Iesaki rakstu: 
Mans viedoklis tiesu telpā droši vien būs svarīgs pēc gadiem 10, bet pagaidām saņēmos uzrakstīt par to, ko pētīju pavasarī studiju darba ietvaros, – karteļa popsīgo fenomenu, kas sadrupis tāpat kā Barona ielas bruģis.
Iepriekšējo gadu skandalozie notikumi būvniecības nozarē saistībā ar kriminālprocesiem par iespējamajām nelikumībām publisko iepirkumu jomā sākās ar milzīgu ažiotāžu medijos un labas detektīvfilmas cienīgiem aizturēšanas gadījumiem. Latvijas auditorija naski sekoja līdzi notikumu attīstībai gluži kā Amerikas sabiedrība 90. gadu Odžeja Simpsona lietai, kas tika plaši televizēta un kļuva teju vai par realitātes šovu. Tomēr arī tepat Latvijā „Netflix” varētu smelties idejas tiesu seriāliem. “Suits” un “Money heist” autori varētu noelsties no pavērsienu pārpilnības.
Latvijas gadījumā izmeklēšanas un juridiskās akrobātikas šovs būvnieku karteļu lietā (kas saistīta ar lielākajiem publiskā sektora būvniecības iepirkumiem Latvijā), šķiet, tika turpināts, līdz kamēr norima plaša publiskā interese. Azarts un “iekāriens” to turpināt vairs diemžēl nav jūtams no tiesībsargājošo institūciju puses, iespējams, politiska (vai biznesa vides) spiediena rezultātā.
2017. gadā publiski parādījās ziņa, ka prokuratūra sadalījusi Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas sākto tā dēvēto būvnieku lietu, kurā centrāli figurē arī uzņēmējs Māris Martinsons, kurš atzīts arī par aizdomās turēto kriminālprocesā par organizētas grupas, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, izvairoties no nodokļu nomaksas un legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kā ziņoja mediji, kriminālprocess tika sākts saistībā vairākām būvfirmām, tai skaitā - SIA "Velve", SIA "ModulsRīga" un SIA "Moduls interjers".
Tomēr pēc pāris gadiem šīs lietas nav pavirzījušās īpaši tālāk, jo sākušās nesaskaņas starp prokurori un izmeklētājiem, kas neļāvušas pabeigt izmeklēšanas pret vairākiem uzņēmumiem “būvnieku lietā” un lieta atdota atpakaļ izmeklētājiem. Šāds pavērsiens var nozīmēt, ka izmeklēšanai būs nepieciešami vēl vairāki gadi un nav izslēgts, ka rezultātā var iestāties noilgums un realitātes šovam nākamās sezonas nebūs – liela brēka maza vilna.
Lietas noilgums – tas būtu scenārijs, kas ļautu lietā iesaistītajiem apelēt pie nevainīguma prezumpcijas un turpināt uzvaras gaitas multimiljonu publisko iepirkumu karalaukos.
Taču bēdīgāka scenārija gadījumā būvniekiem (šajā gadījumā jāuzsver ar Martinsonu saistīto izmeklēšanu) viens no iespējamiem soda mēriem varētu būt pat uzņēmumu likvidācija, balstoties uz Krimināllikuma pantu 70.1 un 70.2.
Bēdīgais scenārijs būtu interesants precedents Latvijas skandalozo lietu vēsturē, īpaši no šo notikumu fanātisko vērotāju (juridisko zinātņu cienītāju) prizmas. Taču ar Martinsonu saistītie uzņēmumi nav vienīgi, kuriem iespējams var tikt piemērots šāds soda mērs.
Arī uzņēmumam SIA “Binders”, kas ir viens no publisko iepirkumu flagmaņiem ceļa būves jomā, biznesa prognozes nomācis tiesībsargājošo institūciju ciklons un tas ierauts skandalozās lietās. Izskatās, ka šīs lietas norisinās paralēli “būvnieku kartelim”, plešas plašumā un jau kļūst par “Bindergeitu”.
Nupat pavasarī medijus pāršalca ziņa, ka VID, pēc Finanšu izlūkošanas dienesta apkopotās informācijas, sācis izmeklēšanu saistībā ar “Binders” veiktajiem maksājumiem kādai Lietuvas firmai “Keltesa” (ko mūsu tiesībsargājošās institūcijas uzskata par aizdomīgiem darījumiem).
Savukārt pagājušā gadā oktobrī Latvijas tiesībsargājošās institūcijas lepojās ar “Latvijas valsts ceļu” valdes locekļa Edgara Stroda aizturēšanu, kurš, iespējams, par uzņēmuma iepirkumiem ziņojis būvuzņēmēja Armanda Garkāna firmām (Garkāns saistīts ar vairākām firmām, tai skaitā “A7 Betons” un “Binders”).
Taču juridiski aizraujoši ir sekot Barona ielas lietas attīstībai, kuras rezultātā iespējami visai līdzīgi scenāriji kā Martinsona gadījumā.
Lietas būtība un atšķirība – uzņēmumu “Binders” un “Bild” iespējamās manipulatīvās korporatīvās izdarības saistībā ar ceļa seguma atjaunošanu Barona ielā jau novedušas līdz tiesai. Līdz ar to noilguma scenārijs šeit vairs nav piemērojams.
Balstoties uz izmeklētāju pausto, segto darbu un nozīmīgo konstrukciju akti šajā projektā esot viltoti un sastādīti jau pēc tam, kad būvniecības darbi tikuši pabeigti - gada garumā, iespējams, tikuši viltoti apmēram 700 dokumenti. Tādējādi tiesai šajā lietā nāksies lemt par bēdīgo scenāriju - piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu gan uzņēmumam “Binders”, gan “Bild”.
Vai līdz šādam rezultātam nonāks abi minētie gadījumi – tas ir jautājums, kas raisa juridisku interesi un varētu radīt nebijušu precedentu Latvijas augstākajās būvniecības aprindās. Taču parastajam vērotājam no malas, bez juridiskās izglītības vienkārši gribētos uzzināt, vai šīs personas arī tiks sodītas par manipulācijām publiskajos iepirkumos, nekvalitatīvi veiktajiem ceļa remontiem un izkrāptajiem publiskajiem līdzekļiem? Vai arī “izšmauks pa zaķi” ar politisko brīvbiļeti?
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
