Iesaki rakstu: 
Dažas pārdomas. Par droniem, bet ne tikai: 1. Latvija ir piefrontes valsts, ES/NATO/Rietumu civilizācijas ārējā robeža; 2. Trīsarpus kara gadi, no kuriem jau kādi divi ir aktīva jaunā tipa karadarbība ar dronu izmantošanu; 3. Jau kuro reizi “draudzīgie” droni iemaldās NATO teritorijā;
4. Mums (un arī citām pierobežas valstīm) ir grūti detektēt un notriekt šos lētos dronus. Ja nu kādu notriecam (Polijas keiss), tad ar miljonu vērtām raķetēm (nerunājot par kaujas lidmašīnu izlidojuma izmaksām). Ir skaidrs, ka tas nav ilgstoši darāms no finanšu ieguldījumu un arī veselā saprāta viedokļa.
Tikmēr šis vakar „Kas notiek Latvijā” raidījumā: “Vajadzības gadījumā Latvija izmantos dārgas raķetes pret lētiem droniem, pauž Andris Sprūds, aizsardzības ministrs.”
Ko gribētos dzirdēt tai vietā no ministra:
1. Es personīgi (pirms gada, pusgada, da kaut mēneša, kad biju Ukrainā) ar viņu ministru vienojos, ka ukraiņu pieredze ar gaisa telpas novērošanu, akustiskajām sistēmām, pretdronu ieročiem un apziņošanas elementiem nekavējoties tiek ieviesta Latvijā;
2. Es personīgi (pirms gada, pusgada, da kaut mēneša biju Izraēlā, lai runātu un vienotos par viņu pieredzi un izpētītu jaunā lāzerieroča iespējas (jā, Latvijā ir lielāka migla, vajag jaudīgu elektrības pieslēgumu, bet risināsim, jo redzam, ka tā ir lēta iespējamā opcija). Tāpat sapratām iespējas ar modernāko gaisa telpas novērošanas sistēmu ieviešanu Latvijā, kuru realizēs Izraēlas-Latvijas kopuzņēmums, tādējādi stiprinot mūsu nacionālo militāro industriju, sniedzot arī vērtīgas tālākās R&D iespējas uz šī projekta bāzes, ar sekojošām eksporta iespējām ar zīmolu “Made in Latvia”;
3. Es personīgi biju Vācijā, tikos ar Rheinmetall kompānijas vadību, lai vienotos par vairāku (kādu 10, jo viena tāda der apmēram 4x4km zonas pasargāšanai) viņu jauno pretdronu Skyranger sistēmu piegādi prioritāri Latvijai un arī citām pierobežas valstīm. Vienojāmies, ka Dānijas, Austrijas, Ungārijas un citi pasūtījumi tiks pārlikti aiz Ukrainas un Baltijas pasūtījumiem, kuri rindā būs prioritāri! Papildus panācām vienošanos, ka šo sistēmu montāža un uzturēšana notiks Latvijā, tādējādi nacionālā aizsardzības industrija saņems pasūtījumu vairāku desmitu miljonu vērtībā tuvāko 5 gadu laikā. Un tas ir, neskaitot uzturēšanu un jaunas R&D iespējas, kur vienojāmies, ka to izstrāde notiks Latvijā un visu jaunradīto produktu IP rights būs Latvijas (kop-) uzņēmumiem, kopā ar pilnu tehnoloģiju transfēru.
Dārgā Latvijas tauta! Es apsolos, ka pusgada (gada, da kaut divu gadu) laikā aizsargāta būs ne tikai kritiskā infrastruktūra, bet arī visa Latvijas teritorija ar labāko, kas pasaulē ir izgudrots, lai stātos pretī dronu draudiem un potenciālajai karadarbībai! Un par to tiks paziņots laikus, publiski, jo šādos jautājumos slepenības plīvurs nedrīkst būt šķērslis! Tikmēr jā - diemžēl, bet vēl kādu laiku mums nāksies triekt nost šos dronus ar dārgajām raķetēm. Bet tas nebūs ilgi, to es jums apsolu!
Vai tiešām tas ir tik grūti?
Pārpublicēts no "X".
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
