Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?
Jānis Āboliņš, Latvijas Kredītņēmēju asociācija07.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā, mudina viņus mācīties, lai ņemtu kredītu. Vai tas tiešām ir pareizākais vēstījums apstākļos, kad tūkstošiem cilvēku aizvien slīkst parādu jūgā, kad neskaitāmi vecāki ar šausmām spiesti konstatēt, ka kļuvuši par parādniekiem, jo viņu bērni bez grūtībām internetā noformējuši "ātros kredītus", ko paši, protams, nemaz nespēj atdot?
Sveicot skolēnus un skolotājus Zinību dienā, valsts prezidents Egils Levits apmeklēja vairākas izglītības iestādes, vēlot visiem skolotājiem izturību, bet skolēniem – vieglus kontroldarbus. Latvijas Kredītņēmēju asociācijas un daudzu iedzīvotāju neizpratni raisa valsts prezidenta uzruna Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, kur prezidents skolēnus mudināja mācīties, lai viņi prastu paņemt kredītu.
"Es domāju, ka ir ļoti labi, ka vēlāk, kad ņemsiet kredītu automašīnai, varēsiet paši jau izrēķināt, kādi ir izdevīgākie kredīta noteikumi,” uzrunājot lielos un mazos skolēnus sacīja prezidents.
Vai tiešām šodienas apstākļos tas bija vajadzīgais un pareizais vēstījums jauniešiem? Vairāku gadu garumā esam cīnījušies un turpinām cīnīties ar sekām, ko radījuši savulaik pārlieku dāsni izsniegtie kredīti un cilvēku paļāvība uz nākotni ar stabiliem ienākumiem. Esam panākuši grozījumus Maksātnespējas likumā, kas tūkstošiem cilvēku uz adekvātiem nosacījumiem ļauj tikt galā ar neizpildāmām kredītsaistībām, lai atgrieztos dzīvē. Esam panākuši grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ierobežo kredītu pārāk uzbāzīgo reklāmu.
Par spīti tam aizvien saskaramies ar izmisušiem vecākiem, kuriem pēkšņi "pie durvīm klauvē" parādu piedzinējs, jo izrādās, viņu pašu bērns viegli noformējis ne vienu vien kredītu internetā, ko, protams, pat nav domājis atdot! Vai visā šajā situācijā, uzrunājot skolēnus, kredīts bija īstā lieta, ko akcentēt, lai skolēnus stimulētu kārtīgi mācīties?
Tieslietu ministrija pašreiz gatavo likumprojektu, kura regulējums dotu cilvēkam iespēju atbrīvoties no parādsaistībām, kas ir mazākas par 5000 eiro. Tas būtu vienkāršāks, ātrāks, lētāks un mazāk birokrātisks risinājums nekā pašreiz pieejamais maksātnespējas process tikai tiem, kuriem saistības ir virs 5000 eiro. Šis likumprojekts ir tiešā veidā vērsts uz tiem iedzīvotāju tūkstošiem, kas ieslīguši ātro kredītu jūgā.
Paralēli tam nemitīgi tiek stāstīts par finanšu pratību, iedzīvotāji tiek aicināti rūpīgi izvērtēt savas iespējas un ne vien septiņas, bet vismaz 17 reizes "nomērīt", pirms parakstīties par jauna kredīta ņemšanu. Tiek stāstīts, ka arī ģimenē vecākiem ir jārunā ar saviem bērniem, ka parāds nav "brālis" un, iespējams, labāk ir krāt, nevis dzīvot uz kredīta.
Tā vietā prezidents aicina mācīties, lai ņemtu kredītu! Kā šīs abas pretējās nostājas ir savietojamas?
Ceru, ka šajā reizē nebūs daudz skolēnu, kas prezidenta vārdos būs ieklausījušies.
Seko mums 
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu finansējumu sporta nozarei, neviens nav īpaši pievērsis īpašu uzmanību, kā nodokļu maksātāju līdzekļi tikuši izlietoti līdz šim, un šeit varam runāt par IZM pakļautībā esošo Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu, lai būtu interese paklausīties.
