Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saucamo čekas maisu jeb bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartīšu lieta musina ļaužu prātus arvien vairāk un vairāk. Visu laiku ļaužu runās skanēja, ka tā saucamie čekas maisi ir kārtīgi parevidēti un daudz kas no turienes ir pazudis. Vispār runa grozās tikai un vienīgi par un ap maisiem. Tamdēļ radās interese papētīt, kas lācītim vēderā.

Tā saucamo čekas maisu pārņemšana aprakstīta vairākās vietās, un, izrādās, ir pieejamas arī pārņemšanas brīdi fiksējušas fotogrāfijas. Nereti cilvēkiem ir tendence nepievērst uzmanību detaļām bet, detaļas ir pašas būtiskākās.

Tādēļ sākumā, runājot par to, kas tika pārņemts, ļaušu runāt vizuālajam materiālam, kuram pievienošu no tā izrietošus secinājumus un dažādus interviju fragmentus.

Tātad – visu laiku tiek runāts par čekas maisiem, bet vai patiesībā bija tikai maisi? Te vislabāko atbildi sniedz pārņemšanas brīdī uzņemtās fotogrāfijas (attēli nr.1 un nr.2).

Publiskajā telpā saistībā ar čekas maisu pārņemšanu pieejama šāda informācija: 

Ko vari teikt par maisu pārņemšanu? Vai ir pamats aizdomām, ka kaut kas tur tomēr nebija "tīrs"?

Linards Muciņš: "Vajag atcerēties, ka biju tas cilvēks, kas apzinājās čekas kartotēkas nozīmi, un kopā ar Bērzu (Arnolds Bērzs – vēl viens AP deputāts no Liepājas) sameklējām, pārbaudījām to, ievietojām seifā, aizslēdzām, un abus maisus, abus diplomātus un pašu seifu no ārpuses nozīmogojām gan ar čekas lakas zīmogiem, gan mūsu komisijas rīcībā esošo Augstākās Padomes zīmogu, pielikām bruņotu apsardzi, čeka savukārt, pielika savu dežurantu.[1]

Kā vizuālajā materiālā, tā arī intervijā tiek runāts par divām lietām. Proti – diviem koferiem, ko padomju laikos sauca par “diplomātiem”, un diviem maisiem. Iesākumā – kādi maisi, jo tie mēdz būt dažādi? Arī fotogrāfijā nav iespējams precīzi noteikt maisa veidu. Atbildi uz šo jautājumu atradu vienā rakstā: 

Tautā runā, ka, pārnēsājot čekas maisus no vienas vietas uz otru, kaut kas esot izbiris?

I. Z.: – Iznesot mantību no Stūra mājas, bira operatīvo lietu reģistrācijas kartotēka, jo tā bija metāla skapīšos, kurā atvilktnītes bija uz tādām kā sliedītēm. Kaut kā pavērās sliedīte, kaut kā atvilktne izbrauca ārā, un kaut kas izbira. Nekas traks – čaļi paņēma un atlika visu atpakaļ. Tam nebija nekāda sakara ar aģentūras kartotēku. Līdzīgi notika, nesot no AP ēkas uz transportlīdzekli. Nesot kastīte drusku sašķiebās, un laikam arī kaut kas izbira. Aģentu kartotēka jeb čekas maisi bija parasti kartupeļu maisi – no augšas aizšūti, no apakšas apzīmogoti – divas pekeles. Tie nebija smagi. Katru pie rokas varēja paņemt. Un tad vēl divi diplomātu čemodāni.[2]

Te nu gribas iesvilpties un pateikt – STOP. Pievēršu uzmanību vārdiem “iznesot mantību” un “bira operatīvo lietu reģistrācijas kartotēka, jo tā bija metāla skapīšos”. Sanāk, ka tika paņemts daudz vairāk nekā pašlaik runā un aģentu kartotēka satilpa divos maisos un divos diplomāta čemodānos. Turklāt runa ir par diviem parastiem kartupeļu maisiem. Padomju laikos maisu izvēle nebija pārāk plaša. Viss bija pēc standartiem. Paskatoties interneta dzīlēs, sameklējams, ka maisu iespējamais izmērs 50*100 cm. Savukārt diplomāta izmēri 46*34*12.

Salīdzinot diplomāta izmērus ar fotogrāfijās redzamo kartiņu izmēriem, var secināt, ka ticamība šādam diplomāta izmēram ir ļoti liela. No bildes, kurā redzams puspavērtais diplomāts (bilde Nr.3), var redzēt, ka diplomātā ir trīs slejas ar kartiņām, kuras stāv salīdzinoši stāvi, tātad saspiestas. No priekšējās iekšējās malas līdz pirmajai kartiņai redzama starpa, ne vairāk kā 2 cm liela.

Ja pieņemam, ka diplomāta dziļums ir, 34 cm, tad, veicot vispārīgus aprēķinus, noņemot 1 cm uz priekšējo un aizmugurējo sieniņu biezumu, kā arī iepriekš minētos 2 cm uz tukšo spraugu, sanāk, ka kartiņas aizpilda 31 cm. Pieņemot, ka vienas kartiņas maksimālais biezums ir 0,5 mm, tad vienā slejā sanāk 620 kartītes. Vienā diplomātā ir trīs slejas, tātad – vismaz 1860 kartītes. Ja ir divi šādi diplomāti, tad kopumā abos diplomātos ir vismaz 3720 kartītes.

Pirms dodos tālāk, sāku aizdomāties – kamdēļ kaut kas bija diplomātos, sakārtots kā kartotēka, bet kaut kas cits, sanāk, bija sakrauts čupās, kā rezultātā nācās izmantot maisus? Turklāt kur čekā bija dabūjami kartupeļu maisi? Čeka varēja visu, bet kartupeļu maisu glabāšana nu kaut kā vispār nav viņu profils. Savukārt variants, ka pārņēmēji nāca ar maisiem, arī izklausās dīvaini. Šo neatbildēto jautājumu papētīšu kādu citu reizi, bet nu beidzot pie pašiem maisiem.

Kas un kā ir salikts maisos, nekur nav ne atstāstīts, ne nofotografēts. Tamdēļ visi tālākie secinājumi veidoti, vadoties pēc fotogrāfijām. Proti, redzam divus maisus, kuru izmēri atbilstu iepriekš minētajiem maisu izmēriem - 50*100 cm. Skatoties pēc brīvā maisa gala, var pieņemt, ka katrs no tiem ir līdz pusei pilns. Veiksmīgi, ka maiss ir nobildēts uz diplomāta fona. Proti, ja ar lielu ticamību varu teikt, ka diplomāta augstums ir 12 cm, tad pēc foto piepildītā maisa augstums ir četru diplomātu augstums, un tas sanāk 48 cm.

Jāatzīmē, ka maisi izskatās visnotaļ ieapaļi, kas nozīmē – aizpildīti blīvi. Te nu jāsecina, ka kartītes tomēr ir noteiktas formas un, saliktas pa vairākām kopā, veidotu drīzāk vizuālo izskatu, ka maisos salikti ķieģeļi, nevis izteiktu maisa formu. Labi, varbūt kartiņas bija vienkārši sabērtas, bet tad – visu cieņu arhīva cilvēkiem, kuri tās vismaz ar gludekli gludinājuši, jo visas publiskotās ir tik taisnas, bez neviena locījuma un burzījuma.

Nedaudz novirzījos no tēmas, tātad jautājums atklāts – cik kartiņu varētu būt šādos maisos? Kasīties man patīk, tamdēļ, vadoties no man zināmiem izmēriem un bildēs redzamā, izveidoju kartiņas maketu un skatīju, cik tās var salikt, lai aizpildītu attiecīga izmēra maisu. Sanāca, ka vienā maisā var salikt 6 kartiņu slejas, katra tad sanāk 48 cm augsta.

Tālāk tad aprēķins vienkāršs: aprēķināt cik kartiņu sanāk vienā slejā (960), sareizināt ar sleju skaitu (6), un iegūstam skaitli 5760. Tas ir tik vienā maisā. Par abiem maisiem kopā sanāk vismaz 11 520 kartiņas. Tagad pieskaitām diplomātos ievietotās (3720) un iegūstam 14 760 kartiņas. Jāatzīmē, ka visus aprēķinus veicu ar pēc iespējas mazākiem izmēriem.

Tātad pēc vizuālās analīzes sanāk 15240 kartiņas, bet kāda ir pieejamā informācija par kartiņu skaitu? Lai būtu precīzs, citēju:

VDK aģentūras kartotēka, kuras kartītēs ir: personas vārds, tēva vārds, dzimšanas gads, vieta, adrese, darbavieta un ieņemamais amats, vervētāja uzvārds, amats, priekšnieka uzvārds, kurš apstiprinājis vervēšanu, vervēšanas datums, atzīmes par aģenta izslēgšanu. Abās šajās kartotēkās kartītes ir identiskas, atšķirīgs ir tikai to kārtošanas veids:

alfabētiskā uzskaite (10 612 kartītes), kas satur ziņas par VDK aģentūru, vervēšanas kandidātiem, izslēgto aģentūru, ziņas par VDK 1. daļas (nodarbojās ar izlūkošanu) aģentūru, kura gatavojās izbraukt uz ārzemēm vai darbojās PSRS teritorijā, kā arī par vervēšanas kandidātiem īpašajam periodam — kara vai citam neparedzētam gadījumam;

statistiskās uzskaites kartotēka (4141 kartīte), kas satur ziņas par darbojošamies aģentiem, sakārtotas pēc darbības jomām un VDK teritoriālajām apakšvienībām.
VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka (75 kartītes) tā satur ziņas par personām, kas uz sabiedriskiem pamatiem sniedz palīdzību drošības orgāniem pretizlūkošanas darbā rūpniecības un transporta, kā arī atsevišķās Aizsardzības ministrijas iestādēs un objektos. Ārštata darbiniekiem nav segvārdu, taču ir lietas numurs un abreviatūra, kas veidota no vārda, uzvārda un tēva vārda pirmajiem burtiem.[3]

Tagad, saskaitot šos skaitļus kopā, proti, 10612 + 4141 + 75 = 14 828.
Tādējādi pēc minimālajiem aprēķiniem, kas tika veikti pēc fotogrāfiju analīzes, sanāk, ka abos maisos un čemodānos kopumā kā minimums varētu būt ap 15 240 kartiņas, bet vietnē https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/kartoteku-raksturojums kopējais kartiņu skaits sanāk 14 828. Starpība sanāk ap 412 kartiņām. Nav izslēgts, ka starpība varētu būt mazāka vai pat lielāka.

Te būtu vietā paanalizēt publiski izskanējušo informāciju par to, ka kaut kādas kartiņas ir izņemtas, bet par to – nākamreiz.

Īsais secinājums – jau sen ir nokavēts tas brīdis, kad kāds varētu pateikt, cik precīzi kartiņas ir izņemtas, neatbildēts jautājums – kāda mantība tad kopumā izņemta. Skaidri var pateikt tik to, ka kāds vai kādi ļoti ir pacentušies, lai patiesību neviens neuzzinātu.


[1] https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/mucins-sakompromitet-maisu-parnemsanu-ir-agentu-velme/

[2] https://gulags.wordpress.com/2018/03/27/peteris-simsons-sarunas-ar-psrs-vdk-mums-izdevas/

[3] https://kgb.arhivi.lv/dokumenti/vdk/kartoteku-raksturojums

Dokumenti

FotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

44
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...