Iesaki rakstu: 
Miljonārs, ar nekustamo īpašumu un alkohola biznesu saistītais Donats Vaitaitis jau tuvākā laikā varētu kļūt par kādas Latvijas komercbankas līdzīpašnieku. Pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām, Vaitaitis gatavojas iegādāties daļu Norvik banka akciju, tādējādi piesakot savas ambīcijas arī banku biznesā.
Kā zināms, 1.martā Vaitaitis iesaistījās vairāku miljonāru un ekspremjera Einara Repšes un polittehnologa Dana Titava izveidotajā biedrībā Latvijas attīstībai, kas pieteikusi ambīcijas arī uz jauna politiska spēka veidošanu.
Vaitaitis ar preses pārstāves Unas Ulmes–Silas starpniecību Pietiek nenoliedza, ka ir interesējies par ieguldījumiem banku biznesā, taču pagaidām vēl neapstiprināja, ka kļūs par Norvik banka līdzīpašnieku. Uz Pietiek jautājumu, vai tiesa, ka Vaitaitis veicis ieguldījumus banku biznesā un kļuvis par kādas komercbankas līdzīpašnieku, Ulme–Sila sniedza atbildi: „Nē. Donats Vaitaitis nav veicis ieguldījumus banku biznesā. Vienlaicīgi viņš nenoliedz, ka būtu ieinteresēts darboties finanšu sektorā. Taču, kamēr tas nav noticis, komentēt jautājumus, kas skar iespējamas pārrunas par šādu varbūtību, būtu tikai spekulācijas.”
Tomēr pēc vairāku Pietiek avotu sacītā darījumu par daļu Norvik bankas akciju iegādi Vaitaitis jau nokārtojis, atlikušas tikai juridiskas formalitātes un paziņojuma sniegšana tirgus uzraugiem.
Pēc aktīvu apmēra pērnā gada beigās Norvik banka bija 11. lielākā starp visām Latvijas bankām. Kā liecina Latvijas komercbanku asociācijas dati, Norvik bankas tirgus daļa veido 3%. Bankas kontrolpaketes (51,3%) īpašnieks kopš 2006.gada ir Islandes uzņēmums Straumborg ehf, pārējās bankas akcijas pieder diviem uzņēmējiem Jurijam Šapurovam un Andrejam Svirčenkovam. Pirms islandiešu investora piesaistīšanas Norvik bankas kontrolpakete piederēja vairākiem vietējiem miljonāriem, kuri pārstāv Mono grupu, bankas nosaukums bija Lateko banka.
Norvik bankas vārds pēdējā laikā izskanējis saistībā ar lidsabiedrības airBaltic bijušā īpašnieka SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas pieprasītāju SIA Veriko, aiz kuras, iespējams, tiek slēptas ekspremjera un Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles intereses. Portāls Delfi ziņoja, ka Veriko, kam pieder arī 14,19 miljoni airBaltic konvertējamo obligāciju, šā gada sākumā saņēmusi no Šķēles ģimenei pastarpināti piederošā uzņēmuma SIA INPO 13 74 tūkstošu eiro aizdevumu, kas Veriko līdzējis samaksāt Norvik bankai iespaidīgus procentus. Delfi rīcībā esošais Veriko piederošo Norvik bankas kontu izraksts par šā gada janvāri liecina, ka 2.janvārī uzņēmums saņēmis 74 000 eiro aizdevumu no INPO 13 saskaņā ar pērnā gada 28.septembra aizdevuma līgumu. Ar Šķēles ģimeni saistītās INPO 13 aizdevums, palīdzēja Veriko, kuras kontā mēneša sākumā bija 241,3 tūkstoši eiro, tai pašā datumā samaksāt Norvik bankai 313,3 tūkstošus eiro. Šķēle nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumiem ne par INPO uzņēmuma saistību ar Veriko, ne savu, iespējams, pastarpināto saistību ar BAS patiesajiem īpašniekiem.
Vaitaiša vārds atrodams Baltic Screen veidotajā Latvijas miljonāru sarakstā. Viņa īpašuma vērtība 2010.gadā tika lēsta ap 10 miljoniem latu, parādsaistības – ap 11 miljoniem latu.
Vaitaitis ir lielākais (54,5%) bioetanola un biodegvielas ražotāja Jaunpagasts Plus īpašnieks. Viņam pilnībā pieder SIA Krēmeri investīcijas un SIA Augšvoleri investīcijas. Tāpat Vaitaitim pieder arī 81,6% kapitāldaļu uzņēmumā Bizness, atpūta, sports, Carnikava, 80% - SIA Saluto, 50% - SIA AD Namu projekti, kā arī 25% kapitāldaļu SIA East - West Transit.
Biedrības Latvijas attīstībai dibinātāju vidū kopā ar Vaitaiti ir arī miljonāri Olafs Berķis, Uldis Mierkalns, Valērijs Belokoņs. Tāpat arī par partijas Vienotība pelēko kardinālu dēvētais Rīgas domes deputāts Edgars Jaunups, Vienotība priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ainārs Ščipčinskis un aģentūras LETA valdes priekšsēdētāja vietnieks Agris Strautnieks, kā arī tiesību eksperte, bijusī Repšes padomniece Baiba Fromane.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
