Vai tiešām Augstākā tiesa aizliegusi filmēt policijas iecirknī: publicējam pilnu spriedumu

Uz iecirkni jāaicina līdz, vai iecirknī jādežūrē kādam žurnālistam :)))

Atbildēt

»

No šīs Regulas izriet, ka pieprasīt dzēst datus ir datu subjekta tiesības. Pēc tam jau var strīdēties, vai datu apstrādes mēŗķis ir pamatots. No Regulas nevar secināt, ka pieprasīt dzēst datus varētu uzraudzības iestāde bez datu subjekta iniciatīvas (izņemot par bērniem u.c.)

Atbildēt

Pēc EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/679 definīcijas
“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.
No tā izriet, ka pirms publicēšanas, attēla un skaņas ir jāglezno viss. Rezultātā būs informācija bez informācijas.

Atbildēt

»

Man žēl, ka AT atkal pierādīja savu nekompetenci. Tā ir mūsu valsts un mūsu tiesiskā sistēma. Kāpēc mums tur jāpacieš šīs korumpēto padomju samazgas, ko simbolizē Slica, Krūmiņa &Co?

Atbildēt

man prieks, ka kašķīgie buividi zaudēja.

Atbildēt

Верховный суд Латвии отменил резолюцию в которой сказано:

2. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūcija 1165 (1998) par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību
51. Atbilstošās daļas šajā rezolūcijā, ko Parlamentārā asambleja pieņēma 1998. gada 16. jūnijā, ir formulētas šādi:
“[..]
6. Asambleja apzinās, ka personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību bieži tiek pārkāptas pat tajās valstīs, kurās šīs tiesības aizsargā īpaši tiesību akti, jo cilvēku privātā dzīve ir kļuvusi par ļoti ienesīgu preci noteiktiem plašsaziņas līdzekļu veidiem. Upuri parasti ir sabiedrībā zināmas personas, jo ziņas par viņu privāto dzīvi palielina noietu. Tajā pašā laikā sabiedriskajiem darbiniekiem ir jāatzīst, ka īpašais statuss, kas tām ir sabiedrībā (daudzreiz personas šādu statusu ieņem pēc savas izvēles), automātiski ietver lielāku spiedienu uz viņu privāto dzīvi.

Atbildēt

Dokumenti, no kā viss sakas: https://failiem.lv/u/r29gyfyx

Atbildēt

shēma ta' vecā......................

Atbildēt

»

Nevajag jaukt jautājumus, kas attiecas uz valsts dienesta pildīšanu, ar policista ārējo izskatu un kustībām.

Atbildēt

»

Vai sekos Eiropas tiesa?

Atbildēt

»

Izņēmums varētu būt bērni u.c., kuri nevar aizstāvēt savas tiesības

Atbildēt

»

Neesmu pietiekami iedziļinājies niansēs, tomēr man liekas, ka DVI pēc savas iniciatīvas nedrīkstētu uzdot dzēst personu (arī policijas darbinieku) datus.
1) Sākotnējai iniciatīvai savu tiesību aizstāvēšanā būtu jānāk no pašiem datu subjektiem. Varbūt, ka datu subjekti neiebilst pret apstrādi?
2) Ja DVI visās lietās ievērotu šādu pašu loģiku (uzdot dzēst/anonimizēt datus pēc savas iniciatīvas, bez datu subjektu iniciatīvas), tad būtu tāpat jālūdz dzēst (anonimizēt) pilnīgi visus (vismaz DVI lietvedībai piekritīgus) ierakstus Youtube, Facebook, TV reportāžas ar personu attēliem, rakstus presē, internetā ar personu vārdiem. Pretējā gadījumā šī DVI darbība izskatās izteikti subjektīva/diskriminējoša;
3) AT ar savu vēlmi izteikties skaisti atkal ir iebraukusi auzās.

Atbildēt

»

Lieta DVI uzsaka uz anonimkas vestules policijā. Kuru policija parsutija DVI. Pie mani, ar oficialu piepasijumu policijas darbinieki nav versusies. Jā, to pieprasija dzest DVI pec savas iniciativas.

Atbildēt

»

Vai šajā lietā konkrētie policisti prasīja DVI uzdot dzēst datus, vai arī DVI prasīja dzēst datus pēc savas iniciatīvas?

Atbildēt

ES apsveicu mums ir trakaak kaa Putina miskastee

Atbildēt

»

"Nevajag jaukt oficiāla medija un tajā strādājošo žurnālistu, operatoru darbošanos ar viena indivīda izpausmēm, kuras viņš pats tiesā pat sakarīgi nevar izskaidrot."

Kāpēc nē? Vai vārda brīvība pieder tikai masu medijam? Kāpēc man jatskaitas kādai DVI vai tiesa, bet mediji daru ko grib un kā grib par manu naudu? Amatpersonai pildot dienesta pienākumu nav cilvekatiesibas, līdz ar to viņus jāfilmē un jāpublisko.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 26. Septembra LĒMUMU, Lietā Nr. A42480306 SKA-525/2008, no kura izriet, ka jebkurš cilvēks jeb fiziska persona principā ir privātpersona un līdz ar to pamattiesību subjekts. Vienlaikus, īstenojot Latvijas Republikas Satversmes 101.pantā paredzētās pamattiesības pildīt valsts dienestu, cilvēks vienlaikus kļūst arī par valsts pārvaldes subjektu. Proti, valsts dienestā esoša persona jautājumos, kas attiecas uz valsts dienesta pildīšanu, uzstājas nevis kā privātpersona, bet kā valsts dienesta sastāvdaļa. Piemēram, ierēdnis administratīvo aktu izdod nevis kā privātpersona, bet kā iestāde. Policijas darbinieks, veicot dienesta pienākumus, attiecība ar privātpersonas, izvirzot prasības vai rīkojumu, rīkojas ne ka privātpersona, bet ka valsts dienesta sastāvdaļa. Tiesnesis tiesu spriež nevis kā privātpersona, bet kā valsts varas orgāns. Šādos gadījumos cilvēks neīsteno savas pamattiesības, bet īsteno valsts varu. Valsts nav pamattiesību subjekts, līdz ar to cilvēks jautājumos, kuros tas uzstājas kā valsts varas subjekts, nevar atsaukties uz pamattiesībām.

Atbildēt

»

Nevajag jaukt oficiāla medija un tajā strādājošo žurnālistu, operatoru darbošanos ar viena indivīda izpausmēm, kuras viņš pats tiesā pat sakarīgi nevar izskaidrot.
Taču galvenais - kāpēc Buivids uzskatīja par nepieciešamu publicēt(nevis filmēt) video? Varbūt tika nofilmēti policistu likumpārkāpumi, par tiem tika informētas oficiālas iestādes, vēlāk ieraksts arī publicēts? Ne spriedumi ne dažādās publikācijas par to neko neraksta. Tas arī saprotams. Paskaidrojuma pieņemšana no Buivida nav likumpārkāpums. Kādas svarīgas ziņas vai informāciju sabiedrībai saturēja publicētais ieraksts? Paskaidrojuma pieņemšanu no Buivida nu nekādi nevar uzskatīt par sabiedrībai kaut ko svarīgu. Līdz ar to arī iztrūkst šis vārda brīvības pārākums pār personas privātumu. Neies jau atzīt ka publicēšanas iemesls bija kārtējā vēlme pakasīties ar poličiem. Tas ne tika netiktu atzīts par vārda brīvības pārākumu pār personas datu aizsardzību, bet radītu tikai jaunas nepatikšanads.
Tā kā vai nu vajag izdomāt sakarīgus pamatojumus savām darbībām, vai vienkārši atturēties un saturēties, ja nekas gudrs galvā nenāk.

Atbildēt

AT spriedumā norāda, ka Apgabaltiesa spriedumā konstatēja, ka pieteicējs ir norādījis, ka viņam tiek liegtas tiesības uz vārda brīvību, bet nav pamatojis, kādā veidā vārda brīvības izmantošana konkrētajā gadījumā ir nozīmīgāka par personas tiesībām uz privātumu. Apgabaltiesa atzina, ka atsaukšanās uz vārda brīvību ir nepamatota. Senāta ieskatā minētās atziņa ir pareiza. Pieteicējs nav paskaidrojis, kāpēc uzskatīja par būtisku informēt sabiedrību par policijas darbinieku rīcību. Pieteicējs, īstenojot savas tiesības uz vārda brīvību, nav izvairījies no iejaukšanās policijas darbinieku privātajā dzīvē, jo tādu pašu mērķi varēja sasniegt anonimizējot videoierakstu tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētus policijas darbiniekus. Policijas darbinieku personas datu publicēšanu nevar uzskatīt par absolūti nepieciešamu.

Paņemam jebkuru sižetu TV kanālā. Vai viņi izies pārbaudījumu ar minēto tiesas spriedumā noradīto? Piemēram, sižetā “Petraviča neplāno atkāpties no amata” https://www.delfi.lv/video/zinas/latvija/petravica-neplano-atkapties-no-amata.d?id 50863391 ir vairāki cilvēki arī garam gājēji kuri nav Petraviča, vai minētais sižets nevarēja sasniegt to pašu mērķi anonimizējot videoierakstu tā, lai nebūtu iespējams identificēt konkrētus cilvēkus garāmgājējus? Un vispārīgi vai, lai uzzināt, ka
“Petraviča neplāno atkāpties no amata” ir nepieciešams viņas attēls ierakstā. Vai vispār vai mums pietiks ar Radio aparātiem, vai drukātajiem informācijas lapām. Vai tāda veida mēs nedabūsim informāciju par kādu notikumu?

Atbildēt

es pareizi sapratu, ka katrs ASV karavīrs, kurš mīž uz Mildu, var prasīt kompensāciju no policijas, jo tika nofilmēts un atpazīts?

Atbildēt

sekss? alkahols???

Atbildēt

Ja AT uzdod Buividam izdzēst internetvietnē ierakstus, kas veikti policijas iecirknī, tas nozīmē, ka AT atzīst, ka ieraksti ierakstīti publiskā vidē - policijas iecirknī, bet jāizdzēš ar AT spriedumu tāpēc, ka AT neatzīst policijas iecirkni par publisku vidi.

Cionisti un AT māca : tauta jāpieradina pie nelikumībām. AT spriedums, kas nav pārsūdzams, ir nelikumīgs.

Atbildēt

Skaidrs, ka nav aizliegts filmēt, jo spriedums vispār ir par publicēšanu, nevis filmēšanu. Tiesas sprieduma sekas ir pienākums personai izdzēst youtube video, nevis izdzēs video no sava cietā diska kompī. Un izdzēst youtube video vajag, jo nav redzams, kādā veidā policistu seju rādīšana šajā gadījumā dod sabiedrībai būtisku informāciju. Tas nozīmē, ka anonimizējot (teiksim aizklājot sejas) video var mierīgi publicēt. Bet tas nenozīmē, ka katru reizi slēpti filmējot amatpersonas vajadzēs neizrādīt sejas. Ja ir situācija, kur var pamatot, kāpēc ir svarīgi zināt konkrēta ierēdņa personību, piemēram, publiskie izteikumi nesaskan ar darbiem, tad var arī seju rādīt.

Atbildēt

»

"Kas arī bija jāpierāda", kā saka – atkal jau "glupajam pūlim" tiek iebarotas kārtējās juridiski analfabētiskās muļķības, ko kārtējo reizi atļaujas tiražēt un iezombēt "glupajai" mērķauditorijai juridiski analfabētiskie "masmē.dītāji".

PATIESĪBĀ - saskaņā ar spēkā esošo attiecīgo normatīvo reglamentāciju (jeb t.s. "speciālo likumdošanu") privātpersona DRĪKST filmēt, veikt audioierakstus un citā veidā fiksēt savām privātajām vajadzībām (!!!) attiecīgi nepieciešamo vai interesējošo informāciju, t.sk. arī personas datus. BET, savukārt - privātpersona NEDRĪKST PUBLISKOT (un taml. patvaļīgi izmantot jeb "nesankcionēti apstrādāt") nofilmētos, audioierakstītos un citā veidā iegūtos personu datus u.c. attiecīgo informāciju.

-----------

Ir sacīts: "Kauns NAV nezināt – kauns IR nevēlēties zināt." ;)

Un, arī: "Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS."

Atbildēt

Vai es pareizi saprotu ka tiesa netieši ir norādījusi, ka ja filmētājs būtu "anominizējis" policistus tad varētu publicēt ?!??!?!
Vēl mulsina formulējums "žurnālistikas vajadzībām" !?!?? Vai tas nozīmētu ka žurnālisti ir kaut kā privilēģētāki un pasludinot ka "es te tagad veicu profesionālu pētījumu vai eksperimentu" varēs filmēt un publicēt ??!?!?

Atbildēt