Šodien atvēru globālo tīmekli, lai iepazītos ar jaunākajiem notikumiem un paziņojumiem, lēmumiem, retoriku šajā lielo pārmaiņu laikā.
Protams, mans skatiens un uzmanība tika pievērsts virsrakstiem, kurus rotāja pašreizējo aktualitāšu atslēgvārdi.
Un četri no šiem rakstiem bija par lupatām. Par to, ka Ovālajā kabinetā esot pieņemts ierasties ar lupatām, kurām piešūti klāt burtiņi, kas dod atļauju tos tirgot par četru un piecu ciparu skaitļu pasaulē zināmākās monetārās vienības banknotēm. Turklāt šūdinātām pēc noteiktas šnites un pelēkā, melnā vai citā neitrālā krāsā.
Un, lūk, kāds, kura atbildībā esošajā zemē arvien aug jaunu un arī ne tik jaunu gabalos sarautu līķu kaudzes, kur ar īpašu nežēlību tiek nogalinātas sievietes un bērni, kur trešajā gadu tūkstotī ļaudis ir spiesti vairākas dienas dzīvot bez elektrības, sakariem un siltuma, ir atļāvies ierasties nepareizi darinātā zaļā lupatā.
Un vēl kāds, kurš sevi dēvē par žurnālistu un kurš ir atzīts par tik augstas raudzes profesionāli, lai tiktu akreditēts preses konferencei par visai planētai ārkārtīgi būtisku jautājumu, nevis uzdod jautājumu par to, vai un kāds ir plāns izbeigt šo bezjēdzīgo slepkavošanu, bet interesējas, kādēļ apvilkta zaļa lupata.
Tad vēl raksts, ka šis ārkārtīgi būtiskā jautājuma par lupatām uzdevējs ir spiests dzīvot eksistenciālā stresā, jo kaut kādi tur ekstrēmisti esot kaut kur uz sētas jeb mūsu laikos sociālajos tīklos uzrakstīju;si, ka lupatu jautājuma uzdevējam esot laiks pašam uz savas ādas izbaudīt to "burvību", ko piedzīvo zaļās lupatas nesētāja valsts iedzīvotāji.
Pasaules varenākā valsts tagad nabaga lupatu žurnālistam ir spiesta nodrošināt policijas apsardzi un konvoju, tādēļ zaļo lupatu valkātāja atbildībā nonākušajai valstij nekādus ieročus slepkavu atvairīšanai vairs nevar dot.
Un tad vēl tiek analizēts, ka, lūk, lielākās karaļvalsts karalis nav juties nedz pazemots, nedz aizvainots, kad pie viņa ieradies vīriņš zaļajā lupatā.
Tālāk seko virsraksts par Latvijas trešās augstākās amatpersonas, kura sarežģītajos laikos no bērnu dārza un psihiatriskās klīnikas pacientu kopas ir spiesta veidot darboties un lēmumus pieņemt spējīgu valdību, kurpēm.
NOPIETNI? Tas ir vienīgais, ko man gribas pajautāt, redzot šādus virsrakstus. Vai tiešām ir īstais laiks ļauties lupatu ballītei?
Arī Straumes Oskaru delegācijas lupatas tiek analizētas. Kam kleita par garu, kam nepareizas kurpes.
Nezinu, kādi Guči, Pradas vai kāds cits Milānas vai Parīzes modes gigants šūdināja tik mīļi azotē ieritinājušos un paslēpušos Straumes pelēčus.
Straumes komanda jau Latvijas un tās iedzīvotāju labā ir devuši milzu ieguvumu. Ja kāds ārpus mūsu valsts robežām pajautā, no kurienes esi un uz atbildi "no Latvijas " sarauc pieri, var mierīgi pajautāt - animācijas filmu Straume redzēji? O,jā. Tā ir mūsējā. Draudzība, labvēlība ir garantēta. Grūti atrast cilvēku, kas saka - jā, dzirdēju par šo fenomenālo multfilmu, bet pie mums vēl nerāda. Noteikti noskatīšos.
Bet, atgriežoties pie lupatām, varētu ierosināt lielkungiem Trampam, Putinam u.c. smagsvariem sarunāt tikšanos bez lupatām, tikai tajos tērpos, ko Dievs dāvājis. Un kas zina, varbūt alkatība sāks mazināties?
Mani gan kolēģi uzreiz papildināja, ka tad arī filoloģijas studentēm, kuras nodrošinās šīs nūdistu sarunas tulkojumu, vajadzētu būt Ievas tērpā. Nu tad tas būtu ne tikai smieklīgi, bet arī jautri.
Kamēr pašreizējā lupatu saruna...






Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.