Vai tiešām jums šķiet, ka Ekonomikas ministrijas pārraudzībā notiek cīņa ar OIK afēru: pieprasījums ekonomikas ministram
Ivars Zariņš28.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 17.septembrī jums, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, tika iesniegti deputātu jautājumi par Elektroenerģijas tirgus likumam nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrādi un to atbilstību Saeimas lemtajam attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzību saistībā ar to, ka šī gada 30.janvārī (tas ir vairāk kā pirms pusgada), Saeima apstiprināja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL).
Tieši Ekonomikas ministrijas uzstājīgās pozīcijas dēļ šie ETL grozījumi, kuru iniciatori bija iepriekšējā Saeimas sasaukuma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, ilgstoši netika virzīti tālākai izskatīšanai, bet pēc tam (tieši pēc Ekonomikas ministrijas sniegtajiem priekšlikumiem) tika nozīmīgi pārstrādāti, tai skaitā lielu daļu elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzībai nozīmīgu nosacījumu paredzot atrunāt nevis likumā (kā tas sākotnēji bija likumprojektā paredzēts), bet gan Ministru kabineta noteikumos, par kuru izstrādi atbildību uzņēmās Ekonomikas ministrija (EM).
Kamēr šie Ministru kabineta noteikumi nav atbilstoši izstrādāti, nav iespējams īstenot daudzus nozīmīgus likumā paredzētos uzraudzības principus. Tas savukārt dod iespēju, izmantojot elektroenerģijas obligātā iepirkuma iespēju, īstenot nozīmīga apjoma krāpniecības, kuras šādā gadījumā pēc būtības piesedz Ekonomikas ministrija ar savu apzināto vai neapzināto bezdarbību vai rīcības mazspēju. Izskatot Saeimas deputātu pieprasījumus par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar subsidētās elektroenerģijas elektrostaciju uzraudzību, tas tika uzskatāmi pierādīts.
Tādēļ, lai kliedētu bažas, ka EM ar savu bezdarbību apzināti, vai dēļ savas nekompetences, turpina piesegt OIK afēru, jums tika nosūtīti konkrēti jautājumi par likumā paredzētajiem EM veicamajiem uzdevumiem un to izpildi.
Diemžēl, iepazīstoties ar jūsu sniegtajām atbildēm, nav iespējams kliedēt šīs augstāk paustās bažas. Jūs esat izvairījies sniegt skaidras, izsmeļošas atbildes uz vairākiem jums uzdotajiem jautājumiem.
Tādēļ pieprasām jums sniegt šādu informāciju.
Šī gada 2.septembrī beidzot tika pieņemti ETL paredzētie noteikumi, kuri nosaka elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā vai izmantojot atjaunojamos energoresursus – noteikumi Nr.560 un 561 (turpmāk – Noteikumi)
Neskatoties uz to, ka EM ir izmantojusi ārpakalpojuma pakalpojumu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro apmērā (ID Nr.EM 2020/02), lai sagatavotu pētījumu par likumā paredzētajām līmeņatzīmēm un to turpmāko piemērošanu (turpmāk tekstā - Pasūtījums), un neskatoties uz to, ka saskaņā ar likumā noteikto atbilstošiem noteikumiem, kas nosaka šīs līmeņatzīmes un to piemērošanu, bija jābūt izstrādātiem un pieņemtiem līdz 31.augustam, pretēji likumā paredzētajam EM to nav izdarījusi.
Pat vēl 18. septembrī jūs savā atbildē uz deputātu Jautājumu Nr.134/J13 (turpmāk – Atbilde) tā arī nespējāt iesniegt pat šo noteikumu projektu, vien atrunājoties, ka neesat parakstījuši pat pieņemšanas-nodošanas aktu Pasūtījumam, kuru saskaņā ar jūsu sniegto informāciju ir paredzēts izmantot šo noteikumu izstrādei.
1. Pieprasām jums sniegt tiesisko pamatojumu šādai EM rīcībai – neievērot ETL likumā noteikto.
2. Vai jūs uzskatāt šādu EM rīcību par kompetentu un atbildīgu?
3.Kura valsts amatpersona ir atbildīga par šo EM izdarīto likuma pārkāpumu?
4. Pieprasām iesniegt jums iesniegtā Pasūtījuma darba rezultātu kopā ar EM sniegtajiem komentāriem un iebildumiem par šo.
5. Ņemot vērā ETL likumā noteikto, pieprasām iesniegt visas noteikumos paredzētās EM piedāvātās līmeņatzīmes un to vērtības.
6. Ņemot vērā ETL likumā noteikto, pieprasām iesniegt šo līmeņatzīmju piemērošanas kārtību un metodiku un paskaidrot, kādos gadījumos aprēķinos ir paredzēts piemērot līmeņatzīmju vērtības, un kādos gadījumos piemērotas tiks faktiskās vērtības?
7. Savā Atbildē jūs apgalvojat, ka“elektrostaciju pārkompensācijas novēršanas aprēķinā tiks iekļautas pamatotas un faktos balstītas līmeņatzīmes” – ņemot vērā, ka šīs elektrostacijas ilgstoši ir saņēmušas nesamērīgi dāsnu atbalstu, šī atbalsta izmantošanas efektivitāte nav tikusi kontrolēta, kā rezultātā tika radīta iespēja šīm elektrostacijām strādāt neefektīvi un veikt nepamatotas vai nepamatoti dārgas investīcijas, pieprasām paskaidrot – pēc kādiem principiem un uz kādiem faktiem balstoties, tiks noteikti līmeņatzīmju lielumi, lai rezultātā nodrošinātu samērīga nevis pārmērīgu atbalsta lielumu?
Jūsu izstrādātajos Noteikumos ir paredzēts, ka uzraugošā iestāde (BVKB) izvērtē saražotās elektroenerģijas izlietojumu stacijas darbības nodrošināšanai saskaņā ar šo noteikumu prasībām, savukārt Noteikumi nosaka: “Ja koģenerācijas stacijas obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms ir vienāds ar saražotās elektroenerģijas apjomu, birojs pieņem lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu.”
Šāds jūsu Noteikumu nosacījums leģitimizē un rada piesegu iespējai īstenot krāpniecības visos gadījumos, kad stacijas pašpatēriņš ir būtiski lielāks nekā 0 - jo saskaņā ar ETL noteikto pašpatēriņš ir sedzams, izmantojot stacijā saražoto enerģiju, taču saskaņā ar jūsu Noteikumos paredzēto regulējumu komersantam tiek paredzēta leģitīma iespēja to nedarīt, un ja vien pašpatēriņa apjoms pilnībā nav nenosegts ar paša saražoto enerģiju, tad saskaņā ar jūsu Noteikumiem šāda rīcība ir atbilstoša šiem Noteikumiem un nav sodāma – kas savukārt ir klajā pretrunā ar ETL noteikto, jo likums skaidri paredz, ka pašpatēriņš ir pilnībā jānosedz ar pašas stacijas saražoto elektroenerģiju.
Jums tika lūgts sniegt šādas normas pamatojumu un atbilstību ETL likumā noteiktajam.
Tomēr savā Atbildē jūs neesat snieguši ne šīs normas pamatojumu (kāpēc noteikumu konkrētajā normā tiesiska prasība netiek paredzēta attiecībā uz visu (reālo) pašpatēriņu (kā tas ir paredzēts ETL likumā), bet gan tiek būtiski sašaurināta), ne arī tiesisko pamatojumu šādai normai, kas ir acīmredzamā pretrunā likumā noteiktajam. Tā vietā Atbildē ir sniegts skaidrojums par citām noteikumos paredzētajām normām.
Pieprasām sniegt skaidrojumu par tieši šīs jūsu noteikumos iekļautās normas (MK noteikumi Nr.561 39.pants) pamatojumu un tiesiskumu.
1. Pieprasām paskaidrot šādas normas iekļaušanas pamatotību šajos noteikumos.
2. Kādēļ noteikumos šajā normā nav paredzēts tas pats princips, kas ir noteikts ETL, un šajā normā nav noteikts, ka uzraugošajai iestādei ir jāpieņem atbilstošs lēmums, kad komersants nav ievērojis likumā paredzēto prasību attiecībā uz pašpatēriņu, nevis tikai gadījumā, kad tas ir 0? Kāds ir tiesiskais pamatojums, balstoties uz kuru, šajos Noteikumos paredzētā norma var ignorēt likumā noteikto?
3. Vai tiešām uzskatāt par tiesisku un pieņemamu situāciju, kad saskaņā ar šo jūsu Noteikumos paredzēto normu komersantam, kurš ir krāpies ar pašpatēriņu – pārdodot gandrīz visu saražoto elektroenerģiju par paaugstināto tarifu obligātā iepirkuma ietvaros un tas ir dokumentēts uzraugošajai iestādei sniegtajās atskaitēs, uzraugošā iestāde nav tiesīga lemt par soda piemērošanu (atļaujas anulēšanu), ja vien komersants nav pilnībā visu pašpatēriņu nenosedzis ar savu saražoto elektroenerģiju?
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
