Iesaki rakstu: 
Visiem tiem, kuri uzskata, ka Rietumvalstīm, tai skaitā arī Baltijas valstīm nevajadzētu atbalstīt Ukrainu karā pret Krieviju, es piedāvāju palūkoties uz šādu savu attieksmi un rīcības motīviem it kā no malas trijās ļoti līdzīgās situācijās.
Pirmā situācija. Ukraiņu zemē ir iebrucis agresors, kas ar raķetēm un bumbām sagrauj veselas pilsētas un nonāvē Ukrainas iedzīvotājus. Kāda šajā gadījumā ir jūsu attieksme pret notiekošo un no šīs attieksmes izrietošie secinājumi? Pirmkārt, tas nav mūsu karš, Ukraina atrodas pietiekami tālu no Latvijas, un šis karš tiešā veidā mūs neapdraud.
Otrkārt, sniedzot palīdzību Ukrainai, mēs apdraudēsim sevi, jo agresors arī mūs var iekļaut savu mērķu sarakstā. Turklāt tie vēl ir arī reāli zaudējumi mūsu ekonomikai un aizsardzības spējām.
Treškārt, ļoti iespējams, ka ukraiņi paši ir vainīgi šī kara izraisīšanā, jo nepareizi veidoja savas attiecības ar Krieviju un savu iekšpolitiku.
Ceturtkārt, paši ukraiņi nemaz nav tik balti un pūkaini. Viņi ir pieļāvuši nacisma atdzimšanu savā valstī, tāpēc ļoti iespējams, ka ir šo karu arī pelnījuši.
Otrā situācija. Kaimiņam ir aizdegusies māja. Viņš izmisīgi cenšas paglābt savu mantību no uguns un apdzēst ugunsgrēku. Jūs varētu iet viņam palīgā, bet… Pirmkārt, tā nav jūsu māja, kas tur deg. Un kaimiņa māja atrodas pietiekami tālu, lai uguns jūsu māju neskartu.
Otrkārt, ejot palīgā dzēst uguni un palīdzot iznest mantas, jūs reāli apdraudētu sevi. Un arī jūsu apģērbs varētu ciest no uguns svelmes un dzirkstelēm, kas tik bagātīgi paceļas gaisā no degošās ēkas.
Treškārt, ļoti iespējams, ka kaimiņš pats ir vainīgs pie šī ugunsgrēka, jo neievēroja ugunsdrošības noteikumus, neuzmanīgi rīkojās ar uguni, nebija mājā ievilcis ugunsdzēsības signalizāciju….
Ceturtkārt, tas kaimiņš jau pats arī nav balts un pūkains. Dažkārt lieto alkoholu, bieži rīko viesības, arī viņa politiskie uzskati nesakrīt ar jūsējiem. Ļoti iespējams, ka viņš ir pelnījis, ka tā māja viņam nodeg.
Trešā situācija. Šoreiz ir aizdegusies jūsu māja un jūs izmisīgi cenšaties paglābt savu iedzīvi un apdzēst uguni. Neviens kaimiņš nenāk jums palīgā, jo, pirmkārt, otrkārt, treškārt un ceturtkārt, viņi domā tieši tā pat kā jūs. Vai jūs uzskatāt šādu kaimiņu rīcību par pareizu un, ja ne, tad kāpēc?
Ja kādam šķiet ka šīs situācijas nevar salīdzināt un karš ir mazāk postošs un nelaimi nesošs nekā ugunsgrēks, iesaku apskatīt kaut vai internetā sagrauto Ukrainas pilsētu attēlus un painteresēties par to, cik miljonu ukraiņu šīs Krievijas agresijas dēļ ir palikuši bez mājvietas un bijuši spiesti doties bēgļu gaitās, cik ukraiņu mātes Krievijas “augstās precizitātes” raķešu trāpījumu un artilērijas šāviņu dēļ ir bijušas spiestas apglabāt savus mazos bērnus, pat zīdaiņus, cik bieži pēc šāda trāpījuma daudzdzīvokļu namos iznīcinātas tiek veselas ģimenes…. Vai tiešām krieviem trūkst savas zemes, kur dzīvot?
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
