesību uz vārda brīvību konkurenci ar citu personu tiesībām uz privāto dzīvi, jo pieteicējs nav norādījis, ar kādu mērķi publiskojis videomateriālu. Arī videomateriālā nav saskatāmas sabiedrībai aktuālas ziņas vai policijas darbinieku negodprātīga rīcība.

[4] Par Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 11.novembra spriedumu pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Tiesa nav neņēmusi vērā tiesībsarga 2014.gada 28.maija atzinumu Nr. 6-6/53, kā arī judikatūru, proti, Augstākās tiesas 2008.gada 26.septembra lēmumu lietā Nr. SKA-525/2008 (A42480306), kurā atzīts, ka amatpersona, pildot dienesta pienākumus, nevar atsaukties uz cilvēktiesībām. Personas datu aizsardzības regulējums piemērojams tikai tad, ja datu apstrāde skar personas tiesības uz privāto dzīvi.

[4.2] Pieteicēja tiesības publiskot videomateriālu izriet no viņa tiesībām uz vārda brīvību, pieteicējam nav jānorāda cits tiesiskais pamats.

[4.3] Tiesas nepamatoti nekonstatēja pārkāpumus policijas amatpersonu darbībā. Pieteicējam prettiesiski tika liegtas tiesības ar savu tehnisko līdzekli fiksēt savu privāto dzīvi. Nepamatoti tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par filmēšanu policijas iecirknī.

[5] Datu valsts inspekcijas paskaidrojumā par kasācijas sūdzību norāda, ka tā nav pamatota.

Motīvu daļa

[6] Pieteicējs iesniedza lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā.

Administratīvā procesa likuma 339.panta pirmā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā. Atbilstoši minētā likuma 112.1panta otrajai daļai, ja tiesa uzskata, ka lietu, kura izskatāma rakstveida procesā, lietderīgāk izskatīt tiesas sēdē, tā pēc sava ieskata var noteikt šīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

No minētā regulējuma izriet, ka kasācijas instancē procesa dalībniekam nav tiesību pieprasīt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Procesa dalībnieks var pieteikt šādu lūgumu, taču tas nav saistošs tiesai. Konkrētajā gadījumā Senāts atzīst, ka nav nepieciešams lietu izskatīt mutvārdu procesā.

[7] Lietas izvērtēšanā jānoskaidro, vai pieteicēja publicētajā videomateriālā ir ietverti personas dati, vai pieteicējs ir veicis personas datu apstrādi un vai uz veikto datu apstrādi ir attiecināms izņēmums, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīvas 95/46/EK par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk Direktīva 95/46) 9.pantā, proti, videoieraksts veikts, publicēts un izplatīts žurnālistikas vajadzībām.

[8] Ar jēdzienu „personas dati” atbilstoši Direktīvas 95/46 2.panta „a” punktā norādītajai definīcijai ir aptverta jebkura informācija attiecībā uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Par identificējamu ir uzskatāma persona, kuru var identificēt tieši vai netieši, norādot vienu vai vairākus šai personai raksturīgus fiziskās identitātes faktorus.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru ar videokameru ierakstīts personas attēls un balss ir personas dati, ciktāl tas ļauj identificēt attiecīgo personu (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2014.gada 11.decembra sprieduma lietā Ryneš, C-212/13, ECLI:EU:C:2014:2428, 22.punkts).

Tā kā apgabaltiesa konstatēja, ka videoierakstā ir redzami un dzirdami policijas darbinieki, tad šādi ierakstītie personu attēli ir personas dati Direktīvas 95/46 2.panta „a” punkta izpratnē (Eiropas Savienības Tiesas 2019.gada 14.februāra sprieduma lietā Buivids, C-345/17, ECLI:EU:C:2019:122, 32.punkts).

[9] Savukārt jēdziens „personu datu apstrāde” Direktīvas 95/46 2.panta „b” punktā ir definēts kā jebkura ar personas datiem veikta darbība vai darbību kopums kā vākšana, reģistrēšana, organizēšana, uzglabāšana, piemērošana vai pārveidošana, labošana, konsultēšana, izmantošana, atklāšana, pielietojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai darot tos pieejamus citādā veidā, grupēšana vai savienošana, piekļuves noslēgšana, dzēšana vai iznīcināšana.

Saistībā ar video novērošanas sistēmu Eiropas Savienības Tiesa ir nospriedusi, ka personu videoieraksts, kas tiek uzglabāts pastāvīgi ierakstošā iekārtā, proti, šīs sistēmas cietajā diskā, saskaņā ar Direktīvas 95/46 2.panta „b” punktu un 3.panta 1.punktu ir personas datu apstrāde ar automatizētiem līdzekļiem (Eiropas Savienības Tiesas 2014.gada 11.decembra sprieduma lietā Ryneš, C-212/13, ECLI:EU:C:2014:2428, 23. un 25. punkts).

Eiropas Savienības Tiesa, ņemot vērā pieteicēja apgalvojumus tiesas sēdē, ka attiecīgā videoieraksta veikšanai viņš izmantoja digitālo fotoaparātu, atzina, ka runa ir par personu videoierakstu, kas tiek uzglabāts pastāvīgi ierakstošā iekārtā, proti, minētā aparāta atmiņā. Tādējādi šāds videoieraksts ir automatizēta personas datu apstrāde Direktīvas 95/46 3.panta 1.punkta izpratnē (Eiropas Savienības Tiesas 2019.gada 14.februāra sprieduma lietā Buivids, C-345/17, ECLI:EU:C:2019:122, 35.punkts). Eiropas Savienības Tiesa ir nospriedusi, ka darbība, ko veido personas datu izvietošana interneta vietnē, arī tiek uzskatīta par šādu apstrādi (Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 6.novembra sprieduma lietā Lindqvist, C-101/01, ECLI:EU:C:2003:596, 25.punkts, kā arī 2014.gada 13.maija sprieduma lietā Google Spain, C-131/12, ECLI:EU:C:2014:317, 26.punkts).

Tādējādi ir jāuzskata, ka tas, ka videoieraksts tiek publicēts interneta vietnē, kurā lietotāji tādus videoierakstus kā attiecīgais videoieraksts, kurā ir iekļauti personas dati, var nosūtīt un apskatīt, kā arī dalīties ar tiem, ir pilnībā vai daļēji automatizēta datu apstrāde Direktīvas 95/46 2.panta „b” punkta un 3.panta 1.punkta izpratnē (Eiropas Savienības Tiesas 2019.gada 14.februāra sprieduma lietā Buivids, C-345/17, ECLI:EU:C:2019:122, 39.punkts).

[10] Eiropas Savienības Tiesa 2019.gada 14.februāra spriedumā pieteicēja lietā C-345/17 norādīja, ka tas, ka tiek filmēti policijas darbinieki, tiem pildot dienesta pienākumus, neļauj šādu personas datu apstrādi izslēgt no Direktīvas 95/46 piemērošanas jomas. Šajā direktīvā nav paredzēts neviens izņēmums, ar ko no minētās direktīvas piemērošanas jomas būtu izslēgta tāda personas datu apstrāde, kas attiecas uz ierēdņiem (44.-45.punkts). Turklāt no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izriet, ka tas, ka informācija ietilpst profesionālās darbības kontekstā, nevar liegt to kvalificēt kā „personas datus” (2015.gada 16.jūlija spriedums lietā ClientEarth un PAN Europe/EFSA, C-615/13 P, EU:C:2015:489, 30.punkts un tajā minētā judikatūra).

Kaut arī nav iespējams sniegt izsmeļošu privātās dzīves definīciju, tomēr tajā ir iekļauta arī personas dzīve gan darbā, gan ārpus tā. Tieši darba tiesisko attiecību ietvaros lielākajai daļai cilvēku ir iespēja veidot un attīstīt attiecības ar citiem cilvēkiem. Ne vienmēr ir iespējams nošķirt, kuras no personas darbībām ir profesionālās darbības sastāvdaļa un kuras nav. Tādēļ tiesības uz privāto dzīvi attiecināmas arī personas darba tiesiskajām attiecībām (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1992.gada 16.decembra spriedums lietā Nīmits pret Vāciju, iesniegums Nr. 13710/88, 29.punkts; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2000.gada 16.februāra spriedums lietā Amans pret Sveici, iesniegums Nr. 27798/95, 65.punkts). Turklāt tiesības uz privāto dzīvi ietver arī tādus personīgās identitātes aspektus kā personas vārds, fotogrāfija, kā arī fiziskā un morālā integritāte. Personas attēls ir viena no galvenajām personības iezīmēm, jo tā atklāj personas unikālās pazīmes un atšķir viņu no citām personām (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā fon Hanovere pret Vāciju (Nr. 2), iesniegums Nr. 40660/08 un 60641/08, 95. un 103.punkts).

Ņemot vērā minēto, kā nepamatoti noraidāmi pieteicēja kasācijas sūdzības argumenti, ka konkrētajā gadījumā uz policijas darbiniekiem nav attiecināmas Fizisko personas datu aizsardzības likuma normas par personas datu apstrādi, jo nav filmēta šo policijas darbinieku privātā dzīve, bet darba pienākumu veikšana.

[11] Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 5.pantam, ievērojot personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un vārda brīvību, šā likuma 7., 8., 9., 11. un 21.pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistikas vajadzībām saskaņā ar likumu „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, mākslinieciskām vai literārām vajadzībām un ja likumā nav noteikts citādi. Šī norma ieviesta no Direktīvas 95/46 9.panta.

Kā izriet no Direktīvas 95/46 preambulas trīsdesmit septītā apsvēruma, tās 9.panta mērķis ir saskaņot divas pamattiesības - no vienas puses, privātās dzīves neaizskaramību un, no otras puses, vārda brīvību. To veikt ir dalībvalstu pienākums. Lai saskaņotu šīs abas pamattiesības direktīvas izpratnē, dalībvalstis ir aicinātas datu aizsardzībai un tādējādi II, IV un VI nodaļā paredzētajām pamattiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību paredzēt zināmas atkāpes vai ierobežojumus. Šīs atkāpes ir jāizdara tikai žurnālistikas vai literārās, vai mākslinieciskās izteiksmes nolūkos, kas saistīti ar pamattiesībām uz vārda brīvību, tikai tiktāl, ciktāl tās ir vajadzīgas, lai saskaņotu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ar noteikumiem, kas regulē vārda brīvību (Eiropas Savienības Tiesas 2008.gada 16.decembra sprieduma lietā Satakunnan Markkinaporssi un Satamedia, C-73/07, ECLI:EU:C:2008:727, 54.-55.punkts).

Eiropas Savienības Tiesa 2019.gada 14.februāra spriedumā pieteicēja lietā C-345/17 norādīja, ka, lai tiktu ievērota vārda brīvības nozīme demokrātiskā sabiedrībā, ar to saistītie jēdzieni, ieskaitot žurnālistiku, ir jāinterpretē plaši (2008.gada 16.decembra sprieduma lietā Satakunnan Markkinaporssi un Satamedia, C-73/07, EU:C:2008:727, 56.punkts). No Direktīvas 95/46 sagatavošanas darbiem izriet, ka šīs direktīvas 9.pantā paredzētie izņēmumi un atkāpes ir piemērojami ne tikai plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem, bet arī visām personām, kas nodarbojas ar žurnālistiku (2008.gada 16.decembra sprieduma lietā Satakunnan Markkinaporssi un Satamedia, C-73/07, EU:C:2008:727, 58.punkts). No Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izriet, ka „žurnālistikas darbības” ir darbības, kuru mērķis ir publiskot informāciju, viedokļus vai idejas ar jebkāda izplatīšanas līdzekļa palīdzību (2008.gada 16.decembra sprieduma lietā Satakunnan Markkinaporssi un Satamedia, C-73/07, EU:C:2008:727, 61.punkts).

[12] Eiropas Savienības Tiesa 2019.gada 14.februāra spriedumā pieteicēja lietā C-345/17, norādot, ka iesniedzējtiesai jāpārbauda, vai šajā gadījumā pieteicēja veiktā personas datu apstrāde atbilst minētajam mērķim, sniedza novērtēšanai nepieciešamos interpretācijas elementus.

Tas, ka pieteicējs pēc profesijas nav žurnālists, neizslēdz, ka uz attiecīgā videoieraksta veikšanu un publicēšanu interneta vietnē, kurā lietotāji var nosūtīt un apskatīt videoierakstus un dalīties ar tiem, varētu attiekties Direktīvas 95/46 9.pantā ietvertā tiesību norma. It īpaši tas, ka pieteicējs ir ievietojis šo ierakstu tiešsaistē šādā interneta vietnē, šajā gadījumā vietnē www.youtube.com, pats par sevi nevar liegt šādu personas datu apstrādi kvalificēt kā tādu, kas veikta „tikai žurnālistikas nolūkiem” Direktīvas 95/46 9.panta izpratnē. Proti, ir jāņem vērā sakaru un informācijas izplatīšanas līdzekļu attīstība un skaita palielināšanās. Tādējādi Eiropas Savienības Tiesa jau ir nospriedusi, ka līdzeklim, ar kura palīdzību apstrādātie dati tiek nodoti tālāk, - vai tas būtu klasisks līdzeklis, tāds kā papīrs vai radio viļņi, vai arī elektronisks, kā internets, - nav noteicošas nozīmes, lai novērtētu, vai darbība tiek veikta „tikai žurnālistikas nolūkiem”. To paturot prātā, nevar uzskatīt, ka „žurnālistikas darbību” jēdziens attiecas uz jebkuru internetā publicēto informāciju, kas ietver personas datus, un ka uz to šajā saistībā attiecas Direktīvas 95/46 9.pantā paredzētie izņēmumi un atkāpes. Šajā lietā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai no attiecīgā videoieraksta izriet, ka minētā video filmēšanas un publicēšanas vienīgais mērķis bija publiskot informāciju, viedokļus vai idejas (55.-59.punkts).

Šim nolūkam iesniedzējtiesa tostarp varētu ņemt vērā, ka atbilstoši pieteicēja apgalvotajam attiecīgais videoieraksts interneta vietnē tika publicēts, lai pievērstu sabiedrības uzmanību apgalvotajām policijas prettiesiskajām darbībām, kas esot notikušas viņa paskaidrojumu sniegšanas laikā. Tomēr ir jāprecizē, ka šādu prettiesisku darbību konstatēšana nav viens no nosacījumiem Direktīvas 95/46 9.panta piemērojamībai. Turpretī, ja izrādītos, ka šā videoieraksta filmēšanai un publicēšanai mērķis nebija vien publiskot informāciju, viedokļus un idejas, nevar uzskatīt, ka attiecīgā personas datu apstrāde pamatlietā tika veikta „tikai žurnālistikas nolūkiem” (turpat 60.-62.punkts).

Turklāt ir jāatgādina, ka Direktīvas 95/46 9.pantā paredzētie izņēmumi un atkāpes ir piemērojami tikai tad, ja tie ir vajadzīgi, lai saskaņotu divas pamattiesības, proti, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesības uz vārda brīvību. Lai līdzsvarotu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesības uz vārda brīvību, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izstrādājusi vairākus svarīgus kritērijus, kas ir jāņem vērā, tostarp tādus kā pienesums sabiedrības interešu debatēs, skarto personu publiskas atpazīstamības pakāpe, reportāžas priekšmets, attiecīgās personas iepriekšēja rīcība, publikācijas saturs, forma un sekas, veids un apstākļi, kādos informācija tika iegūta, kā arī šīs informācijas ticamība, kā arī žurnālistam vai publicētājam noteiktais sods (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017.gada 27.jūnija spriedums lietā SIA Satakunan Markinaporsi un SIA Satamedia pret Somiju, iesniegums Nr. 931/13, 165.punkts). Tāpat ir jāņem vērā personas datu apstrādātāja iespēja veikt pasākumus, lai samazinātu iejaukšanās tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību apmēru. Šajā lietā no Eiropas Savienības Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka nav izslēgts, ka attiecīgā videoieraksta filmēšana un publicēšana, kas ir notikusi, neinformējot attiecīgās personas par šī videoieraksta veikšanu un tās mērķiem, ir iejaukšanās šo personu, proti, šajā videoierakstā redzamo policijas darbinieku, pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību. Ja izrādītos, ka attiecīgā videoieraksta filmēšanas un publicēšanas vienīgais mērķis bija publiskot informāciju, viedokļus un idejas, iesniedzējtiesai būtu jāvērtē, vai Direktīvas 95/94 9.pantā paredzētie izņēmumi un atkāpes ir vajadzīgi, lai tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību saskaņotu ar noteikumiem par vārda brīvību, un vai šie izņēmumi un atkāpes tiek piemēroti, stingri ievērojot vajadzīgās robežas (turpat 63.-68.punkts).

[13] Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā to, ka ir notikusi iejaukšanās policijas darbinieku privātajā dzīvē, Senāts vērtēs, vai iejaukšanās policijas darbinieku privātajā dzīvē ir bijusi samērīga ar pieteicēja tiesībām uz vārda brīvību.

[14] Vērtējot, vai publicētajā materiālā, kurā atklātas personas privātās dzīves detaļas, ir skartas sabiedriski nozīmīgas intereses, jāņem vērā jautājuma nozīmīgums sabiedrībai un atklātās informācijas būtība. Sabiedrības tiesības zināt ir būtiskas demokrātiskā sabiedrībā. Tādēļ žurnālistu uzdevums ir dalīties ar informāciju un idejām par visai sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Parasti sabiedriskā interese saistīta ar jautājumiem, kas ietekmē sabiedrību tādā mērā, ka tai var rasties leģitīma interese, tie piesaista uzmanību vai rada nopietnu satraukumu, jo īpaši, ja runa ir par iedzīvotāju labklājību vai kopienas dzīvi. Tomēr tas vien, ka sabiedrības interese nav radusies, nenozīmē, ka publikācija neatbilst žurnālistikas mērķiem (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017.gada 27.jūnija spriedums lietā SIA Satakunan Markinaporsi un SIA Satamedia pret Somiju, iesniegums Nr. 931/13, 165. un 171.punkts; Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladokvātes Kokotas Dž. 2008.gada 8.maija viedoklis lietā Nr. C-73/07, 66. un 78.punkts).

Apgabaltiesas spriedumā norādīts, ka pieteicējs ne iestādei, ne paskaidrojumos tiesai un apelācijas sūdzībā nav norādījis, ar kādu mērķi videomateriāls publiskots. Senāta ieskatā, minētais apgabaltiesas secinājums nav pilnībā pareizs, jo pieteicēja paskaidrojumos un tiesai iesniegtajos dokumentos ir atrodama norāde, ka pieteicēja mērķis bijis pievērst sabiedrības uzmanību, pieteicēja ieskatā, prettiesiskajām policijas darbinieku darbībām, kas notikušas pieteicēja paskaidrojumu sniegšanas laikā policijas iecirknī.

Senāta ieskatā, policija kā valsts iestāde, kuras pienākumi ir aizsargāt personas, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem, var būt sabiedrības intereses skarošu diskusiju objekts. Jo īpaši, ja tas attiecas uz policijas darbinieku prettiesisku rīcību. Ņemot vērā sabiedrības iesaistīšanos iespējamu nelikumību ziņošanā un publiskā apspriešanā, nav izslēgts, ka policijas veikto operatīvo darbību videoieraksts kļūst par sabiedrības debašu priekšmetu. Tas var būt gadījumā, kad filmēšanas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību policijas prettiesiskām darbībām.

[15] Nepieciešams nošķirt personas, kuras darbojas privāti un personas, kuras darbojas publiski kā politiskas personas vai publiskas personas. Attiecīgi privātpersona, kura nav zināma sabiedrībai var prasīt īpašu savas privātās dzīves aizsardzību, bet tas pats nav attiecināms uz publiskām personām. Personas atpazīstamība un publiskais tēls ietekmē aizsardzību, kas var būt nodrošināta viņa privātajai dzīvei. Ir būtiski nošķirt ziņošanu par indivīda privātās dzīves detaļām un ziņošanu par faktiem, kam var būt nozīmīga loma demokrātiskas sabiedrības diskusijā attiecībā uz publiskām personām (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā Aksels Springers pret Vāciju, iesniegums Nr. 39954/08, 91.punkts; Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Kuderk un Ašet Filipači asociācija pret Franciju, iesniegums Nr. 40454/07, 117.-118.punkts; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā fon Hanovere pret Vāciju (Nr.2), iesniegums Nr. 40660/08 un 60641/08, 95.- 97.punkts).

Privātās dzīves koncepts ietver arī tādus privātās identitātes aspektus kā personas vārds, attēls vai fiziskā un morālā integritāte. Tiesību uz privāto dzīvi mērķis ir primāri nodrošināt personas pilnveidošanos attiecībās ar citiem cilvēkiem, bez iejaukšanās no ārpuses. Personas attēls ir viena no galvenajām personības iezīmēm, kas atklāj personas unikālās īpašības un atšķir to no citiem cilvēkiem. Tādējādi prezumējams, ka personai ir tiesības kontrolēt savu attēlu un tā izmantošanu (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā fon Hanovere pret Vāciju (Nr. 2), iesniegums Nr. 40660/08 un 60641/08, 95.-96.punkts).

Konkrētajā gadījumā pieteicējs filmēja policijas darbiniekus viņu darba pienākumu izpildes laikā. Saskaņā ar likuma „Par policiju” 1.pantu policijas darbinieki veic publiskas funkcijas, aizsargājot personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Tādējādi arī darba pienākumu pildīšanas laikā tās uzskatāmas par publiskām personām.

Kasācijas sūdzībā pieteicējs savas tiesības filmēt un publicēt videoierakstu pamato ar to, ka policijas darbinieku filmēšana laikā, kad viņi pilda dienesta pienākumus, neskar viņu privāto dzīvi.

Senāta ieskatā pieteicēja argumenti ir nepamatoti. Pat situācijā, kad persona veic valsts deleģētas publiskas funkcijas, tai ir tiesības uz noteiktu privātās dzīves aizsardzības līmeni. Pretējā gadījumā tiktu aizskarta tiesību uz privāto dzīvi būtība, padarot tiesības bezjēdzīgas. Kā norādīts iepriekš, personai ir tiesības kontrolēt savu attēla izmantošanu, ņemot vērā, ka tas atklāj personas unikālās īpašības, kas ļauj to identificēt starp citiem cilvēkiem. Tādējādi arī policijas darbiniekiem konkrētajā lietā ir tiesības ne tikai uz savu attēlu, bet arī tiesības kontrolēt tā izmantošanu.

[16]  Jebkuram žurnālistam, izmantojot tiesības uz vārda brīvību, ir jāatceras arī par uzliktajiem pienākumiem un atbildību. Proti, tiek prezumēts, ka ziņojot par jautājumiem, kas ir sabiedrības interesēs, žurnālists rīkojas labā ticībā, lai sniegtu precīzu un uzticamu informāciju ievērojot žurnālistu ētikas normas (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017.gada 27.jūnija spriedums lietā SIA Satakunan Markinaporsi un SIA Satamedia pret Somiju, iesniegums Nr.931/13, 158.punkts; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā Aksels Springerspret Vāciju, iesniegumsNr.39954/08, 93.punkts).

Neskatoties uz to, ka iepriekš norādītie principi attiecināmi uz žurnālistiem, tomēr, Senāta ieskatā, tie ir piemērojami arī konkrētajā lietā. Pat gadījumā, kad persona nav uzskatāma par žurnālistu, tā var publicēt informāciju žurnālistikas nolūkiem, proti, lai radītu vai veicinātu diskusiju par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Līdz ar to, personai, kura nav uzskatāma par žurnālistu, publicējot informāciju, tieši tāpat ir jāievēro pienākums par precīzas un uzticamas informācijas sniegšanu, kā arī jārīkojas labā ticībā.

Ņemot vērā lietas apstākļus, Senāts prezumē, ka pieteicēja publicētais videoieraksts bija patiess un uzskatāms par uzticamu, īpaši ņemot vērā to, ka ne Datu valsts inspekcija, ne policija nav apšaubījusi pieteicēja publicētajā videoierakstā redzamo un dzirdamo informāciju.

[17] Vērtējot publicētās informācijas saturu, formu un sekas, jāņem vērā veids, kādā attēls vai video ir publicēts, kādā veidā attēlā vai video redzamā persona ir attēlota, kā arī platforma, kurā informācija ir publiskota un tās pieejamība citiem cilvēkiem (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā Aksels Springers pret Vāciju, iesniegums Nr. 39954/08, 93.punkts; Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā fon Hanovere pret Vāciju (Nr. 2), iesniegums Nr. 40660/08 un 60641/08, 112.punkts). Turklāt pirms informācijas publicēšanas, personai ir jāizsver iespējamā ietekme uz attēlā, videomateriālā vai rakstā minētās vai redzamās personas privāto dzīvi (Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Kuderk un Ašet Filipači asociācija pret Franciju, iesniegums Nr. 40454/07, 140.punkts).

Pieteicējs videoierakstu ievietojis interneta vietnē www.youtube.com. Pieeja konkrētajam videomateriālam nav nekādā veidā ierobežota. Jebkura persona to var skatīties un dalīties ar to. Tādējādi arī policijas darbinieku attēls ir pieejams neierobežotam personu lokam, turklāt pašiem darbiniekiem nav iespējas kontrolēt konkrētā videomateriāla izplatīšanu.

Apgabaltiesa spriedumā konstatēja, ka pieteicējs ir norādījis, ka viņam tiek liegtas tiesības uz vārda brīvību, bet nav pamatojis, kādā veidā vārda brīvības izmantošana konkrētajā gadījumā ir nozīmīgāka par personas tiesībām uz privātumu. Apgabaltiesa atzina, ka atsaukšanās uz vārda brīvību ir nepamatota. Senāta ieskatā minētās atziņa ir pareiza. Pieteicējs nav paskaidrojis, kāpēc uzskatīja par būtisku informēt sabiedrību par policijas darbinieku rīcību. Pieteicējs, īstenojot savas tiesības uz vārda brīvību, nav izvairījies no iejaukšanās policijas darbinieku privātajā dzīvē, jo tādu pašu mērķi varēja sasniegt anonimizējot videoierakstu tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētus policijas darbiniekus. Policijas darbinieku personas datu publicēšanu nevar uzskatīt par absolūti nepieciešamu.

[18] Vērtējot iejaukšanās privātajā dzīvē samērīgumu ar tiesībām uz vārda brīvību, jāņem vērā arī personai piemērotās sankcijas, to būtība un smagums. Proti, vai piemērotās sankcijas varētu atturēt citas personas no informācijas publiskošanas, vai tās nerada nesamērīgu finansiālu slogu (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra spriedums lietā Aksels Springers pret Vāciju, iesniegums Nr. 39954/08, 93.punkts).

Atbilstoši lietas materiāliem pieteicējam nav piemērotas nekādas finansiālas sankcijas. Viņam uzlikts pienākums nodrošināt videomateriāla izdzēšanu no interneta vietnes. Senāta ieskatā, piemērotās sankcijas ir samērīgas, jo nav radījušas nesamērīgu slogu pieteicējam. Tāpat tās nav atturējušas pieteicēju no citu materiālu publiskošanas.

[19] Ņemot vērā visus iepriekš minētos principus un apsvērumus, Senāts uzskata, ka pieteicēja darbībā nav panākts taisnīgs līdzsvars starp tiesībām uz vārda brīvību un privātās dzīves neaizskaramību.

[20] Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka pieteicēja kasācijas sūdzība ir noraidāma kā nepamatota, kā arī nav pamata apgabaltiesas sprieduma atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta pirmās daļas 1.punktu un 351.pantu, Senāts nosprieda

Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 11.novembra spriedumu, bet Sergeja Buivida kasācijas sūdzības noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Novērtē šo rakstu:

20
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

12

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

13

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

12

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

6

Kad TAS beigsies?

FotoĀrkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem apstākļiem iestājoties, ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Bet tas nenotiek – izskatās, ka valdība vai nu nespēj šādus kritērijus nodefinēt, vai arī uzskata, ka parastajiem mirstīgajiem šāda informācija nav nepieciešama.
Lasīt visu...

18

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

FotoProgresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata. Lai Latvijas politika kļūtu caurspīdīga un godīga, šādai politiskai praksei nav vietas mūsdienu Latvijas politikā.
Lasīt visu...

18

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

FotoIzskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un arī pats nenēsā sejas maksu publiskās vietās, cik var redzēt TV.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts,...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...