Iesaki rakstu: 
Visiem tiem, kuri uzskata, ka Rietumvalstīm, tai skaitā arī Baltijas valstīm nevajadzētu atbalstīt Ukrainu karā pret Krieviju, es piedāvāju palūkoties uz šādu savu attieksmi un rīcības motīviem it kā no malas trijās ļoti līdzīgās situācijās.
Pirmā situācija. Ukraiņu zemē ir iebrucis agresors, kas ar raķetēm un bumbām sagrauj veselas pilsētas un nonāvē Ukrainas iedzīvotājus. Kāda šajā gadījumā ir jūsu attieksme pret notiekošo un no šīs attieksmes izrietošie secinājumi? Pirmkārt, tas nav mūsu karš, Ukraina atrodas pietiekami tālu no Latvijas, un šis karš tiešā veidā mūs neapdraud.
Otrkārt, sniedzot palīdzību Ukrainai, mēs apdraudēsim sevi, jo agresors arī mūs var iekļaut savu mērķu sarakstā. Turklāt tie vēl ir arī reāli zaudējumi mūsu ekonomikai un aizsardzības spējām.
Treškārt, ļoti iespējams, ka ukraiņi paši ir vainīgi šī kara izraisīšanā, jo nepareizi veidoja savas attiecības ar Krieviju un savu iekšpolitiku.
Ceturtkārt, paši ukraiņi nemaz nav tik balti un pūkaini. Viņi ir pieļāvuši nacisma atdzimšanu savā valstī, tāpēc ļoti iespējams, ka ir šo karu arī pelnījuši.
Otrā situācija. Kaimiņam ir aizdegusies māja. Viņš izmisīgi cenšas paglābt savu mantību no uguns un apdzēst ugunsgrēku. Jūs varētu iet viņam palīgā, bet… Pirmkārt, tā nav jūsu māja, kas tur deg. Un kaimiņa māja atrodas pietiekami tālu, lai uguns jūsu māju neskartu.
Otrkārt, ejot palīgā dzēst uguni un palīdzot iznest mantas, jūs reāli apdraudētu sevi. Un arī jūsu apģērbs varētu ciest no uguns svelmes un dzirkstelēm, kas tik bagātīgi paceļas gaisā no degošās ēkas.
Treškārt, ļoti iespējams, ka kaimiņš pats ir vainīgs pie šī ugunsgrēka, jo neievēroja ugunsdrošības noteikumus, neuzmanīgi rīkojās ar uguni, nebija mājā ievilcis ugunsdzēsības signalizāciju….
Ceturtkārt, tas kaimiņš jau pats arī nav balts un pūkains. Dažkārt lieto alkoholu, bieži rīko viesības, arī viņa politiskie uzskati nesakrīt ar jūsējiem. Ļoti iespējams, ka viņš ir pelnījis, ka tā māja viņam nodeg.
Trešā situācija. Šoreiz ir aizdegusies jūsu māja un jūs izmisīgi cenšaties paglābt savu iedzīvi un apdzēst uguni. Neviens kaimiņš nenāk jums palīgā, jo, pirmkārt, otrkārt, treškārt un ceturtkārt, viņi domā tieši tā pat kā jūs. Vai jūs uzskatāt šādu kaimiņu rīcību par pareizu un, ja ne, tad kāpēc?
Ja kādam šķiet ka šīs situācijas nevar salīdzināt un karš ir mazāk postošs un nelaimi nesošs nekā ugunsgrēks, iesaku apskatīt kaut vai internetā sagrauto Ukrainas pilsētu attēlus un painteresēties par to, cik miljonu ukraiņu šīs Krievijas agresijas dēļ ir palikuši bez mājvietas un bijuši spiesti doties bēgļu gaitās, cik ukraiņu mātes Krievijas “augstās precizitātes” raķešu trāpījumu un artilērijas šāviņu dēļ ir bijušas spiestas apglabāt savus mazos bērnus, pat zīdaiņus, cik bieži pēc šāda trāpījuma daudzdzīvokļu namos iznīcinātas tiek veselas ģimenes…. Vai tiešām krieviem trūkst savas zemes, kur dzīvot?
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
