Vai tiešām LGBT pietrūkstas aktīvistu un tie jāmeklē jau bērnu laukumiņos?
Jolanta Borjagina29.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es aizstāvu savu bērnu tiesības. Šī nav naida runa, šis ir mans - vecāka, kas audzina savus bērnus pēc saviem morāles principiem, viedoklis.
Šodien bijām bērnu laukumiņā, kas paredzēts bērniem un jauniešiem brīvā laika pavadīšanai, kur satikām LGBT aktīvistus, kas līmēja uz slidkalniņiem un tiltiņiem savu propagandu - viens meiteņveidīgs puisis ar rozā matiem un varavīkšņveida vēdekli, ar ko aktīvi atvēsinājās, un puišveidīga meitene, kas darīja "melno darbu" - līmēja seškrāsainus karodziņus pie bērnu slidkalniniem un citās vietās, gan it kā slēpdamies no apkārtējo skatieniem.
Kad vērsos pie viņiem ar jautājumu, ko viņi šeit dara un kāda vecuma aktīvistus vervē LGBT kopienai - atbildēt nevarēja. Iebildu, ka šī tēma nav paredzēta bērnu laukumiņiem un ka viņi var iet reklamēt savu ideoloģiju un "jauno normālo " pieaugušajiem paredzētās vietās, viņiem radās jautājumi, kā bērni uzzinās, kas tas ir - tātad viņiem bija gatavs rīcības plāns.
Bērniem nav jāizglītojas LGBT jautājumos bērnu laukumiņos! Vai tiešām jau ir tik slikti ar iedzīvotājiem Latvijā, ka LGBT pietrūkstas aktīvistu un tie jāmeklē, sākot jau no viena gada vai jaunāka vecuma bērnu laukumiņos?
Vecāki, neesiet vienaldzīgi Kr. Barona ielas laukumiņā, pieskatiet savus bērnus, neļaujieties apmuļķoties. Jaunieši - neatļaujiet šai propagandai un ideoloģijai nolaupīt Jūsu ideālus, neļaujiet siseņu bariem, kas tagad taisās ielidot Latvijā uz kārtējo lepnuma gājienu piegānīt un izpostīt šo zemi.
Pieejiet un pajautājiet, uzdodiet parastu kjautājumu - ko jūs šeit darāt? Droši varu apgalvot, ka neviens neaizstāvēs mūsu bērnus un mūsu tiesības, ja vien mēs paši to nedarīsim. Kamēr viņi kladzina tikai par savām tiesībām, kas jāaizstāv un vervē mūsu bērnus savai organizācijai.
Ļoti ceru, ka tomēr Latvijas aldība vēl attapsies un paskatīsies Ungārijas virzienā, lai arī mūsu zemē tiktu ar likumu aizliegts vervēt nepilngadīgus bērnus un uzplīties viņiem (it sevišķi pusaudžiem) ar LGBT propagandu.
Es aizstāvu savu bērnu tiesības pavadīt brīvo laiku Kr. Barona ielas laukumiņā, kas ir paredzēts bērnu aktivitātēm, nošļūkt pa "neiezīmētu" slidkalniņu un pāriet tiltiņam, kurš nav aplipināts ar LGBT aģitācijas zīmēm.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
