Vai tiešām Jurašu un Rancānu Saeimas komisiju vadībā nomainīs Grevcova un Siliņa?
Uzņēmējs, pietiek.com līdz šim klusējošs lasītājs*13.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mūsdienu mediju vides politkorektuma, angažētības, apordeņotības un valsts finansējuma miglā mēdz pazust tēmas, akcenti un galarezultātā sabiedriskais labums. Gluži kā tāds ezītis no slavenās Kozlova pasakas. Sabiedriskie un pamatstraumes mediji Jums pastāstīs tikai to, ko draugu klubs Jums uzskatīs par vajadzīgu pastāstīt, aizbildinoties ar skaistām un šķietami jēgpilnām frāzēm un vērtībām. Tādām kā žurnālistikas misija, žurnālistikas standarti un rūpes par skatītāju, klausītāju un lasītāju. Tāpēc, ja nebūtu tāda resursa kā pietiek.com, tas būtu jāizdomā. Un vēl vairāk: ir jautājums, kurš ir izdarījis vairāk, lai Latvija būtu godīga un demokrātiska valsts – nu jau ar tiesas spriedumu par kolaborantu vajātāju oficiāli atzītais Lato Lapsa vai sabiedriskie mediji?
Ļoti bieži rakstiņus pietiek.com ir sarakstījuši lasītāji, lai izceltu kaut ko tādu līdz šim nezināmāku vai nepārbaudītu, dažreiz, lai varbūt arī kādu vai mītu iemestu, nostiprinātu. Dažreiz tas kādam nepatīk, dažreiz kādam gluži otrādi. Bet lasītājs jau nav muļķis. Viņš visu ļoti labi saprot.
Pēdējais, kas iekrita acīs ir kāda lasītāja rakstiņš par Eviku Siliņu. Un ir skaidrs, kāpēc tieši tagad. Sabiedrībai fakti, novērojumi ir jāuzzina. Arī tas, ja par tiem nerāda, neraksta nacionālie mediji. Taču šajos rakstiņos ir vēl kas cits ar lielu pievienoto vērtību, proti, tie ir portāla komentāri. Tiesa gan, pārsvarā tos lasīt ir kā rakāties humpalu kaudzē - diezgan nepatīkami, bez rezultāta, taču ar izredzēm uzskriet kādam oriģinālam un nenonēsātam zīmola apģērbam.
Šoreiz tāds interesants atradums bija pie rakstiņa par Eviku Siliņu. Tas skanēja šādi: “Siliņš spēj sakārtot konkurences padomi un KNAB, maksātnespējas lietas, par pārējo nebij dzirdēts.” Ja kaut viens procents no šī komentāra atbilst patiesībai, tas ir nacionāla mēroga skandāls, par kuru Jums noteikti nepastāstīs Ivo Leitāns, Inga Šņore vai Ilze Jaunalksne. Tas ir skandāls, par kuru jāuzdod jautājumi.
Te prātā nāk stāsts par Jura Juraša kursabiedriem. Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička ir viens no tiem. Spička tur strādā no aizvēsturiskiem laikiem, no laikiem, kad iestādi vadīja Ieva Jaunzeme. Par to bija arī raksts vienā no avīzēm. Un Evika Siliņa taču šovasar medijos iestājās būvnieku karteļa lietā. Un tad pēkšņi apklusa. Interesanti, kāpēc? Un vai KNAB vadītājs Juris Straume arī nav no Juraša kursa?
Bija laiks, par kuru kauns ir jebkuram tiesiski un nacionāli domājošam pilsonim, - par to laiku, kad Saeimas Juridisko komisiju vadīja ar noziedzīgo pasauli cieši saistītais Juris Jurašs. Negribētos piedzīvot situāciju, kur viņa virtuālo stafetes kociņu pārņem viņa sabiedrotā un ideoloģiskā mantiniece Evika Siliņa, ieņemot jebkādu augstāku amatu kā Saeimas deputāte, kam mandātu devuši vēlētāji. Līdzīgi kā savulaik Jurašam. Kamēr tautas griba kādu redzēt par deputātu nav ierobežojama, tikmēr deputātu kopumam ir tomēr privilēģija no sava vidus augstos amatos virzīt atbilstošus kandidātus, bez reputācijas problēmām. Neviens taču nedomā, ka deputāte Glorija Grevcova varētu vadīt kādu Saeimas komisiju. Izņemot viņu pašu.
Latvijas uzņēmējiem ir tāds kā lāsts - tādas Jaunzemes un Spičkas, kas pie katras izdevības demonstrē savu pārākumu un vienmēr no kabatas izvelk kādu pantu vai paragrāfu, ar ko uzņēmēju var noslaucīt no zemes virsas. Spička tur ir reālas smadzenes un intrigu pinējs, kas veikli tos nezināmos un pelēkos Konkurences padomes locekļus izmanto pēc savas gribas. Tādā veidā tiek radīts pieprasījums pēc pakalpojumiem sakārtot Konkurences padomi, VID, KNAB utt. no tādiem Siliņiem. Un, ja vēl viņš ir pasācis, piesaucot sievu, tirgoties ar ietekmi FKTK un citur, tas ir skandāls. Žurnālisti, lūdzu papētiet! Mūsu, mazo un vidējo uzņēmēju vārdā.
*ja šis raksts ir publicēts, tad tiešām portāla pietiek.com ēterā var nokļūt krietni vieglāk nekā pie Aida Tomsona radio raidījumā, turklāt nav jābaidās tikt atslēgtam pusvārdā.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
