Iesaki rakstu: 
Visiem tiem, kuri uzskata, ka Rietumvalstīm, tai skaitā arī Baltijas valstīm nevajadzētu atbalstīt Ukrainu karā pret Krieviju, es piedāvāju palūkoties uz šādu savu attieksmi un rīcības motīviem it kā no malas trijās ļoti līdzīgās situācijās.
Pirmā situācija. Ukraiņu zemē ir iebrucis agresors, kas ar raķetēm un bumbām sagrauj veselas pilsētas un nonāvē Ukrainas iedzīvotājus. Kāda šajā gadījumā ir jūsu attieksme pret notiekošo un no šīs attieksmes izrietošie secinājumi? Pirmkārt, tas nav mūsu karš, Ukraina atrodas pietiekami tālu no Latvijas, un šis karš tiešā veidā mūs neapdraud.
Otrkārt, sniedzot palīdzību Ukrainai, mēs apdraudēsim sevi, jo agresors arī mūs var iekļaut savu mērķu sarakstā. Turklāt tie vēl ir arī reāli zaudējumi mūsu ekonomikai un aizsardzības spējām.
Treškārt, ļoti iespējams, ka ukraiņi paši ir vainīgi šī kara izraisīšanā, jo nepareizi veidoja savas attiecības ar Krieviju un savu iekšpolitiku.
Ceturtkārt, paši ukraiņi nemaz nav tik balti un pūkaini. Viņi ir pieļāvuši nacisma atdzimšanu savā valstī, tāpēc ļoti iespējams, ka ir šo karu arī pelnījuši.
Otrā situācija. Kaimiņam ir aizdegusies māja. Viņš izmisīgi cenšas paglābt savu mantību no uguns un apdzēst ugunsgrēku. Jūs varētu iet viņam palīgā, bet… Pirmkārt, tā nav jūsu māja, kas tur deg. Un kaimiņa māja atrodas pietiekami tālu, lai uguns jūsu māju neskartu.
Otrkārt, ejot palīgā dzēst uguni un palīdzot iznest mantas, jūs reāli apdraudētu sevi. Un arī jūsu apģērbs varētu ciest no uguns svelmes un dzirkstelēm, kas tik bagātīgi paceļas gaisā no degošās ēkas.
Treškārt, ļoti iespējams, ka kaimiņš pats ir vainīgs pie šī ugunsgrēka, jo neievēroja ugunsdrošības noteikumus, neuzmanīgi rīkojās ar uguni, nebija mājā ievilcis ugunsdzēsības signalizāciju….
Ceturtkārt, tas kaimiņš jau pats arī nav balts un pūkains. Dažkārt lieto alkoholu, bieži rīko viesības, arī viņa politiskie uzskati nesakrīt ar jūsējiem. Ļoti iespējams, ka viņš ir pelnījis, ka tā māja viņam nodeg.
Trešā situācija. Šoreiz ir aizdegusies jūsu māja un jūs izmisīgi cenšaties paglābt savu iedzīvi un apdzēst uguni. Neviens kaimiņš nenāk jums palīgā, jo, pirmkārt, otrkārt, treškārt un ceturtkārt, viņi domā tieši tā pat kā jūs. Vai jūs uzskatāt šādu kaimiņu rīcību par pareizu un, ja ne, tad kāpēc?
Ja kādam šķiet ka šīs situācijas nevar salīdzināt un karš ir mazāk postošs un nelaimi nesošs nekā ugunsgrēks, iesaku apskatīt kaut vai internetā sagrauto Ukrainas pilsētu attēlus un painteresēties par to, cik miljonu ukraiņu šīs Krievijas agresijas dēļ ir palikuši bez mājvietas un bijuši spiesti doties bēgļu gaitās, cik ukraiņu mātes Krievijas “augstās precizitātes” raķešu trāpījumu un artilērijas šāviņu dēļ ir bijušas spiestas apglabāt savus mazos bērnus, pat zīdaiņus, cik bieži pēc šāda trāpījuma daudzdzīvokļu namos iznīcinātas tiek veselas ģimenes…. Vai tiešām krieviem trūkst savas zemes, kur dzīvot?
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
