Iesaki rakstu: 
Šķiet, nelielu daļu mūsu valsts informatīvās telpas kādu brīdi aizņems kārtējā drāma - Dārtas Danevičas un Artusa Kaimiņa attiecību skaidrošana. Vairāk par to, kas notika starp šiem cilvēkiem, ir iespējams izlasīt, izmantojot linku teksta beigas, bet šeit vēlos padalīties ar to, kas, manuprāt, ir objektīvs skatījums uz situāciju.
Lai to izdarītu, vispirms jāuzdod viens vienkāršs jautājums - vai Dārta pirms attiecību uzsākšanas ar Kaimiņu zināja, ka viņas topošais vīrs un bērna tēvs ir oligofrēns, kurš šajā dzīvē nesēj neko citu kā ciešanas, naidu, degradāciju un kaunu? Vai Dārta par to nezināja?
Atbildot uz šo jautājumu, būs iespējams noteikt, cik adekvāta un pamatota ir visu šajā skandālā tādā vai citādā mērā iesaistīto cilvēku reakcija, kā arī saprast, kā no šādām situācijām turpmāk izvairīties.
Tātad, ja pieņemam, ka Dārta zināja, ka Kaimiņš ir neārstējams deģenerāts, un saprata savas brīvprātīgās izvēles iespējamās sekas, tad situācija ir ļoti vienkārša. Pirmkārt, viņai, protams, ir jāmeklē juridiskā palīdzība un iespējamais turpmākais atbalsts tiesībsargājošajās iestādēs, ja tāds būs nepieciešams.
Otrkārt, pirms Dārta turpina šo skandālu padarīt par daļu no sev pazīstamu un nepazīstamu cilvēku dzīves, nebūtu slikti, ja viņa šiem cilvēkiem paskaidrotu, ka viņa ļoti labi zināja, ka viņas bērna topošais tēvs ir šizofrēniķis vai kas tamlīdzīgs.
Dārtai ir arī jāpaskaidro cilvēkiem, ka viņas bērns, ņemot vērā, KAS ir Kaimiņš, ļoti iespējams, kļūs par Dārtas un Kaimiņa attiecību skaidrošanas upuri, visticamākais, jau no agras bērnības būs garīgi traumēts un rezultātā garīgi cietīs daudzus gadus vai pat visu mūžu. Dārtai ir jāpaskaidro sabiedrībai, ka viņa paredzēja visas šīs sava bērna dzīves sekas, saprata to nopietnību un neizjūt nekādu sirdsapziņas pārmetumu par to, ka viņa pati izvēlējās ieraut savu bērnu visā šajā trakumā.
Nedaloties ar patieso situācijas izpratni, Dārta maldina lētticīgos cilvēkus, lai presē un sociālajos tīklos radītu upura tēlu, par kādu viņa, ja zināja, kas ir Kaimiņš, patiesībā kļuva pēc pašas vēlēšanās.
Piekrītiet, ja viņa paziņos savu nostāju tieši šādā formātā, tad ļoti iespējams, ka liela daļa cilvēku uz tvītiem un šī skandāla atspoguļojumiem presē reaģēs pavisam citādi. Tomēr vēlreiz atkārtošos, ka pēc reālas palīdzības pie juristiem, nevis pie pseido palīdzības tviterī, viņai ir jāvēršas nekavējoties, neatkarīgi no tā, ko viņa zināja vai nezināja par šo, ja viņu tā var nosaukt, cilvēku.
Tajā pašā laikā, ja iedomājamies, ka Dārta viena vai otra iemesla dēļ nezināja, kas patiesībā ir viņas bērna tēvs, tad rodas ļoti daudz jautājumu.
Sāksim ar to, ka ir ļoti grūti noticēt, ka, pastāvot veselām bibliotēkām par to, ka viņas līgavainis ir atkarīgs, agresīvs un nelīdzsvarots alkoholiķis, vienīgā persona, kas par to nezināja, bija Dārta.
Grūti noticēt, ka, pateicoties tai pašai atklātajai informācijai, Dārta nezināja par Kaimiņa traģisko ceļu satiksmes negadījumu, kas beidzās ar ļoti mīklaino ceļu policijas protokolu. Grūti arī noticēt, ka viņa nezināja par narkotiku krimināllietu.
Neizskatās ticami, ka Dārta nezināja, kā Kaimiņš, būdams pilnīgā bezfilmā, gandrīz sadedzināja sevi un vēl vienu cilvēku. Rodas arī jautājums, vai šīs cilvēks nebija pati Dārta, jo ugunsgrēks notika 2019. gada 2. decembrī, bet pāris – oficiāli - sāka attiecības jau 2020. gada pašā sākumā.
Bet, pat ja pieņemam, ka Dārta ugunsgrēka laikā nebija dzīvoklī, vienalga nav līdz galam skaidrs, kā var aplūkot video zemāk, zināt, ka to, būdams īpaši dziļā reibumā, ir sakārtojis tava bērna potenciālais tēvs, un nesākt skriet no viņa prom pretējā virzienā ar gaismas ātrumu? Kā?
https://twitter.com/breakinglv/status/1201387851491020800?s=20&t=6DAyaFMgdhl31EsQSThIQQ
Nemaz nerunājot par to, ka Kaimiņa Vikipēdijas lapā ir sadaļas “Apsūdzības” un “Vandālisma uzbrukumi”, ko par labu kāzu rekomendāciju var uzskatīt tikai sieviete, kura dzimusi cietumā vai īpaši bīstamu recidīvistu ģimenē.
Grūti tam visam noticēt, galvenokārt tāpēc, ka, ja par šiem brīnišķīgajiem piedzīvojumiem zina parasts Pietiek lasītājs, kurš Kaimiņu savā dzīvē nav personīgi saticis ne reizi, tad diezgan dīvaini izskatās, ka par to nezināja pati Dārta. Dārta, kurai bez piekļuves internetam ir daudzi draugi, draudzenes un vienkārši paziņas, kas zināja, kas ir tas īstais Kaimiņš, un kuri par viņa piedzīvojumiem simtprocentīgi zināja krietni vairāk nekā Pietiek lasītājs.
Bet, ja mēs joprojām turpinām uzskatīt, ka Dārta kaut kādu neizskaidrojamu iemeslu dēļ nesaprata, kur viņa iesaistās, tad man ir jautājums visiem šiem draugiem, draudzenēm un paziņām. Mani dārgie, jūs esat piepildījuši visu internetu ar saviem ierakstiem, retvītiem, līdzjūtību, atbalstu un tā tālāk. Vakardien mana sociālo tīklu plūsma bija piepildīta tikai un vienīgi ar jūsu siltajiem vārdiem un aicinājumiem rīkoties.
Tātad jautājums - vai tad, kad Dārta sāka dzīvot kopā ar šo blēdi, alkoholiķi, narkomānu un psihopātu, jūs viņu ar tādu pašu entuziasmu brīdinājāt, ka viņa pieļauj savas dzīves lielāko kļūdu? Nebrīdinājāt? Tad kāpēc?
Jo kaut kā liekulīgi sanāk – kad varēji cilvēku izglābt no nepatikšanām, atrunājot viņu saistīt savu dzīvi ar šo dēmonu, tu klusēji. Bet, kad Dārtas un viņas bērna dzīvē notika neatgriezeniska traģēdija, kuru vairs nevar atcelt, tu, dzirkstīdams ar papēžiem, skrēji līdzi ar padomiem un līdzjūtību. Nē, droši vien paldies, bet ir mazliet par vēlu.
Lai kāda būtu atbilde uz teksta sākumā uzdoto jautājumu, var droši teikt ko citu. Ar pārliecību varam teikt, ka diemžēl starp mums ļoti bieži nav pieņemts uzņemties atbildību, it īpaši par darbībām, kas noved pie traģēdijām, un, kā liecina šis gadījums, tas attiecas ne tikai uz politiķiem. Diemžēl ne Dārta, ne viņas tuvākie cilvēki, visticamāk, nesaskatīs savu vainu notiekošajā un turpinās noskatīties uz to, kā apkārtējie, pieņemot idiotiskus lēmumus, turpina graut savas un savu bērnu dzīvības.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
