Vai valsts uzņēmumam var būt kas kopējs ar Kaimanu salu ofšoriem?
Aivars Strakšas12.03.2025.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Vai valsts uzņēmumam var būt kas kopējs ar Kaimanu salu ofšoriem? Kā redzam no publikācijas, tad var gan, ja vien rakstā paustā informācija ir patiesa. Valstij piederošo kompāniju "airBaltic" ar Kaimanu salām vieno kopēji darījumi ar uzņēmumiem “Lidmasinas Leasing Limited” un “Axiom Baltic Services Ltd”, kas tur ir tikuši reģistrēti 2016. gada novembrī. Cik var noprast no uzņēmumu nosaukumiem, tad to īpašniekiem un, iespējams, arī naudas līdzekļiem varētu būt kaut kāda saistība ar Latviju vai vismaz Baltiju.
No šīs vietas stāsts kļūst pavisam interesants, un parādās daži jautājumi:
- kas ir īpašnieki un patiesā labuma guvēji? Tiem taču ir jābūt zināmiem.
- kas tā par naudu, kas no Kaimanu salām tiek investēta lidmašīnu iegādē? Vai naudas izcelsme nav saistīta ar darījumiem Latvijā, no kuriem nav nomaksāti nodokļi?
- vai līgumi atbilst aviācijas nozares līzinga tirgus cenām? Vai netiek pārmaksāts?
Uz šiem jautājumiem Satiksmes ministrijas valsts sekretāriem un viņu apstiprinātajiem "airBaltic" padomes locekļiem ir jābūt jau gatavām atbildēm. Amats uzliek par pienākumu. Tāpēc domāju, ka atbildes ir iegūstamas visai ātri. Saeimas deputātiem ir visvienkāršāk. Starpbrīdī jāuzprasa kolēģim Briškena k-gam, kurš to noteikti labi zina, ja vien ir pildījis savus pienākumus atbilstoši likumā uzdotajam.
Bet vispār konspiroloģijas puse te uzprasās pati.
Vispirms "Prudentia" 2015. gada beigās atrod un kā labu esam stāda priekšā "airBaltic" investoru Montāga-Girmesa k-gu. 2016. gada sākumā valdība piekrīt viņa 50 miljonu ieguldījumam "airBaltic" un attiecīga skaita akciju iegūšanai. (Sadaļu par "Sukhoi" lidmašīnu pirkšanas idejām izlaidīšu. Katrs pats var sameklēt internetā.) Valdība paliek pavisam kūtra uz stratēģiskā investora meklēšanu.
2016. gada novembrī "airBaltic" tiek piegādāta pirmā Bombardier lidmašīna. Tajā pašā laikā Kaimanu salās tiek reģistrēti divi uzņēmumi, kas turpmāk nodarbosies ar lidmašīnu līzingu "airBaltic". Tātad shēma varēja būt jau gatava.
2017. gada aprīlī vācu investoru nomaina dāņu investors Lars Tūrsens.
2018. gada maijā tiek prezentēts biznesa plāns, kas paredz iegādāties 30 lidmašīnas. Slēdzot līgumu tiek paredzēta opcija vēl 30 lidmašīnām.
2020. gada aprīlī biznesa plāns tiek atjaunināts.
Šobrīd esot pasūtītas jau 80 lidmašīnas, un 10 papildus rezervētas kā opcija. Izziņotais gala mērķis – 100 lidmašīnas.
Nebūtu jau nekas īpašs, ja vien "airBaltic" nestrādātu ar zaudējumiem, kā dēļ bija jāsamazina kapitāls par 570 miljoniem eiro, un tām lidmašīnām būtu, kur lidot.
Tagad daži nejauki jautājumi, uz kuriem sabiedrība, iespējams, varētu gribēt atbildes.
- kas tad galu galā "airBaltic" ir? Pasažieru pārvadājumu vai lidmašīnu pirkšanas kompānija?
- vai nesamērīgais lidmašīnu iegādes apjoms nav saistīts ar nodomu attīstīt atsevišķu līzinga kompāniju biznesu uz "airBaltic" rēķina?
- vai šīm līzinga kompānijām netika pārmaksāts, un, ja tika, tad cik daudz no "airBaltic" zaudējumiem būtu attiecināmi uz maksājumiem šīm kompānijām, cik daudz naudas tika samaksāts uz ofšoriem?
- ja tas tā bija, vai nevienai atbildīgajai personai valsts iestādēs neradās jautājumi?
- kuri tad ir "airBaltic" patiesā labuma guvēji?
Ja ir šaubas, tad kādam tās būtu jāspēj kliedēt.
Virzoties uz IPO, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt labu reputāciju, tāpēc "airBaltic" vadībai būtu jāpapūlas izskaidrot radušos situāciju. Iespējams, ka šeit ir saprātīgs skaidrojums un viss jau ir pārbaudīts, kā arī nokontrolēts, tikai mēs to nezinām.
P.S. Apstiprinot biznesa plānus, parasti tiek rēķināti progozējamie finanšu rādītāji un sasniedzamie rezultāti. Vai 2020. gadā, jau pēc Covid krīzes, apstiprinot jauno biznesa plāna redakciju, tika paredzēts, ka 2024. gadā uzņēmums nonāks uz maksātnespējas robežas? Ko domā pašreizējā "airBaltic" padome par valdes spēju pildīt pašu sagatavotos biznesa plānus?
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
