Iesaki rakstu: 
Mans viedoklis tiesu telpā droši vien būs svarīgs pēc gadiem 10, bet pagaidām saņēmos uzrakstīt par to, ko pētīju pavasarī studiju darba ietvaros, – karteļa popsīgo fenomenu, kas sadrupis tāpat kā Barona ielas bruģis.
Iepriekšējo gadu skandalozie notikumi būvniecības nozarē saistībā ar kriminālprocesiem par iespējamajām nelikumībām publisko iepirkumu jomā sākās ar milzīgu ažiotāžu medijos un labas detektīvfilmas cienīgiem aizturēšanas gadījumiem. Latvijas auditorija naski sekoja līdzi notikumu attīstībai gluži kā Amerikas sabiedrība 90. gadu Odžeja Simpsona lietai, kas tika plaši televizēta un kļuva teju vai par realitātes šovu. Tomēr arī tepat Latvijā „Netflix” varētu smelties idejas tiesu seriāliem. “Suits” un “Money heist” autori varētu noelsties no pavērsienu pārpilnības.
Latvijas gadījumā izmeklēšanas un juridiskās akrobātikas šovs būvnieku karteļu lietā (kas saistīta ar lielākajiem publiskā sektora būvniecības iepirkumiem Latvijā), šķiet, tika turpināts, līdz kamēr norima plaša publiskā interese. Azarts un “iekāriens” to turpināt vairs diemžēl nav jūtams no tiesībsargājošo institūciju puses, iespējams, politiska (vai biznesa vides) spiediena rezultātā.
2017. gadā publiski parādījās ziņa, ka prokuratūra sadalījusi Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas sākto tā dēvēto būvnieku lietu, kurā centrāli figurē arī uzņēmējs Māris Martinsons, kurš atzīts arī par aizdomās turēto kriminālprocesā par organizētas grupas, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, izvairoties no nodokļu nomaksas un legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kā ziņoja mediji, kriminālprocess tika sākts saistībā vairākām būvfirmām, tai skaitā - SIA "Velve", SIA "ModulsRīga" un SIA "Moduls interjers".
Tomēr pēc pāris gadiem šīs lietas nav pavirzījušās īpaši tālāk, jo sākušās nesaskaņas starp prokurori un izmeklētājiem, kas neļāvušas pabeigt izmeklēšanas pret vairākiem uzņēmumiem “būvnieku lietā” un lieta atdota atpakaļ izmeklētājiem. Šāds pavērsiens var nozīmēt, ka izmeklēšanai būs nepieciešami vēl vairāki gadi un nav izslēgts, ka rezultātā var iestāties noilgums un realitātes šovam nākamās sezonas nebūs – liela brēka maza vilna.
Lietas noilgums – tas būtu scenārijs, kas ļautu lietā iesaistītajiem apelēt pie nevainīguma prezumpcijas un turpināt uzvaras gaitas multimiljonu publisko iepirkumu karalaukos.
Taču bēdīgāka scenārija gadījumā būvniekiem (šajā gadījumā jāuzsver ar Martinsonu saistīto izmeklēšanu) viens no iespējamiem soda mēriem varētu būt pat uzņēmumu likvidācija, balstoties uz Krimināllikuma pantu 70.1 un 70.2.
Bēdīgais scenārijs būtu interesants precedents Latvijas skandalozo lietu vēsturē, īpaši no šo notikumu fanātisko vērotāju (juridisko zinātņu cienītāju) prizmas. Taču ar Martinsonu saistītie uzņēmumi nav vienīgi, kuriem iespējams var tikt piemērots šāds soda mērs.
Arī uzņēmumam SIA “Binders”, kas ir viens no publisko iepirkumu flagmaņiem ceļa būves jomā, biznesa prognozes nomācis tiesībsargājošo institūciju ciklons un tas ierauts skandalozās lietās. Izskatās, ka šīs lietas norisinās paralēli “būvnieku kartelim”, plešas plašumā un jau kļūst par “Bindergeitu”.
Nupat pavasarī medijus pāršalca ziņa, ka VID, pēc Finanšu izlūkošanas dienesta apkopotās informācijas, sācis izmeklēšanu saistībā ar “Binders” veiktajiem maksājumiem kādai Lietuvas firmai “Keltesa” (ko mūsu tiesībsargājošās institūcijas uzskata par aizdomīgiem darījumiem).
Savukārt pagājušā gadā oktobrī Latvijas tiesībsargājošās institūcijas lepojās ar “Latvijas valsts ceļu” valdes locekļa Edgara Stroda aizturēšanu, kurš, iespējams, par uzņēmuma iepirkumiem ziņojis būvuzņēmēja Armanda Garkāna firmām (Garkāns saistīts ar vairākām firmām, tai skaitā “A7 Betons” un “Binders”).
Taču juridiski aizraujoši ir sekot Barona ielas lietas attīstībai, kuras rezultātā iespējami visai līdzīgi scenāriji kā Martinsona gadījumā.
Lietas būtība un atšķirība – uzņēmumu “Binders” un “Bild” iespējamās manipulatīvās korporatīvās izdarības saistībā ar ceļa seguma atjaunošanu Barona ielā jau novedušas līdz tiesai. Līdz ar to noilguma scenārijs šeit vairs nav piemērojams.
Balstoties uz izmeklētāju pausto, segto darbu un nozīmīgo konstrukciju akti šajā projektā esot viltoti un sastādīti jau pēc tam, kad būvniecības darbi tikuši pabeigti - gada garumā, iespējams, tikuši viltoti apmēram 700 dokumenti. Tādējādi tiesai šajā lietā nāksies lemt par bēdīgo scenāriju - piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu gan uzņēmumam “Binders”, gan “Bild”.
Vai līdz šādam rezultātam nonāks abi minētie gadījumi – tas ir jautājums, kas raisa juridisku interesi un varētu radīt nebijušu precedentu Latvijas augstākajās būvniecības aprindās. Taču parastajam vērotājam no malas, bez juridiskās izglītības vienkārši gribētos uzzināt, vai šīs personas arī tiks sodītas par manipulācijām publiskajos iepirkumos, nekvalitatīvi veiktajiem ceļa remontiem un izkrāptajiem publiskajiem līdzekļiem? Vai arī “izšmauks pa zaķi” ar politisko brīvbiļeti?
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
