Iesaki rakstu: 
Sākumā nedz sabiedrība, nedz sabiedrības veselības speciālisti nezināja par jaunās patoloģijas laboratorijas izveides plāniem, ko atbalsta farmaceitiskā kompānija ROCHE un Veselības ministrija.
Pēc publikācijas Pietiek un 1. novembrī televīzijas raidījumā De Facto sabiedrībai tika atklāts, ka ir plānots dibināt laboratoriju, kurai valsts piederēs 51%, bet pārējais būs gan slimnīcu, gan privāto personu īpašumā, un tas, ka veselības ministrs maijā bija Šveicē ROCHE kompānijā.
Tomēr Latvijas Patologu asociācija uzstājas pret šādu Veselības ministrijas plānu (to atbalsta aptuveni 80% no visiem Latvijas patologiem). Latvijas Patologu asociācija atbalsta finansējumu piešķiršanu jau esošajām patoloģijas laboratorijām, pamatā Eiropas akreditētām patoloģijas laboratorijā.
Veselības ministriju atbalsta vienīgi prof. Ilze Štrumfa no Stradiņu slimnīcas un Stradiņu slimnīcas patologi. prof. Ilze Štrumfa ir potenciālā šīs jaunās laboratorijas vadītāja, tāpēc acīmredzami, kāpēc viņa atbalsta ROCHE laboratoriju.
Tad, kad lielākā daļa no Latvijas patologu pateica, ka nepiekrīt jaunās laboratorijas izveidošanā, tās atbalstītāji sāka rīkoties.
Tad prof. Ilze Štrumfa 19. novembrī avīzē Diena sniedza interviju, kurā atzīst, ka Latvija audzēju diagnostika ir "Zimbabves līmenī, un iekārtas ir arhaiskas". Tas neatbilst patiesībai. Uzreiz vadošie sabiedrības veselības speciālisti uzrakstīja protestu, to gan avīze Diena nepublicēja, bet pieņēma interneta ziņas.
Respektīvi, tiek diskreditēta Latvijas patoloģija, lai pateiktu, ka mūsu valstī nekas nenotiek, viss ir "Zimbabves līmenī" un tāpēc mums jāpiekrīt jaunās laboratorijas izveidošanai, ko finansiāli atbalstīs farmaceitiskā kompānija ROCHE.
Bet kāpēc neviens negrib ieguldīt naudu jau esošajās Latvijas patoloģijas laboratorijās, kas ir akreditētas atbilstoši Eiropas standartiem, - tas nozīmē, ka visa audzēju diagnostika un ārstēšanas testēšana notiek atbilstoši Eiropas standartiem, arī iekārtas ir atbilstošas Eiropas standartiem.
Tās ir trīs laboratorijas - Rīgas Austrumu klīniskās Universitātes slimnīcas Patoloģijas centrs, Jelgavas pilsētas slimnīcas Patoloģijas nodaļa, SIA "Akadēmiskā Histoloģiskā laboratorija". Šajās laboratorijās ir ieguldīts vairāk nekā pusotrs miljons eiro valsts līdzekļu, tai skaitā ERAF nauda.
Ja mēs tagad tām "atņemam visu onkoloģiju" (piemēram, RAKUS Patoloģijas centrā 60% materiāla ir onkoloģija, RAKUS izmeklē 80% no visas valsts onkoloģijas pacientu materiāla), būtībā šīs laboratorijas ir jālikvidē, un Jelgavā tas nozīmētu atmaksāt ERAF līdzekļus.
Kāds izdevīgums valstij? Lai pilnveidotu Latvijas patologu laboratoriju darbību, vajag 1-1,5 miljonus eiro kopumā (tie nav 5 miljoni eiro, ko grib "dāvināt" ROCHE), lai izveidotu vienu jaunu laboratoriju).
Vai valstij šāds scenārijs ir izdevīgs?
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
