Vai tiesnešu disciplinārā atbildība ir jāieraksta Latvijas Sarkanajā grāmatā?

»

ĶĒĶĪ PAVARDĀ GUNS KURĀS AIZVIEN KĀRTĪGI. TUR ŠĻURAS TIESNEŠU MANTIJĀ TAISA PĻURAS TAUTAI. VESELI ĒDUŠI !

Atbildēt

PALDIES VISIEM SESIJAS DALĪBNIEKIEM. ARĪ TIEM APROBEŽOTAJIRM, GAN TIESAI PIELAIZĪTAJEM, GAN NEUZPIRKTAJIEM.
JA IEPRIEKŠĒJĀS DIVAS PRETPRASĪBAS TIKA PROSTI RUPJI ATTEIKTS PIEŅEMT, TAD ŠAJĀ PRETPRASĪDĀ TIKA ATGĀDINĀTS, KA IEPRIEKŠĒJĀ IDENTISKĀ LIETĀ STARP TIEM PAŠIEM DALĪBNIEKIEM IDENTISKA PRETPRASĪBA CPL 136. PANTA KĀRTĪBĀ TIKA PIEŅEMTA UN DAĻĀ APMIERINĀTA.
TIKAI DAĻĀ APMIERINĀTA, JO NOTIKĀS ŠMUGULIS.
ARĪ TOREIZ. PAR DOTO ŠMUGULI UN VĒL CITĀM TIESAS (ARĪ AT arī N. Saleniks) ATRAKTĪVĀM IZDARĪBĀM TIKA LŪGTS ROSINĀT disciplinārlietu. NESEKMĪGI.
BŪTISKI, KA JAU PAŠREIZĒJĀ LIETĀ BLAKUS SŪDZĪBA “NEJAUŠĀS” DATORIZĒTĀS LIETU SADALES REZULTĀTĀ IEKRITA SKATĪŠANAI APGABALTIESAS TIESNESEI I. CELMIŅAI REFERĀTĀ, KURA REFERĒJA IEPRIEKŠĒJO IDENTISKO LIETU (toreiz startēja VĒL M. ĀBELE UN V. VAzDIĶIS).
SKAIDRS, KA RAJONA TIESNESEI COSNO SAVU VECĀKO BRĀĻU UN MĀSU UN PRASĪTĀJA UZDEVUMĀ VISIEM SPĒKIEM IR JĀSAKOPL GALDS PIRMS LIETA NONĀK APGABALTIESĀ. NEKĀDU PRETPRASĪBU.

Atbildēt

»

Ja pirmās instances spriedums ir pārsūdzams, pretprasības iesniegšanas un tās termiņa noteikšanas vai nenoteikšanas apstākļus būtu labi izklāstīt apelācijas sūdzībā un augstākas instances tiesai vērtēt, vai tiešām tā bija un vai tā bija pareizi.
Cits jautājums, vai tiesa pamatoti un pienācīgi izmanto rakstveida procesu, bet šajā gadījumā pārāk daudz nav zināms.

Atbildēt

»

Rakstā nav neviena fakta, ka pretprasība būtu iesniegta likumā paredzētā kārtībā, kas visdrīzāk arī norādīts autora slēptajā lēmumā par pretprasības uzskatīšanu par neiesniegtu. Civillikumā ir skaidri norādīts, ka rakstveida procesā diena, kad spriedums ir pieejams ir arī diena, kad tas sastādīts, tātad nekāda pirms desmit minūtēm atsūtita makulatūra nevar tikt pievienota, jo uz to nav saņemta pretējās puses atbilde. Savukārt mēģinājums tādu makulatūru iesniegt nav pamats atlikt sprieduma pasludināšanu, jo atbildētājam šis datums bija sen zināms un bija visas iespējas iesniegt dokumentus noteiktajā termiņā.

Visa rakstveida procesa loģika ir tāda, ka puses iesniedz savus dokumentus, sniedz paskaidrojumus uz pretējās puses dokumentiem, iesniedz pretprasības un tad tiesnesis šos dokumentus un paskaidrojumus izskata un pasludina spriedumu noteiktajā datumā.

Atbildēt

»

Normāls cilvēks izlasa likumu un izmanto tiesības iesniegt pretprasību. Ja likumā nebūtu paredzētas tiesības iesniegt pretprasību, tad cilvēks rīkotos Jūsu ieteiktajā veidā un iesniegtu parastu prasību.
Ja turpina Jūsu loģiku, tad šajā lietā arī prasītājs var nebūt normāls, jo normāls cilvēks neietu ar prasību uz tiesu, bet atrisinātu strīdu ārpus tiesas. Cita lieta, ja prasītājs to pienācīgi mēģināja darīt, bet atbildētājs izvairījās, vai arī prasījumi izriet no delikta. Pārējos gadījumos ir normāli, ja atbildētājs likuma ietvaros aizstāvas tiesas procesā pret nepamatotām un negodīgām prasībām.

Atbildēt

»

Tas jājautā autoram, kāpēc gan vajadzētu lūgt rosināt pilnīgi murgainu disciplinārlietu. Normāls cilvēks pārsūdzētu tiesas spriedumu vai iesniegtu pretprasību kā parastu prasību un vispār normāls cilvēks arī pretprasību būtu nosūtīji laicīgi nevis iepriekšējās dienas vakarā. Tam varēja būt tikai divi iemesli- vēlme novilcināt tiesas procesu vai arī autora garīgās attīstības problēmas.

Atbildēt

»

Jā, es arī tekstā to neatrodu. Tomēr man šķiet, ka tas izriet no vēstījuma loģikas, jo kāpēc gan vajadzētu lūgt rosināt disciplinārlietu, ja lēmums būtu pārsūdzams? Un citā civillietā, uz kuru es atsaucos, arī Vidzemes priekšp. tiesā, bija nepārsūdzams lēmums, tāpēc domāju, ka šeit bija tāpat.

Atbildēt

»

Parādīsi kurā vietā autora tekstā ir rakstīts, ka lēmums bija nepārsūdzams? CTRL+F tādu vārdu tekstā neatrod. Un runa ir par konkrēto tiesas procesu nevis vispārēja filosofēšana. Ja ir cita konkrēta lieta, raksti ar konkrētiem faktiem, padiskutēsim.

Atbildēt

Pēdējos gados tiek darīts viss, lai tiesa būtu pieejama tikai tiem, kam ir nauda un nevis vienkārši nauda, bet daudzās naudas. Tiesneši seb vairs nekautrējas rakstīt acīmredzami sarunātus spriedumus.
Biedrs Salenieks no AT, pat nelasot iesniegumus un sūdzības, štancē visiem vienādas bezsatura atbildes.
Grūti saprast par ko viņiem tai AT tās tūkstošu algas tiek maksātas, ja viņi tik ļoti ir nogarlaikojušies, ka vairumā lietu spēj uzrakstīt pāris rindas, ka kasācijas sūdzība netiks skatīta, jo tiesnešiem tā nav interesanta.

Atbildēt

»

Konkrēti pateica, ka pretprasību atmeta ar nepārsūdzamu lēmumu. Teorētiski to varētu pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Tomēr praktiski citā civillietā (vēl vecajos labajos laikos, kad notika tiesas sēdes) ir bijis tā, ka pirms pirmās tiesas sēdes iesniegtu pretprasību kopā ar lūgumu par abrīvošanu no nodevas un termiņa atjaunošanu arī atmet ar nemotivētu nepārsūdzamu lēmumu, apelācijas instance vispār ignorē par to argumentus apelācijas sūdzībā, bet AT nemotivēti paziņo, ka viņi netika ieinteresēti šīs lietas izskatīšanā (gan nedaudz citiem vārdiem).
Tātad autors pareizi norāda uz problēmu, ka tiesas pārkāpj likumu, tādēļ nav pat būtiski, vai konkrētā pretprasība bija pamatota.

Atbildēt

»

Kas liek domāt, ka konkrētajā gadījumā tā nebija? Nejēgas gaudošana, ka viņu kaut kas neapmierina, pat nepasakot neko konkrēti?

Atbildēt

»

TIESA JAU SEN PATI IR KĻUVUSI PAR CIRKU, KURĀ MĒS ESAM MARIONETES. ARĪ TEV LĪDZĪGIE IR MARIONETES, JA VIENĪGI TU PATS NEESI TIESNESIS.

Atbildēt

»

Tas ne par mata tiesu nemazina tiesas pienākumu spriest atbilstoši lietas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem un pēc iespējas taisnīgi.

Atbildēt

»

Tas, ka kaut kur norādīts, ka lēmums nav pārsūdzams, nenozīmē, ka to nedrīkst pārsūdzēt, ja likumā tāda iepēja ir paredzēta.

Atbildēt

»

Nē nav! Jo nejēgas par taisnīgu uzskatīs tikai un vienīgi tādu tiesu kurā būs uzvarētāji, neatkarīgi no lietas apstākļiem. Visos citos gadījumos viņi vainos citus, tikai ne to, ka nav laikus nokārtojuši saistības, laikus iesnieguši dokumentus vai izlasījuši likumus.

Atbildēt

»

Nejēgām arī ir tiesības uz taisnīgu tiesu.

Atbildēt

»

Rakstā vispār nekas nav teikts un nav pievienots neviens dokuments, bet kā zināms līdzīgiem sūdzmaņiem, tad tas ir darīts ar nolūku, lai lasītājiem jau tūlīt nebūtu skaidrs, ka rakstītājs ir nejēga, bet lēmums ir pamatots un likumīgs.

Atbildēt

»

TIESA JAU SEN IR PĀRVĒRSTA PAR CIRKU, KURĀ NĒS ESAM MĒRKAĶI. ŠO CIRKU DAĻĀ KOMANDĒ SEGVĀRDS RAITIS. UZ PRIEKŠU !

Atbildēt

»

Rakstā nav teikts, ka tā bija vienkāršotā procedūra, tāpēc par citām iespējām nerakstīšu.

Atbildēt

atjaunot procesuālo termiņu ...

Atbildēt

»

Ja nepatīk mainiet likumu!

250.21 pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Vienlaikus ar prasības pieteikuma vienkāršotajā procedūrā un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšanu atbildētājam nosūtāma paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu — 30 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā nosūtīts atbildētājam.

250.24 pants. Pretprasības celšana

(1) Atbildētājs ir tiesīgs celt pretprasību paskaidrojumu sniegšanai noteiktajā termiņā.

Atbildēt

»

Likumā ir noteikts, kādi nolēmumi, kā un kur ir pārsūdzami. Ja nepatīk, mainiet likumu, vai ejiet darboties citā sfērā vai citā valstī.

Atbildēt

»

Ja tiesu grib pārvērst par cirku, tad protams var ļaut pārsūdzēt jebkuru tiesneša lēmumu un tad pāris gadu pārtraukumu starp sēdēm, lai klauni varētu pārsūdzēt visus tiesneša lēmumus trīs instancēs un vēl šo tiesnešu lēmumus un tā kamēr kāds noliek karoti.

Atbildēt

Mēs varam daudz rakstīt par to kā laika gaitā tiesnešu korpuss pārvēršas par svētām govīm jeb priviliģēto kastu. Taču nekas nemainīsies, kamēr Saeimā būs politisks spēks, kurš paredzēs, ka tiesneši ir ieceļami uz noteiktu laiku. Tiesnešu iecelšana uz mūžu kavē tiesu sistēmas tālāku attīstību, rada Putina Krievijai raksturīgu komunismu ar kapitālista seju. Aicinām cilvēkus stāties partijās, veidot jaunas partijas, daudz sūdzēties uz ārzemēm par guļāna, maizīša, vinsoviča mafiozo tiesu varu Latvijā.

Atbildēt

»

Tāds ir likums un tiesai tas ir jāievēro. Sliktākajā gadījumā var atteikt pieņemt, bet ar pārsūdzamu lēmumu. Analoģiski kādreiz ar pārsūdzamu lēmumu atteicu nepamatotu trešo personu lūgumu par iestāšanos lietā tiesas sēdē dienā, kad tai pašā tiesas sēdē bija jātaisa spriedums. Likums tika ievērots.
Ja likums traucē, tad groziet to, lai arī lietas dalībnieki iepriekš zinātu, ar ko rēķināties. Ja savulaik traucēja lietas izskatīšanas "Nepārtrauktība", tad tagad 26.pants no likuma "Par tiesu varu" ir izmests ārā un lietas dalībnieki uz to cerēt un atsaukties nevar.

Atbildēt

»

Kuri ir mani elki austrumos un kur es tos esmu norādījis kā savus elkus? Nepamatota apsaukāšanās tiek uzskatīta par netikumu visur pasaulē.
Var būt, ka austrumos tā darīja, bet Latvijā arī. Tā saucās "Nepārtrauktība" un likumā "Par tiesu varu" bija 26.pantā.

Atbildēt

»

Ja daži radījumi nebūtu pilnīgi stulbi, tad saprastu, ka pretprasības iesniegšana lietas skatīšanas dienā nozīmē,, ka litu pēc būtības šajā datumā skatīt nevar, bet tā kā tas ir lietas skatīšanas datums, kas pusēm iepriekš ir labi zināms, tad tāda veida makulatūra lietas izskatīšanā netiekņemta vērā pieņemot atsevišķu lēmumu par tās nepievienošanu lietai.

Atbildēt

»

LĒMUMOS PAR LIETAS IZSKATĪŠANAS DATUMA NOTEIKŠANU RAKSTVEIDA PROCESĀ NAV NE VĀRDA, KA lietas izskatīšanas dienā tiks parakstīts un būs pieejams spriedums. SECINĀMS, KA RUNA IR PAR DATUMU, KAD LIETU SKATA PĒC BŪTĪBAS. Tātad, tā ir diena kad var iesniegt pretprasību.

Atbildēt

»

Spriedumu tajā pašā tiesas sēdē, kad lieta skatīta pēc būtības, pasludināja tavi elki austrumos.

Atbildēt

»

Agrāk tiesnesis parasti aizgāja taisīt un pasludināja nolēmumu tai pašā dienā un tiesas sēdē, kad lieta tika izskatīta pēc būtības.
Ja jau likumdevējs ir ieviesis tiesnešiem "slinkuma" normas par rakstveida procesiem un atlikto nolēmuma sastādīšanas datumu, tad vajadzēja likumīgi regulēt arī lietas dalībniekiem skaidrus termiņus un citus noteikumus.
Un visādu pajoļu mēģinājumi no tiesas iztaisīt lietas dalībnieku mugurkaula izvilkšanas un izrādīšanas mehānismu vēl traģiskāk grauj cerības kaut ko panākt caur tiesu, kam nebūtu jāpastāv pašai savās, bet gan lietas dalībnieku interesēs.
Vai nu tiesājiet taisnīgi un saskaņā ar Latvijas likumiem, vai vācieties pie saviem elkiem austrumos, kur jūsu neatbilstība amatam patiešām būs noderīga!

Atbildēt

»

Gan jau procesa laikā pusēm ir noteikts konkrēts laiks līdz kuram jāiesniedz savi dokumenti un atbildes uz pretējās puses iesniegtajiem. Ir absolūti neloģiski sprieduma sastādīšanas dienā iesniegt fundamentālus dokumentus par kuriem nepieciešams otras puses viedoklis.

Atbildēt

»

Kad tiek pabeigts lietas izskatīšana pēc būtības ir tā kā skaidrs klātienes sēdē, bet kad tā tiek pabeigta rakstveida procesā? Kāpēc sprieduma datums vai datums, kad tiesnesis izskata lietu tiek uzskatīts par laiku, kad lietu vēl izskata pēc būtības, kura CPL norma pieļauj šādu pielīdzinājumu? Vispār tiesnesis parastā kārtībā aiziet taisīt spriedumu, lasi lemt par lietu (kas rakstveida procesā nozīmē izskatīt iesniegtos rakstveida pierādījumus un paskaidrojumus) tad, kad lieta ir gan pēc būtības izskatīta, gan debates beigušās, t.i., pārnesot uz rakstveida procesu, sprieduma taisīšanas datums, kas tiek paziņots pilnīgi noteikti nav uzskatāms par datumu, kad lieta ir pabeigta izskatīt pēc būtības. Un visādu puspajoļu gaudas par to, ka veiklais plāns novilcināt tiesvedību ar vienu normu, ko CPL atraduši, ir izgāzies, rada tikai pamatotu prieku, ka beidzot tiesas parāda mugurkaulu, jo visa tā lietu vilkšana un pārslodze, nesamērīgi izskatīšanas termiņi un zaudēta cerība, kaut ko panākt caur tiesu, sakne ir lietu apzināta novilcināšana.

Atbildēt

»

Tas nekādi nenozīmē, ka sprieduma sastādīšanas dienā var iesniegt kaut kādas pretprasības vai dokumentus.

Atbildēt

»

Tad ir precizējams likums, līdz kurai dienai un cikiem rakstveida procesā drīkst iesniegt pretprasību u.tml. Faktiski dienā, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā, tam jābūt pieejamam jau no darba dienas sākuma pirmās sekundes. Tomēr par laiku pirms tam (piemēram, no plkst.00:01 līdz 8:29) nekas nav teikts.
Neskaidrības ar laikiem arī neizslēdz tiesas pienākumu par pretprasību izdot pārsūdzamu lēmumu un tad lai augstāka instance vērtē, vai pamatoti atteikts pieņemt.

Atbildēt

»

Tad jau ir pamats sūdzēties arī par to, ka tiesu kalendārā lietas izskatīšanas laiks rakstveida procesā bija norādīts 29.septembris, iznāk, ka tiesa sniedza nepatiesas ziņas par lietas izskatīšanas laiku?

Atbildēt

»

No raksta noprotams, ka tieši to autors arī mēģināja darīt! Jo viņa nosauktais 2020.gada 29.septembris ir tieši diena, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā, nevis diena, kad visādi nejēgas var kaut ko sūtīt uz tiesu.

250.25 pants. Lietu izskatīšana rakstveida procesā, sprieduma sastādīšana, tā noraksta nosūtīšana un sprieduma sastādīšanas lūgums

(1) Ja tiesa neizskata vienkāršotās procedūras lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt saīsinātā sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad saīsinātā sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

Atbildēt

»

+++

Atbildēt

»

Vai tad kāds iesniedz pretprasību pēc dienas, kad spriedums pieejams tiesas kancelejā?

Atbildēt

»

Laps murgojums.

Atbildēt

»

No kura laika diena, kad spriedums pieejams tiesas kancelejā, nav brīdis, kad lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta?

Atbildēt

I­ m­a­k­e­ u­p­ t­o­ $90 a­n­ h­o­u­r­ o­n­-l­i­n­e­ f­r­o­m­ m­y­ h­o­m­e­. m­y­ s­t­o­r­y­ i­s­ t­h­a­t­ i­ g­i­v­e­ u­p­ o­p­e­r­a­t­i­n­g­ a­t­ w­a­l­m­a­r­t­ t­o­ p­a­i­n­t­i­n­g­s­ o­n­-l­i­n­e­ a­n­d­ w­i­t­h­ a­ b­i­t­ s­t­r­i­v­e­ i­ w­i­t­h­ o­u­t­ p­r­o­b­l­e­m­ s­u­p­p­l­y­ i­n­ s­p­h­e­r­i­c­a­l­ $40h­ t­o­ $86h­… s­o­m­e­o­n­e­ t­u­r­n­e­d­ i­n­t­o­ t­o­p­ t­o­ m­e­ b­y­ w­a­y­ o­f­ m­a­n­n­e­r­ o­f­ s­h­a­r­i­n­g­ t­h­i­s­ h­y­p­e­r­l­i­n­k­ w­i­t­h­ m­e­, s­o­ n­o­w­ i­'m­ h­o­p­i­n­g­ i­ o­u­g­h­t­ t­o­ h­e­l­p­ a­ p­e­r­s­o­n­ e­l­s­e­ a­c­c­e­s­s­i­b­l­e­ t­h­r­o­u­g­h­ s­h­a­r­i­n­g­ t­h­i­s­ h­y­p­e­r­l­i­n­k­... s­t­r­i­v­e­ i­t­, y­o­u­

Atbildēt

»

Un visu Līgu iepriecināšanai veltīsim visus spēkus līdz pēdējai pilītei,un ne reizi vien.Izsargājoties protams,un nemēslojot dabā un telpās.

Atbildēt

Man ir ministra atbildes vēstule, kur viņš nesaskata neko traucējošu , ja lietā ir necauršūti, nenumurēti safabricēti papīri, kuri tiesas sēžu laikā pat netiek apspriesti un par tiem liegts izteikties .Ministrs ignorē pats sevis parakstītus lietvedības noteikumus.Latgales apgabaltiesa neizsniedz manis apmaksātu rakstveida tiesas sēdes protokolu un to izsniedz tikai pēc astoņiem mēnešiem kopš notikusi tiesas sēde un tikai pēc sūdzības ministrijai.
Tiesībaizsardzības iestāde pēc sprieduma likumīgā spēkā stāšanas atzina, ka divi slaveni advokāti ir viltojuši lietā esošos dokumentus un šī lieta noteikti vēl izgaismosies masu medijos, lai kā arī kāds to negribētu.. Tiesāšanās ka ķēķis otrā daļa.


Kasacija gardi smejas un atbild nepieņemsim kasaciju, jo jūs sūdzaties par cilvēktiesību parkapumiem

Atbildēt

lai Jānis nebrīnās par A.Strupiša kunga paviršo attieksmi pret LR pilsoni un vēlētāju. Viņš raksturojas ar aroganci, augstprātību, kur visi pārējie, lai Jānis piedod, ir sīki kukainīši lielā ceļaruļļa priekšā!

Atbildēt

Ir vienkārši cilvēku nodēvēt par parādnieku , ja , tajā skaitā, apzināti ļaunprātīgi netiek pieņemta pretprasība.
Tas ir liels ļaunums no tiesas un likumdevēju puses, ka pretprasības nepieņemšanu nevar pārsūdzēt ar blakus lēmumu.
Tikai nesakiet, ka ir apelācija, kasācija, kur pret to var kautrīgi iebilst.

Nepieņemot pretprasību atbildētājs automātiski tiek atzīts par parādnieku ar visām no tām izrietošajām sekām.
Kasācijas Rīcības sēdes lēmums pieņemt vai nepieņemt kasāciju ir kaut kas līdzīgs kara tribunālam , ir pretlikumīgs un necilvēcisks veidojums, kur valda korupcija un ex parte aizlieguma pārkāpums, tur valda sarunāšana un " blats" .

Turklāt, ja ievērojam intervijā sacīto, kurš pieņēma AT pr-ju darbā - slaveni grāmatu personāži...

Atbildēt

»

ir pat vēl trakāk- iestādes atsakās izsniegt elementāru informāciju vai dokumentus, pat tos , kas attiecas tieši uz šo personu, lepni pasūtot: ,,ejiet uz tiesu, ja tiesa izprasīs, tad tiesai iedosim!'' Pat vairs netērē laiku uz atbildes gatavošanu, jo iesniegumi pa taisno tiek iemesti miskastē.

Atbildēt

»

Tak, kur problēma? Ja atbildētājs iebilst pret rakstveida izskatīšanu, pamatojot iebildumu ar nepieciešamību pārbaudīt prasību, viss notiek mutvārdos un ar atbildētāja iesniegtiem pierādījumiem. Nav par ko cepties

Atbildēt

LUR TĀDU MURGOJUMU VAR SAGRĀBSTĪT ?

Atbildēt

Pirmkārt, Jānim nav nekādu šķēršļu celt patstāvīgu prasību tiesā uz pretprasībā norādītā pamata.
Otrkārt, viens no pretprasības pieņemšnas noteikumiem ir, ja pretprasība nekavē lietas virzību.
Jānis smuki vilcinājies ar pretprasības iesniegšanu līdz dienai, kad lietā ir jau apsolīts spriedums. Tā patiešām ir "nobriedušas" personas, kas pati atbild par saviem lēmumiem un rīcību (tostarp bezdarbību), uzvelt atbildību tiesnesei par pareizu likumam atbilstošu reakciju.

Atbildēt

»

Pievienošos vēl ar to, ka pēc Paziņošanas likuma noteikumiem ierakstīts sūtījums skaitās saņemts septītajā dienā pēc tā iesniegšanas pastā. Bet pilsoni Jāni un citus "patriotus" procedūra neinteresē. Viņiem ir vienalga, ka par spriedumu raksta apelācijas sūdzību nākošajai instancei, viņi ir svēti pārliecināti, ka sūdzība tiesas priekšsēdētājam par tiesas taisītu spriedumu ir tas pats.

Atbildēt