Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu atgriezies no kārtēja brauciena uz Ukrainu. Ziniet, nekas tā neveicina skaidru domāšanu par drošības jautājumiem kā netāla raķetes eksplozija! Šoreiz nācās piedzīvot raķešu uzlidojumu, kurā vien dažus simtus metru no mums Slavjanskā tika sagrauta skola. Kā uzzinājām mazliet vēlāk, tajā pašā uzlidojumā bija cietusi arī skola citā pilsētā. Tajā brīdī, protams, nespēju nedomāt par mūsu jauno ģimnāziju.

Man ir sajūta, ka mēs dzīvojam kaut kādā absurdā burbulī. Turpceļā, pie robežas redzējām poļu lauksaimniekus, kas bloķē kravu piegādi Ukrainai, tajā skaitā humāno palīdzību. Vienlaikus lasot ziņas par kārtējo rietumvalstu vilcināšanos ar bruņojuma piegādi.

Un tajā pašā laikā apzināmies, ka Latvijā notiek kaut kāda plakātiska rosība, “ķeksīšu” aktīvisms. Piemēram, tiek aizliegti 1,4% krievijas graudu kravu, visaptveroša militārā dienesta vietā ieviests kaut kas, kas apmāca dažus simtus jauniešu, eksportā uz krieviju esam pirmajā trijniekā, laikā, kad pie Austrumu robežas būtu jātop fortifikācijas būvēm, vairāku kilometru platā joslā, nav pabeigts pat parasts drāšu žogs. Vienīgais, kam ir pietikusi politiskā spēja aizliegt kara sakarā, ir mūsu vecmeistaru porcelāns!

Mēs klausāmies tukšās valdības runās par atbalstu Ukrainai, par nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzību, bet pēdējo divu gadu laikā aizsardzības sfērā ir izdarīts gandrīz nekas. Esat dzirdējuši skaidru mūsu valdošo politiķu nosodījumu rietumvalstīm par palīdzības nesniegšanu Ukrainai? Es neesmu!

Mums ir vāja valdība un vēl vājāka opozīcija. Tuvāka vai tālāka nākotne parādīs, cik tajā ir vienkāršas muļķības un cik – apzinātas sabotāžas!

No Ukrainas mēs varētu daudz mācīties! Tā ir dārgi apmaksāta pieredze, ko varam pārņemt, kaut vai par patvertnēm. No ukraiņu pieredzes redzam, ka liela daļa civiliedzīvotāju cieš, jo nepaspēj nokļūt līdz patvertnēm. Tā kā mūsu teritorija ir mazāka, jāsaprot, ka raķešu trieciena gadījumā mums ir labi, ja piecas minūtes, lai nokļūtu drošā vietā. Tas nozīmē, ka patvertnēm ir jābūt dzīvojamo māju pagrabos. Nekam vairāk gluži vienkārši nebūs laika.

Un šādu praktisku mācībstundu ir daudz! Tā vietā valdošā koalīcija bīda kaut kādus bezjēdzīgus noteikumus par nepieciešamību pašvaldību amatpersonām kārtot pielaidi valsts noslēpumam.

Tā vien liekas, ka valdošie nav spējuši nokārtot pielaidi veselajam saprātam! Tiek imitēta darbība un spēlēts teātris par to, ka viss ir labi un valsti nekas neapdraud. Nožēlojami tas ir!

Ja mēs nevaram paļauties uz valdību, tad pašai sabiedrībai ir jāizdara viss iespējamais un neiespējamais, lai sevi pasargātu! Lai mums būtu vismaz cerība un morālas tiesības saņemt kāda atbalstu kara gadījumā, lai mēs varētu cerēt ne tikai skaisti un varonīgi mirt, bet arī neglīti un mērķtiecīgi izdzīvot, mums nepietiek ar dažiem tūkstošiem armijas un zemessardzes rindās!

Ir jābūt izpratnei, ka ikviena latviešu vīrieša, ikviena patriota pienākums ir būt zemessardzē! Šobrīd es neredzu labāku un pieejamāku risinājumu, kurā savu devumu varētu sniegt ikviens! Desmiti, pat pāri simtam tūkstošu zemessargu ir tas, kas mums akūti nepieciešams un, ja ir vēlme sargāt savus tuviniekus un mājas, arī sasniedzams! Uz to arī visus aicinu!

Novērtē šo rakstu:

152
37

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Taksometrus pie lidostas es jau „sakārtoju”, tagad varētu „sakārtot” pārtikas cenas

Foto5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Lasīt visu...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi