Iesaki rakstu: 
Mans viedoklis tiesu telpā droši vien būs svarīgs pēc gadiem 10, bet pagaidām saņēmos uzrakstīt par to, ko pētīju pavasarī studiju darba ietvaros, – karteļa popsīgo fenomenu, kas sadrupis tāpat kā Barona ielas bruģis.
Iepriekšējo gadu skandalozie notikumi būvniecības nozarē saistībā ar kriminālprocesiem par iespējamajām nelikumībām publisko iepirkumu jomā sākās ar milzīgu ažiotāžu medijos un labas detektīvfilmas cienīgiem aizturēšanas gadījumiem. Latvijas auditorija naski sekoja līdzi notikumu attīstībai gluži kā Amerikas sabiedrība 90. gadu Odžeja Simpsona lietai, kas tika plaši televizēta un kļuva teju vai par realitātes šovu. Tomēr arī tepat Latvijā „Netflix” varētu smelties idejas tiesu seriāliem. “Suits” un “Money heist” autori varētu noelsties no pavērsienu pārpilnības.
Latvijas gadījumā izmeklēšanas un juridiskās akrobātikas šovs būvnieku karteļu lietā (kas saistīta ar lielākajiem publiskā sektora būvniecības iepirkumiem Latvijā), šķiet, tika turpināts, līdz kamēr norima plaša publiskā interese. Azarts un “iekāriens” to turpināt vairs diemžēl nav jūtams no tiesībsargājošo institūciju puses, iespējams, politiska (vai biznesa vides) spiediena rezultātā.
2017. gadā publiski parādījās ziņa, ka prokuratūra sadalījusi Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas sākto tā dēvēto būvnieku lietu, kurā centrāli figurē arī uzņēmējs Māris Martinsons, kurš atzīts arī par aizdomās turēto kriminālprocesā par organizētas grupas, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, izvairoties no nodokļu nomaksas un legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kā ziņoja mediji, kriminālprocess tika sākts saistībā vairākām būvfirmām, tai skaitā - SIA "Velve", SIA "ModulsRīga" un SIA "Moduls interjers".
Tomēr pēc pāris gadiem šīs lietas nav pavirzījušās īpaši tālāk, jo sākušās nesaskaņas starp prokurori un izmeklētājiem, kas neļāvušas pabeigt izmeklēšanas pret vairākiem uzņēmumiem “būvnieku lietā” un lieta atdota atpakaļ izmeklētājiem. Šāds pavērsiens var nozīmēt, ka izmeklēšanai būs nepieciešami vēl vairāki gadi un nav izslēgts, ka rezultātā var iestāties noilgums un realitātes šovam nākamās sezonas nebūs – liela brēka maza vilna.
Lietas noilgums – tas būtu scenārijs, kas ļautu lietā iesaistītajiem apelēt pie nevainīguma prezumpcijas un turpināt uzvaras gaitas multimiljonu publisko iepirkumu karalaukos.
Taču bēdīgāka scenārija gadījumā būvniekiem (šajā gadījumā jāuzsver ar Martinsonu saistīto izmeklēšanu) viens no iespējamiem soda mēriem varētu būt pat uzņēmumu likvidācija, balstoties uz Krimināllikuma pantu 70.1 un 70.2.
Bēdīgais scenārijs būtu interesants precedents Latvijas skandalozo lietu vēsturē, īpaši no šo notikumu fanātisko vērotāju (juridisko zinātņu cienītāju) prizmas. Taču ar Martinsonu saistītie uzņēmumi nav vienīgi, kuriem iespējams var tikt piemērots šāds soda mērs.
Arī uzņēmumam SIA “Binders”, kas ir viens no publisko iepirkumu flagmaņiem ceļa būves jomā, biznesa prognozes nomācis tiesībsargājošo institūciju ciklons un tas ierauts skandalozās lietās. Izskatās, ka šīs lietas norisinās paralēli “būvnieku kartelim”, plešas plašumā un jau kļūst par “Bindergeitu”.
Nupat pavasarī medijus pāršalca ziņa, ka VID, pēc Finanšu izlūkošanas dienesta apkopotās informācijas, sācis izmeklēšanu saistībā ar “Binders” veiktajiem maksājumiem kādai Lietuvas firmai “Keltesa” (ko mūsu tiesībsargājošās institūcijas uzskata par aizdomīgiem darījumiem).
Savukārt pagājušā gadā oktobrī Latvijas tiesībsargājošās institūcijas lepojās ar “Latvijas valsts ceļu” valdes locekļa Edgara Stroda aizturēšanu, kurš, iespējams, par uzņēmuma iepirkumiem ziņojis būvuzņēmēja Armanda Garkāna firmām (Garkāns saistīts ar vairākām firmām, tai skaitā “A7 Betons” un “Binders”).
Taču juridiski aizraujoši ir sekot Barona ielas lietas attīstībai, kuras rezultātā iespējami visai līdzīgi scenāriji kā Martinsona gadījumā.
Lietas būtība un atšķirība – uzņēmumu “Binders” un “Bild” iespējamās manipulatīvās korporatīvās izdarības saistībā ar ceļa seguma atjaunošanu Barona ielā jau novedušas līdz tiesai. Līdz ar to noilguma scenārijs šeit vairs nav piemērojams.
Balstoties uz izmeklētāju pausto, segto darbu un nozīmīgo konstrukciju akti šajā projektā esot viltoti un sastādīti jau pēc tam, kad būvniecības darbi tikuši pabeigti - gada garumā, iespējams, tikuši viltoti apmēram 700 dokumenti. Tādējādi tiesai šajā lietā nāksies lemt par bēdīgo scenāriju - piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu gan uzņēmumam “Binders”, gan “Bild”.
Vai līdz šādam rezultātam nonāks abi minētie gadījumi – tas ir jautājums, kas raisa juridisku interesi un varētu radīt nebijušu precedentu Latvijas augstākajās būvniecības aprindās. Taču parastajam vērotājam no malas, bez juridiskās izglītības vienkārši gribētos uzzināt, vai šīs personas arī tiks sodītas par manipulācijām publiskajos iepirkumos, nekvalitatīvi veiktajiem ceļa remontiem un izkrāptajiem publiskajiem līdzekļiem? Vai arī “izšmauks pa zaķi” ar politisko brīvbiļeti?
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
