Vai tiešām jaunie „Sadales tīkla” tarifi ir taisnīgāki un objektīvāki, kā to apgalvo bijušais regulatora pārstāvis Zariņš?
Aleksandrs Lielmežs15.08.2023.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Tāds apgalvojums ir izskanējis. To paudis Ivars Zariņš savā rakstā "„Sadales tīkla” tarifi, sašutums un patiesība – quo vadis?”. Izlasot šo rakstu un zinot, kādu amatu tagad ieņem I. Zariņš, nāk prātā paruna “kā maizi ēd, tādu dziesmu dzied”. AS “Sadales tīkls”(turpmāk ST) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk SPRK) taču ir labie, jo no sākotnējiem papildus nepieciešamajiem 183 miljoniem eiro samazinājuši prasību līdz “tikai” 65 miljoniem eiro. Viss ir pamatots, tarifi ir taisnīgi un objektīvi. Pārējie, kuri to nesaprot, pamatā politiķi, ir tikai populisti. Mājsaimniecības – paši vainīgi, ka pieslēguši tik lielu jaudu, kuru neizmanto.
Vai jādomā, ka līdz šim tarifi nav bijuši objektīvi un taisnīgi? Vai tam ir pierādījumi, un kā to var pārbaudīt? Vai vienkārši jānotic? Iespējams, ka tādi ir. Tad tos vajadzētu publicēt, lai sabiedrība un politiķi to zina.
Kā to izdarīt? Ļoti vienkārši. Visi - aptuveni 1,1 miljons - elektroenerģijas lietotāji - līdz 01.07.2023. maksāja ST par elektroenerģijas piegādi un tā saucamo maksu "par jaudas uzturēšanu". ST ir pilnīgi precīzi dati par visiem lietotājiem. Tos visus vajadzētu sagrupēt pēc pieslēguma jaudas, kāda ir apstiprinātajā tarifā, un salīdzināt, cik maksāja konkrētās grupas jaudas lietotāji līdz 01.07.2023. un cik maksā tagad. Tad būs pilnīga skaidrība par naudas plūsmu ieņēmumu daļā.
Bet kā ar izdevumu daļu? Vai ST ir tāda izdevumu uzskaites struktūra pēc pazīmes "par jaudas uzturēšanu"?
Ja ir, tad atliek tikai salīdzināt attiecīgo grupu ieņēmumus ar izdevumiem. Tiem jābūt identiskiem vai aptuveni vienādiem, jo šķērssubsīdijas taču nav pieļaujamas, kā daži domā.
Ja nav, tad kā SPRK varēja apstiprināt tik diferencētus un atšķirīgus tarifus "pēc jaudas uzturēšanas"? Tad visas runas par objektivitāti un taisnīgumu ir tikai ticības jautājums.
Ja uzskaite ir, tad sabiedrībai tas ir jāzina, un politiķiem jāizvērtē, vai par visas tautas īpašuma izmantošanu elektroenerģijas lietotājiem jāmaksā vienāda cena vai atšķirīga. Ja atšķirīga, tad kāpēc un pēc kādiem parametriem.
Tas, ko ir piedāvājis ST un apstiprinājis SPRK ir izsaucis, manuprāt, pamatotu sabiedrības un atsevišķu politiķu sašutumu. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka nav doti izsmeļoši paskaidrojumi katram lietotājam (īpaši mājsaimniecībām), kāda iemesla dēļ tagad par ST pakalpojumiem ir jāmaksā ievērojami lielāka summa nekā līdz 01.07.2023. Tā kā tas nav izdarīts, tad to nav par vēlu izdarīt. Ja ir objektīvs pamats, sabiedrība sapratīs.
Nepamet sajūta, ka precīzi aprēķini vienkārši nav veikti. Rakstā "Cik pamatoti ir jaunie AS "Sadales tīkls" tarifi", (publicēts 03.07.2023. žurnālā "Ir") ir tabula ar skaitļiem, kurā redzams, ka mājsaimniecības "par jaudas uzturēšanu" līdz 01.07. ST ir maksājušas aptuveni 25 miljonus eiro/ gadā, bet pēc 01.07. jāmaksā aptuveni 122 miljoni eiro/gadā, t.i., par 488% vairāk.
Mājsaimniecības par "elektroenerģijas piegādi", kas patērē nedaudz mazāk nekā trešo daļu, t.i., ~ 2,0 TWh no visa elektroenerģijas patēriņa Latvijā ~ 6,3 TWh, ST ir samaksājušas ~ 80 miljonus eiro. Tagad jāmaksā aptuveni tikpat, t.i. 80 miljoni eiro, jo, lai gan tarifs "par piegādi" ir nedaudz samazināts no 4,076 centi/KWh uz 3,985 centi/KWh, bet ir atcelts dienas 5,138 centi/KWh un nakts un nedēļas nogales 2,65 KWh tarifs, kuru daudzi izmantoja, jo tas bija viņu elektroenerģijas lietošanas paradumiem izdevīgāks.
Tātad mājsaimniecības ST kopumā līdz 01.07. 2023. ir maksājušas aptuveni 105 miljonus eiro jeb aptuveni 34% no visiem ST ieņēmumiem. Pēc 01.07. mājsaimniecības maksās aptuveni 200 miljonus eiro jeb aptuveni 55% no visiem ST ieņēmumiem. Vai tas ir objektīvi un taisnīgi, ja lietotājs, kas patērē aptuveni 32% preces (elektroenerģiju), par iepakojumu maksā 55% (piegāde un jaudas uzturēšana)? Uz to lai atbild politiķi, jo viņi rada šos noteikumus. Manuprāt, tas nav pamatoti.
Lai būtu objektīvi un taisnīgi ST tarifi, ir jābūt pilnīgi precīziem aprēķiniem par ieņēmumu un izdevumu struktūru un jādefinē mērķi, ko ar tarifiem vēlamies sasniegt. Tam nolūkam jābūt skaidrai elektroenerģijas ražošanas, piegādes un patēriņa stratēģijai. Arī tarifiem ir jābūt ar stratēģisku nozīmi, un jādefinē, ko ar tarifiem cenšamies panākt. Vai elektroenerģijas patēriņa palielināšanu, tā veicinot komfortu un attīstību - gan mājsaimniecību, gan valsts, - vai tieši otrādi, bremzēšanu?
Pašreizējie tarifi ir orientēti diemžēl uz atpalicību, jo pat atbildīgas amatpersonas aicina lietotājus atteikties no uzstādītām jaudām, pāriet uz mazākām un taupīt, taupīt, taupīt, un, ja netērē nemaz, tāpat jāmaksā.
Tas ir nepareizs ceļš. Tā nav attīstība. Nākotnē elektroenerģijas patēriņam un līdz ar to uzstādītās jaudas lielumam būs arvien lielāka nozīme. Varbūt tomēr arī ST tarifu politikai būtu jāievēro universālais tirgus princips – jo vairāk pērc, jo mazāk maksā?
Cerams, ka sabiedrības sašutums tiks sadzirdēts un atbildīgās amatpersonas no Ekonomikas, Klimata un enerģētikas, VARAM ministrijām, SPRK reaģēs, kā arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas, Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Valsts pārvaldes un komisijas deputāti iedziļināsies šajos jautājumos un pieņems sabiedrības interesēm vislabākos risinājumus!
Un tas ir jādara nekavējoties un daudz plašākā nozīmē, jo ļoti atpaliekam, lai precīzi ieviestu Eiropas Savienības regulu 2019/943 "Par elektroenerģijas iekšējo tirgu" un Eiropas Savienības direktīvu 2019/944 "Par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu".
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
