Vai tiešām Saeima ieklausās tikai tajās iniciatīvās, ko organize sabiedrisko attiecību speciālisti un juristi, kas savos doktora darbos citē Putinu?
Jana Streleca16.01.2026.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Es zinu jomas, kurās Latvijā likumdošana neatbilst vajadzībām – piemēram, nekustamā īpašuma kopīpašums. Pabrauciet pa Latvijas pilsētām, paskatiet graustus un pusgraustus, es lieku galvu ķīlā, ka lauvas tiesa no brūkošajām vēsturiskajām un mazākvēsturiskajām ēkām ir nolādētais kopīpašums, kur viens īpašnieks neko nevar izdarīt, jo otrs neko negrib darīt. Rīgas dome vaid, katru dienu saskaroties ar kopīpašuma lāstu, bet arī neko nevar izdarīt – jo likums pieļauj šādu statusu un nekā to neregulē.
Varam parunāt arī par to, kā bērns invalīds 18 gadu vecumā kļūst par pieaugušo, cik laika un nervu tas prasa mūžīgā bērna ģimenei un naudas valstij/pašvaldībai. Cik izmaksā ierakstītās vēstules, ko lasīt/rakstīt neprotošajiem un nestaigājošajiem nu-jau-pieaugušajiem un vairs-ne-invalīdiem izsūta valsts iestādes? Kāpēc gan nepiesēsties un nepaņemt velosipēdu no kādas citas valsts, kur tas strādā un iztiek bez ģimeņu pazemošanas, atstāšanas bada maizē, karājoties starp viena statusa beigām un otra sākumu?
Vai kāds ir dzirdējis, kad Medību likumā un Medību noteikumos beidzot aizliegs šaut kaķus un suņus?
Varam parunāt par nepopulārām lietām - kāpēc privātās slimnīcas neslēdz līgumus ar Nacionālo veselības dienestu un valsts tām neapmaksā, piemēram, endoprotezēšanas operācijas vai kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumus? Kāpēc šobrīd rindas uz gūžas endoprotezēšanas operāciju var būt pat trīs gadus, rinda uz mugurkaula operāciju - 208 nedēļas jeb tieši četri gadi, bet paliatīvās aprūpes rindā pat nav vērts iestāties – nāve pienāk kā pestīšana, vēl pirms pienāk rinda?
Varam parunāt par pavisam nepopulārām lietām – 21.gadsimts jau pāri ceturksnim, Latvijā joprojām likumdošana neko nezina par nedziedināmi slimu cilvēku, kam katra diena nes neizturamas mokas, eitanāziju. Jo kurš gan no politķiem gribēs sev pirms vai starp vēlēšanām dabūt palamu “dakteris nāve”, ko? Daudz populārāk taču ir publiski ziedot caur atpazīstamu ziedošanas platformu Ziemassvētkos vai solīt ziedot savu pašvaldības deputāta algu un turpināt saņemt algu ministrijā (jautājums par cilvēku polipotenci arī nav ar manabalss iniciatīvām atrisināts, joprojām mums ir ļaudis, kas VAR ieņemt simt un vienu amatu. Tieši ieņemt, bet vai strādāt?).
Andrejs Judina kungs saka: “Es uzskatu, ka ar katru manabalss iniciatīvu ir jāstrādā.”
Fonda “Uzņēmēji mieram” manabalss iniciatīva “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā” 2023.gadā savāca ~13 000 balsu. Iniciatīva nodota Budžeta komisijai 2024. gada martā: bez rezultāta, bez mediju ievērības. Latvija klusi turpina maksāt krievijas militārajā budžetā. Rit krievijas kara 12. gads, lielā iebrukuma ceturtais gads.
Vai tiešām Latvijā nav nekā svarīgāka kā kult ūdeni piestā par dzīvnieka formālo statusu Civillikumā? Ūdeni piestā kuļ mediji, kuļ Saeima, kuļ dzīvnieku “aizsardzības” organizācijas un ātro kredītu firmas. Vai varbūt tas nav ūdens, bet atmazgājamā nauda, kas kuļas un it kā vairo gaismu? Ne visiem, protams, ne visiem kuļas nauda, jo nav jau mums nekāds komunisms, un nevajag arī. Gribētos jau ne komunismu, bet tiesisku likuma varu.
2026.gadā Latvija digitālās demokrātijas platformu "Manabalss.lv" finansēs ar 150 000 eiro. Parakstāmies, digitāli, parakstāmies par demokrātijas un tiesiskuma ilūziju, ar katru iniciatīvu ir jāstrādā! Deputāts papildus savai deputāta algai par citu pienākumu veikšanu (plānotu, neplānotu) saņem piemaksu 30% apmērā no noteiktās mēnešalgas (plikā mēnešalga Saeimas deputātiem ir 4330 eiro). Minimālā 1. grupas invaliditātes pensija tiem, kam invaliditāte ir kopš bērnības: 361,60 eiro.
Tāda ir sabiedrība, ko mēs esam sev uzbūvējuši un būvējam tālāk, jo manabalss iniciatīva par cilvēcīgu atalgojumu un sociālajām garantijām pedagogu asistentiem, kuri ikdienā strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām vispārizglītojošās skolās, nesavāc vajadzīgos 10 000 balsu – tikai 6500, tāpēc Saeima, Izglītības un zinātnes ministrija, pašvaldības un sabiedrība var leģitīmi turpināt gaidīt Iekļaujošās Izglītības Laimes lāci, bet skolas un īpašo un pavisam parasto bērnu vecāki krist izmisumā vai viens otram matos, jo īpašie bērni ir, bet asistentu – nav.
Vai tiešām Saeima ieklausās tikai tajās iniciatīvās, ko organize sabiedrisko attiecību speciālisti un juristi, kas savos doktora darbos citē Putinu (!), min krievijas Civillikumu kā piemēru, uz ko Latvijai tiekties, vai saistīti ar iepriekš slaveniem un nerealizētajiem saules enerģijas projektiem pie Jelgavas lidlauka?
Latvijā kopš 2000.gada ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums, kas nosaka, ka dzīva būtne ir vērtība pati par sevi. Visi citi likumi un noteikumi atzīst dzīvniekus kā justspējīgas būtnes, kas nav rīcībspējīgas. Par to visai sašutuši bija kažokzvēru audzētāji, taču Satversmes tiesa atzina, ka arī kažokzvēri ir justspējīgas dzīvas būtnes, tāpēc no 2028. gada Latvijā būs liegta lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.
Likumā par Eiropas Savienības darbību rakstīts, ka ES, veidojot un īstenojot politiku lauksaimniecības, zivsaimniecības, transporta, iekšējā tirgus, pētniecības un kosmosa jomās, pilnībā ņem vērā prasības par dzīvnieku labturību, jo dzīvnieki ir jutīgas būtnes. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā dzīvnieki juridiski tiek atzīti par jutīgām dzīvajām būtnēm.
Dzīvnieki nekad nevarēs likumā būt rīcībspējīgas būtnes un vienmēr būs kāda īpašums, taču tas nenozīmē, ka Latvijas likums tos cieņpilni neaizsargā.
Dzīvniekus pienācīgi neaizsargā tie, kam likuma vara ir jāīsteno: policisti, PVD, VMD, prokurori, tiesneši, arī īpašnieki. Taču sabiedrībā ir pieprasījums pēc deklaratīva sentimenta, nevis taisnīguma un likumības, tāpēc salkanas līdzjūtības bezatbildīgo dzīvnieku īpašniekiem turpina birt kā no pārpilnības raga.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
