Iesaki rakstu: 
Dariet, ko gribat, bet tā alkatība, ar kuru mans senais kolēga no LTF laikiem Ilmārs Rimševics pieķēries pie nepiesietas vai slikti piesietas naudas savākšanas savā kulē, mani, Latvijas patriotu (vismaz "bijušo"), pārsteidza un apmulsināja ne pa jokam.
Cilvēks turpat jau gadsimta ceturksni ieņem secīgi divus visaugstākos amatus Latvijas Bankā, jau gadsimta ceturksni kā koruptants un kukuļmans APZOG Latvijas valsti un 100 mainīgi gudrākās galvas NEREDZ! Neredz arī nedz "knāb", nedz proKULATŪRA un... neknābj. Un viens krievu šeftmanis -gusmanis spiests nākt palīgā LATVIJAI, lai glābtu to un, protams, iemīļoto Rīgas Jūrmalu no bojāejas! Nu, kauns taču!
Kaut gan man atkal un atkal nāk prātā gudrie bērnībā mācītie Sūnu vecīša vārdi no Maijas un Paijas „Tumsa gaismu apēdusi/Mēness rāda tukšo pusi/Lapas melnas, nav vairs zaļas/LAI NAV ZAĻAS! KAS MAN DAĻAS!?”, tomēr vecīgais pļāpīgums neļauj klusēt...
Pat Einars Repše, kuram nekad neuzticējos un neuzticēšos, cieši pieturas pie pārliecības, ka Ilmārs ir GODAVĪRS un tiek apmelots! Pat vairāk nekā viņš pats savulaik, kad ar (nevis PAR!) miljonu latu devās glābt Latviju! Kārtis galdā, kungi, biedri! Kā lai Latvijā izdzīvo vienkāršs bezdarbnieks, ja pat VALSTS bankas prezidentam pietrūkst līdzekļu, lai "savilktu galus" ģimenes budžetā. Un ar tādām iespējām, kur AMATS tikai par palīdzēšanu vien atvērt kādu jaunu banku Latvijā - ja vien gribētu - pat bez lielām grūtībām varētu klusi un mierīgi atļaut saņemt līdz 5 miljoniem zaļo, nākas bičot no trūcīga, Putina izmocīta krievu cilvēka dažus desmitus tūkstošu dolāru - līdz pat simttūkstošiem! Tātad - kulīti ar sīknaudu! Par vagonu te pat runas nav!
Es iepazinu šo cilvēku vēl, kad viņš bija students tālu Džordžtaunā un viesojās LTF mītnē Vecpilsētas ielā, manā pagrabiņa kabinetā... Jauks, kautrīgs zēns, kurš laipni, pieklājīgi apjautājās, vai viņam atradīsies vieta neatkarīgajā Latvijā pēc banku, finansu specialitātes apgūšanas. Atvadoties apsolīju, ka viņš bezdarbniekos nepaliks un iedevu līdzi ceļamaizi - grāmatas "Naudas un tās apgrozības teorija” PSRS izdevuma tulkojumu latviešu valodā. Pēc pusgada vēlreiz tikāmies - tālā interesantā seminārā Armēnijā, tad vēl šad tad...
Būdams piesardzīgs cilvēks, protams, noskaidroju, kāpēc tieši viņam kritusi izvēle studēt ASV, jo man taču bija skaidrs, kā tur var nokļūt! Bija jāsadarbojas vai jābūt vismaz uzticama sadarbnieka atvasei un politiski droša rekomendētāja apliecinājumam par derīgumu. Un, domāju, abi pēdējie - kā noskaidroju - bija droši, no VDK pozīcijas raugoties.
Laiciņu vēlāk apjautājos pie diviem latviešu profesoriem - tautsaimniekiem no ASV Jura Vīksniņa un Gundara Ķeniņa-Kinga, ko viņi domā par uz ASV komandēto topošo jauno speciālistu un viņa politisko pārliecību- uz studiju mērķuzdevumu raugoties. Abi ar smaidu atbildēja, ka uzdevums, kuru students saņem aizbraucot mācīties uz ASV esot viena lieta, bet pavisam cita -kādu uzdevumu bij. students saņem pēc beigšanas, atgriežoties dzimtajā zemē - kā ceļamaizi. Nu, ko tur varēja iebilst...? Pat laulībā dodoties, ko tikai viens otram nesasola, tas tak nenozīmē, ka sānsoļu nebūs!
Bet... bez jau minētās aizdomīgās alkatības ir vēl dažas grūti saprotamas lietas. Esot SILĪTEI gandrīz tikpat tuvu kā Jēzus Kristus, nesaprotu ne tikai, kāda bija vajadzība pēc sīknaudas maizes kukulīša iegādei, bet arī PĒC DAŽU SIMTU TŪKSTOŠU AIZŅĒMUMA komercbanku sfērā. Tik lielam zaglim tak tas nevarēja būt vajadzīgs! Katru gadu jāraksta deklarācijās, jānorēķinās gan ar aizdevuma atdošanu gan kredīta % atmaksu.
Un, kaut arī IR kaut kādas dīvainas bildītes, kuras nav grūti uztaisīt ar mūsdienu tehniskajām iespējām, tā savādi izskatās arī tik bagātīgu kungu viesugalds ar atkorķētajām tieši šāda šnabja pudelēm, bet tik sekli - BEZ NEVIENAS GLĀZĪTES, bez nevienas vismaz krievu graņonkas!
Vai tiešām Ilmārs varētu būt dzēris no gorluškas? Tam nu gan es neticu. Es vēl saprastu, ja to darītu ar draisku smaidu Baiba Rubesa. Bet Ilmārs! Noteikti NĒ!
Un tā - kopsavilkums. Ar sadarbošanos ar VDK pagaidām kaut kā nesaiet kopā gali. Bet... tuvojas SAEIMAS vēlēšanas. Un Ilmāra Rimšēviča pēdējā laika gan iekšpolitiskais, gan ārpolitiskais kriticisms varētu būt kādiem - vai nu iekšējiem, vai ārējiem spēkiem bīstams, ja viņš sāktu TUKŠI RUNĀT.
Varbūt nemaz nav slikti piesiet viņu garākā tiesvedības ķēdē? Redz, kā Lembergs dabū spārdīties un pats tiek spārdīts. Pieredze tak tieslietās mums ir. Un nevienu līdz pat nāves stundai bez rūpīgas izskatīšanas, palaikam atjaunojot tiesu sastāvus, LATVIJĀ BEZ PAMATA NENOTIESĀS!
Domāju, ka, iedziļinoties faktos, satrauc tikai divas lietas - pārlieku treknie atalgojumi un bagātīgās prēmijas Valsts bankā, kas mulsina. Un vēl tas, ka Ilmāram ir kaut kāda īpaša pārliecība, ka Kamčatkas laša gaļa ir augstvērtīgāka nekā ASV aristokrātu iecienītā Aļaskas laša, kaut gan atbilstoši kartei un ūdens straumēm atrodas daudz tuvāk Japānas vai iespējamajai Korejas kodolsprādzienu zonai - tātad varētu būt bīstamāka lietošanā... Kā domājat jūs, LASĪTĀJI?
* bijušais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
