Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Saeimas mājaslapā ir publicēta ziņa, ka 2025. gada 15. aprīlī Saeimas Juridiskajā komisijā lems par dažu tiesnešu iecelšanu amatā. Tajā skaitā iekļauts jautājums par Alda Allika iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. No teksta nav saprotams, kas tas par Aldi Alliku, tāpēc nav zināms, vai tas ir pazīstamais advokāts Aldis Alliks.
Ja tas ir zvērinātais advokāts Aldis Alliks, tad rodas daži jautājumi, uz kuriem jāatbild sabiedrībai.
Likuma "Par tiesu varu" 51. panta pirmās daļas 4. punkts paredz nevainojamas reputācijas prasību, lai tiktu uz mūžu amatā par tiesnesi.
Lai arī, izraugoties tiesnesi, nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no viņa politiskajiem vai citiem uzskatiem, tomēr ir publiskas komunikācijas morālie standarti, kas ir jāievēro kā tiesnesim, tā arī zvērinātiem advokātiem.
Daži jautājumi, uz kuriem ir jāsniedz atbildes līdz 2025. gada 15. aprīļa Saeimas Juridiskās komisijas sēdei, jo ir iespējams, ka publiski pieejamie avoti kā "DDD", "NRA" vai "RAA" vienkārši apmelo Alliku, bet viņš patiesībā neko par SOROSA STIPENDIĀTIEM, KRIEVU TAUTAS IDEOLOĢISKO LĪMENI, HIBRĪDKARA TANKU, NĒĢERIEM, PEDERASTIEM un PEDOFILIJAS DEKRIMINALIZĒŠANU nav teicis:
1) vai PSRS okupācijas laikā Aldis Alliks ar trimdas laikraksta «Brīvā Latvija» starpniecību mēģināja noorganizēt «kultūras sakaru apmaiņu»;
2) vai zvērināts advokāts Aldis Alliks aizstāv sazvērestības teoriju par «Sorosa stipendiātiem», kuri vēlas panākt komunisma uzvaru Latvijā, un ir teicis, ka «vēroju televīzijā tā sauktos Sorosa stipendiātus” uzstājoties publiskās debatēs – viņu degsme un kaisme man ļoti atgādina to, kas okupācijas laikā plūda no ideoloģiski pārliecinātajiem komjauniešiem un komunistiem». Intervija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.17(343) 2015. gada 11. – 24. septembris; Nr.18(344) 2015. gada 25. septmebris – 8. oktobris un Nr.19(345) 2015. gada 9. – 22. oktobris; https://fronte.lv/2015/11/ir-jasak-domat-ka-latviesiem-latvijas-saimniekiem/
3) vai zvērināts advokāts Aldis Alliks ir apbrīnojis Krievijas imperiālismu un ir teicis, ka «ir vērts daudz ko pamācīties arī no Krievijas un krieviem. Nevar nepamanīt līmeni, kuru ideoloģiski ir sasniegusi krievu tauta. Un to, ko viņi ir gatavi daudz paciest un pieciest lielu ideju un ideālu vārdā, kaut vai tās pašas domas par Krievijas impērijas atjaunošanu vārdā.» Intervija publicēta laikrakstā “DDD” Nr.17(343) 2015. gada 11. – 24. septembris; Nr.18(344) 2015. gada 25. septmebris – 8. oktobris un Nr.19(345) 2015. gada 9. – 22. oktobris; https://fronte.lv/2015/11/ir-jasak-domat-ka-latviesiem-latvijas-saimniekiem/
4) vai zvērināts advokāts Aldis Alliks ir pielīdzinājis Satversmes tiesu Krievijas Federācijas īstenotajam hibrīdkaram pret Latvijas Republiku un ir teicis, ka «Satversmes tiesas spriedums ir kā tāds HIBRĪDKARA virtuālais TANKS», Latkovskis, Bens. "Aldis Alliks: Satversmes tiesas spriedums ir kā hibrīdkara tanks." NEATKARĪGĀ RĪGA AVĪZE, 2020. gada 29. decembris; https://nra.lv/neatkariga/intervijas/334432-aldis-alliks-satversmes-tiesas-spriedums-ir-ka-hibridkara-tanks.htm
5) vai zvērināts advokāts Aldis Alliks lieto dehumanizējošu valodu attiecībā uz seksuālajām un rasu minoritātēm un ir teicis, ka "«tiks pieprasīts, lai katrā darbavietā tiktu nodarbināti ne tikai pa kādam NĒĢERIM, imigrantam un invalīdam, bet arī vismaz vienam PEDERASTAM», Ozola, Linda, "Aldis Alliks: Indīgais zieds jānokož jau pumpurā", RĪGAS APRIŅĶA AVĪZE, 2022. gada 28. janvārī. https://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/30264-aldis-alliks-indigais-zieds-janokoz-jau-pumpura
6) vai zvērināts advokāts Aldis Alliks uzskata, ka Satversmes tiesa un Saeima gatavojas kolektīvi atbalstīt pedofiliju, un ir teicis - Latvijas «sabiedrības nogatavināšanas posmā gan jau iecerēta arī PEDOFILIJAS DEKRIMINALIZĒŠANA un tās atzīšana par “sociālo realitāti” faktiskā un tiesiskā izpratnē», Ozola, Linda, "Aldis Alliks: Indīgais zieds jānokož jau pumpurā", RĪGAS APRIŅĶA AVĪZE, 2022. gada 28. janvārī. https://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/30264-aldis-alliks-indigais-zieds-janokoz-jau-pumpura
Protams, ka Latvijā pastāv runas brīvība. Runas brīvība ietver tiesības izteikties arī tēlaini un asi. Taču ir jautājums, vai obligāti personai, ja tās publiskā runa riņķo ap NĒĢERU, PEDERASTU, HIBRĪDKARA un PEDOFILIJAS DEKRIMINALIZĒŠANAS tēmām, jābūt tiesnesim, kurš var lemt ikviena Latvijas Republikas pilsoņa likteni?
Tas jāatbild Saeimas deputātiem.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
