Vai valsts uzņēmumam var būt kas kopējs ar Kaimanu salu ofšoriem?
Aivars Strakšas12.03.2025.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Vai valsts uzņēmumam var būt kas kopējs ar Kaimanu salu ofšoriem? Kā redzam no publikācijas, tad var gan, ja vien rakstā paustā informācija ir patiesa. Valstij piederošo kompāniju "airBaltic" ar Kaimanu salām vieno kopēji darījumi ar uzņēmumiem “Lidmasinas Leasing Limited” un “Axiom Baltic Services Ltd”, kas tur ir tikuši reģistrēti 2016. gada novembrī. Cik var noprast no uzņēmumu nosaukumiem, tad to īpašniekiem un, iespējams, arī naudas līdzekļiem varētu būt kaut kāda saistība ar Latviju vai vismaz Baltiju.
No šīs vietas stāsts kļūst pavisam interesants, un parādās daži jautājumi:
- kas ir īpašnieki un patiesā labuma guvēji? Tiem taču ir jābūt zināmiem.
- kas tā par naudu, kas no Kaimanu salām tiek investēta lidmašīnu iegādē? Vai naudas izcelsme nav saistīta ar darījumiem Latvijā, no kuriem nav nomaksāti nodokļi?
- vai līgumi atbilst aviācijas nozares līzinga tirgus cenām? Vai netiek pārmaksāts?
Uz šiem jautājumiem Satiksmes ministrijas valsts sekretāriem un viņu apstiprinātajiem "airBaltic" padomes locekļiem ir jābūt jau gatavām atbildēm. Amats uzliek par pienākumu. Tāpēc domāju, ka atbildes ir iegūstamas visai ātri. Saeimas deputātiem ir visvienkāršāk. Starpbrīdī jāuzprasa kolēģim Briškena k-gam, kurš to noteikti labi zina, ja vien ir pildījis savus pienākumus atbilstoši likumā uzdotajam.
Bet vispār konspiroloģijas puse te uzprasās pati.
Vispirms "Prudentia" 2015. gada beigās atrod un kā labu esam stāda priekšā "airBaltic" investoru Montāga-Girmesa k-gu. 2016. gada sākumā valdība piekrīt viņa 50 miljonu ieguldījumam "airBaltic" un attiecīga skaita akciju iegūšanai. (Sadaļu par "Sukhoi" lidmašīnu pirkšanas idejām izlaidīšu. Katrs pats var sameklēt internetā.) Valdība paliek pavisam kūtra uz stratēģiskā investora meklēšanu.
2016. gada novembrī "airBaltic" tiek piegādāta pirmā Bombardier lidmašīna. Tajā pašā laikā Kaimanu salās tiek reģistrēti divi uzņēmumi, kas turpmāk nodarbosies ar lidmašīnu līzingu "airBaltic". Tātad shēma varēja būt jau gatava.
2017. gada aprīlī vācu investoru nomaina dāņu investors Lars Tūrsens.
2018. gada maijā tiek prezentēts biznesa plāns, kas paredz iegādāties 30 lidmašīnas. Slēdzot līgumu tiek paredzēta opcija vēl 30 lidmašīnām.
2020. gada aprīlī biznesa plāns tiek atjaunināts.
Šobrīd esot pasūtītas jau 80 lidmašīnas, un 10 papildus rezervētas kā opcija. Izziņotais gala mērķis – 100 lidmašīnas.
Nebūtu jau nekas īpašs, ja vien "airBaltic" nestrādātu ar zaudējumiem, kā dēļ bija jāsamazina kapitāls par 570 miljoniem eiro, un tām lidmašīnām būtu, kur lidot.
Tagad daži nejauki jautājumi, uz kuriem sabiedrība, iespējams, varētu gribēt atbildes.
- kas tad galu galā "airBaltic" ir? Pasažieru pārvadājumu vai lidmašīnu pirkšanas kompānija?
- vai nesamērīgais lidmašīnu iegādes apjoms nav saistīts ar nodomu attīstīt atsevišķu līzinga kompāniju biznesu uz "airBaltic" rēķina?
- vai šīm līzinga kompānijām netika pārmaksāts, un, ja tika, tad cik daudz no "airBaltic" zaudējumiem būtu attiecināmi uz maksājumiem šīm kompānijām, cik daudz naudas tika samaksāts uz ofšoriem?
- ja tas tā bija, vai nevienai atbildīgajai personai valsts iestādēs neradās jautājumi?
- kuri tad ir "airBaltic" patiesā labuma guvēji?
Ja ir šaubas, tad kādam tās būtu jāspēj kliedēt.
Virzoties uz IPO, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt labu reputāciju, tāpēc "airBaltic" vadībai būtu jāpapūlas izskaidrot radušos situāciju. Iespējams, ka šeit ir saprātīgs skaidrojums un viss jau ir pārbaudīts, kā arī nokontrolēts, tikai mēs to nezinām.
P.S. Apstiprinot biznesa plānus, parasti tiek rēķināti progozējamie finanšu rādītāji un sasniedzamie rezultāti. Vai 2020. gadā, jau pēc Covid krīzes, apstiprinot jauno biznesa plāna redakciju, tika paredzēts, ka 2024. gadā uzņēmums nonāks uz maksātnespējas robežas? Ko domā pašreizējā "airBaltic" padome par valdes spēju pildīt pašu sagatavotos biznesa plānus?
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
