Iesaki rakstu: 
NĪLA vairākkārt dalījās ar savu biedru – visu veidu nekustamo īpašumu īpašnieku, valdītāju un/vai lietotāju pieredzi tiesvedībā LR tiesu iestādēs (skat. pēdējo NĪLA publikāciju portālā Pietiek, kur ir saites arī uz citām publikācijām), kas arī uz šo dienu diemžēl nedod pamatu secināt, ka LR Satversmes 92.pants, kas nosaka ikviena tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, reālajā dzīvē darbojas, it īpaši ņemot vērā neskaidro lietu sadali LR tiesu iestādēs. Izskatīsim vienas tiesvedības piemēru tieši šajā aspektā.
Lietas būtība
Vienā no Latvijas novadiem pašvaldība, kuras augstākās amatpersonas piemirsa, ka viņas ir tikai Latvijas tautas, tajā skaitā arī novada iedzīvotāju pilnvarotās personas, kurām nav kādreizējo vācu baronu īpašumu tiesību – nedz uz zemi, nedz arī uz dzimtcilvēkiem, pārkāpjot pagasta pašvaldības amatpersonu pieņemto lēmumu par apbūves zemes gabala statusu, pieņem lēmumu mainīt tā lietošanas veidu uz “lauksaimniecība”, tādējādi apmēram desmitkārtīgā apmērā samazinot zemes gabalu vērtību.
Kāds un kam no šāda “vietējo baronu” lēmuma labums, ir cits jautājums, jo faktiski valsts un/vai pašvaldība šajā gadījumā zaudēs, saņemot NĪ nodokli mazākā apmērā (jo tiks samazinātā zemes kadastrālā vērtība), tomēr šoreiz runāsim tikai par tiesvedības tiesiskumu, jo zemes īpašnieki pašvaldības lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā tiesā.
Administratīvās tiesas rīcība
Administratīvās tiesas priekšsēdētāja – tiesnese ar lielu pieredzi – tā pati, kura pieņēma lēmumu par “kuģi” (māja, kas uzbūvēta kāpu zonā, ilgās tiesvedības rezultātā tika atzīta par kuģi, nevis par māju), pati sadalīja lietu izskatīšanai sev.
Sadalīja – un pieņēma lēmumu, ka no diviem laulātiem tiesības apstrīdēt pašvaldības lēmumu ir tikai vienam no viņiem – tam, kura īpašuma tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā. Neskatoties uz to, ka abi laulātie iegādājās zemi laulības laikā, par kopīgiem laulāto līdzekļiem, laulības līgums starp viņiem nav noslēgts, kā arī zemesgrāmatā nav ierakstītas atzīmes par to, ka zeme ir kāda no laulāto atsevišķais īpašums.
Ir dabīgi, ka laulātie par tādu viena no viņiem tiesību aizskārumu iesniedza blakus sūdzību Augstākajā tiesā (AT/Tiesa) un apmēram pēc divām nedēļām saņēma AT Administratīvā departamenta (Departaments) senatora paziņojumu par tiesībām, lietas numuru un tiesu sastāvu.
Lietu sadale Augstākajā tiesā
Kāds bija pieteicēju pārsteigums, kad pēc iepazīšanās ar 2020. gada Departamenta lietu sadales plānu (turpmāk – Plāns), noskaidrojās, ka:
1. Atbilstoši informācijai Tiesas tīmekļa vietnē saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 28.1 panta pirmo daļu lietu sadales plānus Augstākās tiesas departamentiem apstiprina Augstākās tiesas priekšsēdētājs;
2. Katram departamentam ir izstrādāta sava lietu sadales, tiesas sastāva veidošanas, tiesnešu specializācijas un tiesas sēžu priekšsēdētāju (tiesnešu-referentu) norīkošanas kārtība[1].
3. Atbilstoši AT priekšsēdētāja apstiprināta Senāta Departamenta 2020.gada lietu sadales Plāna 2.-4. punktu prasībām, AT saņemto lietu izvērtējumu un atbilstību likumam veic Departamenta priekšsēdētājas V. Krūmiņas noteikts Tiesas sastāvs un blakus sūdzību izskatīšanai “lietu sadale notiek senatoru uzvārdu alfabēta secībā, ņemot vērā senatoru specializāciju” (Plāna 4.punkts). Turklāt Plāna 6. punkts nosaka departamenta priekšsēdētāja iespēju atkāpties no iepriekš norādītā lietu sadales pamatprincipa, kas faktiski piešķir Amatpersonai pietiekoši plašu un iepriekš skaidri nenoteikto rīcības brīvību.
4. It īpaši Pieteicēju neizpratni izraisīja Tiesas Departamenta lietu sadales princips atbilstoši Plāna II sadaļā noteiktajam senatoru specializācijas veidiem, kas nosaka, ka Lietā nozīmēto senatoru specializācija ir: Lietas, kas saistītas ar nodokļu tiesībām; Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu pārsūdzēšanu; konkurences tiesībām; sociālās drošības jautājumiem (sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība, nodarbinātība); valsts dienesta jautājumiem; personu pilsonības, migrācijas un patvēruma jautājumiem; iekšlietu ministra lēmumu par ārzemnieku iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, pārsūdzēšanu; publisko iepirkumu; muitas tiesībām; pievienotās vērtības nodokļa jautājumiem.
Proti, Pieteicēju Sūdzības sadale notika Tiesas sastāvam, kura senatoru specializācijā neietilpst sūdzības būtība – kopīpašuma (kopīgās mantas zemes objektu) tiesības, būvniecība, teritorijas plānojums, kas ir citu Tiesas Departamenta senatoru specializācija.
Kā portāla Pietiek lasītāji domā - vai iepriekš aprakstītā lietu sadale, kas faktiski piešķir Departamenta priekšsēdētājai pietiekoši plašu un iepriekš skaidri nenoteiktu rīcības brīvību, neapliecina acīm redzamus korupcijas riskus (kas atšķirībā no Lietuvas nemaz neinteresē Latvijas KNAB – skat. publikāciju šeit – un vai garantē pieteicējiem LR Satversmes 92.pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu?
Vai šādas tiesības ir garantētas arī citās LR tiesu iestādēs, kur par lietu sadali atbildīgi tiesu namu priekšsēdētāji un par ko NĪLA jau vairākkārt rakstīja iepriekš? Aicinām dalīties ar savu pieredzi tiesvedībā LR tiesu iestādēs!
* NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība, kas uzskata par saviem biedriem visus Latvijā esošos visu veidu nekustamo īpašumu lietotājus
[1]Skat. http://at.gov.lv/lv/tiesvediba/lietu-sadales-kartiba
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
