Iesaki rakstu: 
Visiem tiem, kuri uzskata, ka Rietumvalstīm, tai skaitā arī Baltijas valstīm nevajadzētu atbalstīt Ukrainu karā pret Krieviju, es piedāvāju palūkoties uz šādu savu attieksmi un rīcības motīviem it kā no malas trijās ļoti līdzīgās situācijās.
Pirmā situācija. Ukraiņu zemē ir iebrucis agresors, kas ar raķetēm un bumbām sagrauj veselas pilsētas un nonāvē Ukrainas iedzīvotājus. Kāda šajā gadījumā ir jūsu attieksme pret notiekošo un no šīs attieksmes izrietošie secinājumi? Pirmkārt, tas nav mūsu karš, Ukraina atrodas pietiekami tālu no Latvijas, un šis karš tiešā veidā mūs neapdraud.
Otrkārt, sniedzot palīdzību Ukrainai, mēs apdraudēsim sevi, jo agresors arī mūs var iekļaut savu mērķu sarakstā. Turklāt tie vēl ir arī reāli zaudējumi mūsu ekonomikai un aizsardzības spējām.
Treškārt, ļoti iespējams, ka ukraiņi paši ir vainīgi šī kara izraisīšanā, jo nepareizi veidoja savas attiecības ar Krieviju un savu iekšpolitiku.
Ceturtkārt, paši ukraiņi nemaz nav tik balti un pūkaini. Viņi ir pieļāvuši nacisma atdzimšanu savā valstī, tāpēc ļoti iespējams, ka ir šo karu arī pelnījuši.
Otrā situācija. Kaimiņam ir aizdegusies māja. Viņš izmisīgi cenšas paglābt savu mantību no uguns un apdzēst ugunsgrēku. Jūs varētu iet viņam palīgā, bet… Pirmkārt, tā nav jūsu māja, kas tur deg. Un kaimiņa māja atrodas pietiekami tālu, lai uguns jūsu māju neskartu.
Otrkārt, ejot palīgā dzēst uguni un palīdzot iznest mantas, jūs reāli apdraudētu sevi. Un arī jūsu apģērbs varētu ciest no uguns svelmes un dzirkstelēm, kas tik bagātīgi paceļas gaisā no degošās ēkas.
Treškārt, ļoti iespējams, ka kaimiņš pats ir vainīgs pie šī ugunsgrēka, jo neievēroja ugunsdrošības noteikumus, neuzmanīgi rīkojās ar uguni, nebija mājā ievilcis ugunsdzēsības signalizāciju….
Ceturtkārt, tas kaimiņš jau pats arī nav balts un pūkains. Dažkārt lieto alkoholu, bieži rīko viesības, arī viņa politiskie uzskati nesakrīt ar jūsējiem. Ļoti iespējams, ka viņš ir pelnījis, ka tā māja viņam nodeg.
Trešā situācija. Šoreiz ir aizdegusies jūsu māja un jūs izmisīgi cenšaties paglābt savu iedzīvi un apdzēst uguni. Neviens kaimiņš nenāk jums palīgā, jo, pirmkārt, otrkārt, treškārt un ceturtkārt, viņi domā tieši tā pat kā jūs. Vai jūs uzskatāt šādu kaimiņu rīcību par pareizu un, ja ne, tad kāpēc?
Ja kādam šķiet ka šīs situācijas nevar salīdzināt un karš ir mazāk postošs un nelaimi nesošs nekā ugunsgrēks, iesaku apskatīt kaut vai internetā sagrauto Ukrainas pilsētu attēlus un painteresēties par to, cik miljonu ukraiņu šīs Krievijas agresijas dēļ ir palikuši bez mājvietas un bijuši spiesti doties bēgļu gaitās, cik ukraiņu mātes Krievijas “augstās precizitātes” raķešu trāpījumu un artilērijas šāviņu dēļ ir bijušas spiestas apglabāt savus mazos bērnus, pat zīdaiņus, cik bieži pēc šāda trāpījuma daudzdzīvokļu namos iznīcinātas tiek veselas ģimenes…. Vai tiešām krieviem trūkst savas zemes, kur dzīvot?
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
