Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?
Jānis Āboliņš, Latvijas Kredītņēmēju asociācija07.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā, mudina viņus mācīties, lai ņemtu kredītu. Vai tas tiešām ir pareizākais vēstījums apstākļos, kad tūkstošiem cilvēku aizvien slīkst parādu jūgā, kad neskaitāmi vecāki ar šausmām spiesti konstatēt, ka kļuvuši par parādniekiem, jo viņu bērni bez grūtībām internetā noformējuši "ātros kredītus", ko paši, protams, nemaz nespēj atdot?
Sveicot skolēnus un skolotājus Zinību dienā, valsts prezidents Egils Levits apmeklēja vairākas izglītības iestādes, vēlot visiem skolotājiem izturību, bet skolēniem – vieglus kontroldarbus. Latvijas Kredītņēmēju asociācijas un daudzu iedzīvotāju neizpratni raisa valsts prezidenta uzruna Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, kur prezidents skolēnus mudināja mācīties, lai viņi prastu paņemt kredītu.
"Es domāju, ka ir ļoti labi, ka vēlāk, kad ņemsiet kredītu automašīnai, varēsiet paši jau izrēķināt, kādi ir izdevīgākie kredīta noteikumi,” uzrunājot lielos un mazos skolēnus sacīja prezidents.
Vai tiešām šodienas apstākļos tas bija vajadzīgais un pareizais vēstījums jauniešiem? Vairāku gadu garumā esam cīnījušies un turpinām cīnīties ar sekām, ko radījuši savulaik pārlieku dāsni izsniegtie kredīti un cilvēku paļāvība uz nākotni ar stabiliem ienākumiem. Esam panākuši grozījumus Maksātnespējas likumā, kas tūkstošiem cilvēku uz adekvātiem nosacījumiem ļauj tikt galā ar neizpildāmām kredītsaistībām, lai atgrieztos dzīvē. Esam panākuši grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ierobežo kredītu pārāk uzbāzīgo reklāmu.
Par spīti tam aizvien saskaramies ar izmisušiem vecākiem, kuriem pēkšņi "pie durvīm klauvē" parādu piedzinējs, jo izrādās, viņu pašu bērns viegli noformējis ne vienu vien kredītu internetā, ko, protams, pat nav domājis atdot! Vai visā šajā situācijā, uzrunājot skolēnus, kredīts bija īstā lieta, ko akcentēt, lai skolēnus stimulētu kārtīgi mācīties?
Tieslietu ministrija pašreiz gatavo likumprojektu, kura regulējums dotu cilvēkam iespēju atbrīvoties no parādsaistībām, kas ir mazākas par 5000 eiro. Tas būtu vienkāršāks, ātrāks, lētāks un mazāk birokrātisks risinājums nekā pašreiz pieejamais maksātnespējas process tikai tiem, kuriem saistības ir virs 5000 eiro. Šis likumprojekts ir tiešā veidā vērsts uz tiem iedzīvotāju tūkstošiem, kas ieslīguši ātro kredītu jūgā.
Paralēli tam nemitīgi tiek stāstīts par finanšu pratību, iedzīvotāji tiek aicināti rūpīgi izvērtēt savas iespējas un ne vien septiņas, bet vismaz 17 reizes "nomērīt", pirms parakstīties par jauna kredīta ņemšanu. Tiek stāstīts, ka arī ģimenē vecākiem ir jārunā ar saviem bērniem, ka parāds nav "brālis" un, iespējams, labāk ir krāt, nevis dzīvot uz kredīta.
Tā vietā prezidents aicina mācīties, lai ņemtu kredītu! Kā šīs abas pretējās nostājas ir savietojamas?
Ceru, ka šajā reizē nebūs daudz skolēnu, kas prezidenta vārdos būs ieklausījušies.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
