Vai tiešām ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš ir piemērots NBS komandiera amatam?
Agris Purviņš04.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai tiešām ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš ir piemērots Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam? Ja politiķi Pūci atbrīvoja no amata dēļ automašīnas caurlaidēm, tad NBS komandiera amats valstij ir daudz nozīmīgāks un tam ir izvirzāmi daudz augstāki kritēriji! Aicinu Saeimas politiķus padomāt, ja reiz to nespēj mūsu drošības dienesti.
1) Vai trīsdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas mums augstos amatos ir jāliek cilvēki, kuri, būdami komunisti, BRĪVPRĀTĪGI kalpoja komunisma idejai un zvērēja uzticību okupantu armijai? Vai bijušo komunistu virzīšana augstos amatos nav to cilvēku zaimošana, kuri ziedoja savas dzīvības cīņā pret šiem diviem cilvēces ļaunumiem – komunismu un PSRS impēriju?
2) Vai NBS komandieris var būt virsnieks, kurš ir ieguvis PSRS armijas augstākās slepenības pielaides, mācoties šādās karaskolās:
1975. – 1979. Viļņas augstākā pretgaisa aizsardzības karaskola. automātiskās vadības sistēmas inženieris
1987. – 1990. Harkovas kara inženieru akadēmija. Operatīvi taktiskās AVS (automātiskās vadības sistēma) vadība. Īpaši slepens un nozīmīgs kaujas elements.
3) Vai NBS komandieris var būt virsnieks, kurš slēpj no sabiedrības būtiskus biogrāfijas datus par 1990. – 1991.gadu?
4) Vai NBS komandieris var būt virsnieks, kurš 2012.gadā 10.jūlijā LR1 intervijā kā Zemessardzes komandieris apzināti ir maldinājis sabiedrību par sev pakļautās vienības patieso stāvokli. Patiesais Zemessardzes stāvoklis atklājās pēc 2014.gada Krievijas agresijas Ukrainā.
5) Iepriekšējais NBS komandieris ģenerālleitnants R.Graube priekšlaicīgi atvaļinājās sakarā ar vecumu, un viņa vietā steidzami tika iebalsots ģenerālmajors L.Kalniņš. Abi viņi ir vienaudži, un tagad L.Kalniņam vecums vairs nav šķērslis, lai pretendētu uz otru termiņu. Vai tiešām domājat, ka sabiedrība zina patiesību par NBS komandiera nomaiņu 2016.gadā?
Izvilkums no intervijas pulkveža L.Kalniņa intervijas LR1 2012.gada 10.jūlijā:
“Mums ir tieši tādi paši ieroči kā regulārajos spēkos, mēs izmantojam tādu pašu auto tehniku, mums ir tādas pašas NATO prasības, mēs strādājam pilnīgi pēc NATO, mēs esam absolūti integrēti NBS sastāvā, un tas ir pēdējo gadu sasniegums, uz ko mēs ejam, un mēs nekādā gadījumā, mēs arī to uzsveram, ka mēs nedrīkstam un negribam būt atšķirīgi no regulāro spēku veida karavīra, un par to arī lepojas zemessargi. Vienīgā atšķirība, ka tagad ekonomiskās situācijas dēļ viņi, diemžēl zemessargi mums nēsā citādas krāsas formastērpu.”
https://lr1.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?adv=1&d=9&m=7&y=2012... (sk. no 9.20 min.)
Drīz redzēsim, kādi ir mūsu Saeimas deputātu morāles kritēriji. Par A.Pabriku, kur ir ziedojis savai partijai 30 000 eur, it kā viss skaidrs!
https://www.sargs.lv/.../pabriks-nbs-komandiera-amatam...
P.S. Šo ierakstu veicu, kā Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības biedrs un politiskās partijas NS "Taisnīgums" biedrs, neatrodoties Zemessardzes mācību vai dienesta uzdevumu izpildes laikā. Tiesības paust politisku viedokli par valsts amatpersonām man garantē Satversmes 100. pants un neierobežo LR tiesību akti. Līdz ar to nepārkāpju NBS komandiera pavēli, kura mani kā zemessargu ierobežo iespēju paust savu politisko viedokli.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
