Iesaki rakstu: 
NĪLA vairākkārt dalījās ar savu biedru – visu veidu nekustamo īpašumu īpašnieku, valdītāju un/vai lietotāju pieredzi tiesvedībā LR tiesu iestādēs (skat. pēdējo NĪLA publikāciju portālā Pietiek, kur ir saites arī uz citām publikācijām), kas arī uz šo dienu diemžēl nedod pamatu secināt, ka LR Satversmes 92.pants, kas nosaka ikviena tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, reālajā dzīvē darbojas, it īpaši ņemot vērā neskaidro lietu sadali LR tiesu iestādēs. Izskatīsim vienas tiesvedības piemēru tieši šajā aspektā.
Lietas būtība
Vienā no Latvijas novadiem pašvaldība, kuras augstākās amatpersonas piemirsa, ka viņas ir tikai Latvijas tautas, tajā skaitā arī novada iedzīvotāju pilnvarotās personas, kurām nav kādreizējo vācu baronu īpašumu tiesību – nedz uz zemi, nedz arī uz dzimtcilvēkiem, pārkāpjot pagasta pašvaldības amatpersonu pieņemto lēmumu par apbūves zemes gabala statusu, pieņem lēmumu mainīt tā lietošanas veidu uz “lauksaimniecība”, tādējādi apmēram desmitkārtīgā apmērā samazinot zemes gabalu vērtību.
Kāds un kam no šāda “vietējo baronu” lēmuma labums, ir cits jautājums, jo faktiski valsts un/vai pašvaldība šajā gadījumā zaudēs, saņemot NĪ nodokli mazākā apmērā (jo tiks samazinātā zemes kadastrālā vērtība), tomēr šoreiz runāsim tikai par tiesvedības tiesiskumu, jo zemes īpašnieki pašvaldības lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā tiesā.
Administratīvās tiesas rīcība
Administratīvās tiesas priekšsēdētāja – tiesnese ar lielu pieredzi – tā pati, kura pieņēma lēmumu par “kuģi” (māja, kas uzbūvēta kāpu zonā, ilgās tiesvedības rezultātā tika atzīta par kuģi, nevis par māju), pati sadalīja lietu izskatīšanai sev.
Sadalīja – un pieņēma lēmumu, ka no diviem laulātiem tiesības apstrīdēt pašvaldības lēmumu ir tikai vienam no viņiem – tam, kura īpašuma tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā. Neskatoties uz to, ka abi laulātie iegādājās zemi laulības laikā, par kopīgiem laulāto līdzekļiem, laulības līgums starp viņiem nav noslēgts, kā arī zemesgrāmatā nav ierakstītas atzīmes par to, ka zeme ir kāda no laulāto atsevišķais īpašums.
Ir dabīgi, ka laulātie par tādu viena no viņiem tiesību aizskārumu iesniedza blakus sūdzību Augstākajā tiesā (AT/Tiesa) un apmēram pēc divām nedēļām saņēma AT Administratīvā departamenta (Departaments) senatora paziņojumu par tiesībām, lietas numuru un tiesu sastāvu.
Lietu sadale Augstākajā tiesā
Kāds bija pieteicēju pārsteigums, kad pēc iepazīšanās ar 2020. gada Departamenta lietu sadales plānu (turpmāk – Plāns), noskaidrojās, ka:
1. Atbilstoši informācijai Tiesas tīmekļa vietnē saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 28.1 panta pirmo daļu lietu sadales plānus Augstākās tiesas departamentiem apstiprina Augstākās tiesas priekšsēdētājs;
2. Katram departamentam ir izstrādāta sava lietu sadales, tiesas sastāva veidošanas, tiesnešu specializācijas un tiesas sēžu priekšsēdētāju (tiesnešu-referentu) norīkošanas kārtība[1].
3. Atbilstoši AT priekšsēdētāja apstiprināta Senāta Departamenta 2020.gada lietu sadales Plāna 2.-4. punktu prasībām, AT saņemto lietu izvērtējumu un atbilstību likumam veic Departamenta priekšsēdētājas V. Krūmiņas noteikts Tiesas sastāvs un blakus sūdzību izskatīšanai “lietu sadale notiek senatoru uzvārdu alfabēta secībā, ņemot vērā senatoru specializāciju” (Plāna 4.punkts). Turklāt Plāna 6. punkts nosaka departamenta priekšsēdētāja iespēju atkāpties no iepriekš norādītā lietu sadales pamatprincipa, kas faktiski piešķir Amatpersonai pietiekoši plašu un iepriekš skaidri nenoteikto rīcības brīvību.
4. It īpaši Pieteicēju neizpratni izraisīja Tiesas Departamenta lietu sadales princips atbilstoši Plāna II sadaļā noteiktajam senatoru specializācijas veidiem, kas nosaka, ka Lietā nozīmēto senatoru specializācija ir: Lietas, kas saistītas ar nodokļu tiesībām; Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu pārsūdzēšanu; konkurences tiesībām; sociālās drošības jautājumiem (sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība, nodarbinātība); valsts dienesta jautājumiem; personu pilsonības, migrācijas un patvēruma jautājumiem; iekšlietu ministra lēmumu par ārzemnieku iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, pārsūdzēšanu; publisko iepirkumu; muitas tiesībām; pievienotās vērtības nodokļa jautājumiem.
Proti, Pieteicēju Sūdzības sadale notika Tiesas sastāvam, kura senatoru specializācijā neietilpst sūdzības būtība – kopīpašuma (kopīgās mantas zemes objektu) tiesības, būvniecība, teritorijas plānojums, kas ir citu Tiesas Departamenta senatoru specializācija.
Kā portāla Pietiek lasītāji domā - vai iepriekš aprakstītā lietu sadale, kas faktiski piešķir Departamenta priekšsēdētājai pietiekoši plašu un iepriekš skaidri nenoteiktu rīcības brīvību, neapliecina acīm redzamus korupcijas riskus (kas atšķirībā no Lietuvas nemaz neinteresē Latvijas KNAB – skat. publikāciju šeit – un vai garantē pieteicējiem LR Satversmes 92.pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu?
Vai šādas tiesības ir garantētas arī citās LR tiesu iestādēs, kur par lietu sadali atbildīgi tiesu namu priekšsēdētāji un par ko NĪLA jau vairākkārt rakstīja iepriekš? Aicinām dalīties ar savu pieredzi tiesvedībā LR tiesu iestādēs!
* NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība, kas uzskata par saviem biedriem visus Latvijā esošos visu veidu nekustamo īpašumu lietotājus
[1]Skat. http://at.gov.lv/lv/tiesvediba/lietu-sadales-kartiba
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
