Vai tiešām „parasta laupīšana”, kā to mēģina iestāstīt Ģirģens un policijas vadība?
PIETIEK21.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un Valsts policijas vadība uzstājīgi mēģina iestāstīt, ka advokāta Pāvela Rebenoka noslepkavošana ir saistīta ar visparastāko aplaupīšanu, Pietiek bez plašākiem komentāriem publicē ierakstus, ko Twitter un Facebook izdarījusi nogalinātā draugu lokā esošā Žanete Eihmane:
Nav jābūt apveltītam ar īpaši lielām dedukcijas spējām, lai saprastu, ka Pavels netika aplaupīts, Pāvels tika nogalināts!
Pirms mājas pamešanas slepkavas īpaši parūpējās par Ingu [Balandinu], pirms apliešanas ar putainu šķidrumu, (lai slēptu DNS pēdas) aplēja te ar karstu, te ar aukstu ūdeni, lai pārliecinātos, ka viņš ir pie samaņas un neaizrīsies ar putām no mazgāšanas šķīduma.
Slepkavas gaidīja saimniekus mājās. Pirms tam uzlauzuši sētas durvis, lai klusāk varētu ieiet. Ļoti labi ģērbti, fiziski perfekti sagatavoti! Ingus kliedza un lūdzās, ka visu it visu atdos, ko vajag. Tajā laikā divi no viņiem sita nost Pāvelu. Tajā brīdī Pāvels vel bija dzīvs.
Pāvelu uzreiz divi sāka sist, nosist - īpaši nežēlīgi jau pašā ielaušanās sākumā, Ingum trešais sēdēja virsū un pavēlēja nebļaut. Salīdzinoši Ingus traumas ir niecīgas! Un vēl Ingum piedraudēja - “esli eto pojavitsa v vashih Delfah, pover mne, ja vernus i ubju tebja”.
Šobrīd Iekšlietu ministrijas augstākās politiskās vadības – Ģirģena, Pāvela politiskā konkurenta, uzstādījums acu aizmālēšanai: no sākuma pirmais - laupīšanas, otrais - Olainfarm, bet pilnīgi nekas par politiku - t.sk dzīvniecisko Bordāna un Vienotības naidu pret OIK pretinieku!
Turpmāk publicēšu pilnīgi visu notikumu atstāstījumu! Arī to, kādiem jābūt bezjūtīgiem necilvēkiem policijas darbinieku lomā, turot morāli un fiziski cietušo Ingu visu rītu ārā ar tām pašām slapjajām drēbēm nopratināšanas laikā.
Pasūtītāji ir zināmi, tāpēc daudz vieglāk rezonēt viņu virzienā ar “visa laba vēlējumiem”.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
