Vai valsts uzņēmumam var būt kas kopējs ar Kaimanu salu ofšoriem?
Aivars Strakšas12.03.2025.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Vai valsts uzņēmumam var būt kas kopējs ar Kaimanu salu ofšoriem? Kā redzam no publikācijas, tad var gan, ja vien rakstā paustā informācija ir patiesa. Valstij piederošo kompāniju "airBaltic" ar Kaimanu salām vieno kopēji darījumi ar uzņēmumiem “Lidmasinas Leasing Limited” un “Axiom Baltic Services Ltd”, kas tur ir tikuši reģistrēti 2016. gada novembrī. Cik var noprast no uzņēmumu nosaukumiem, tad to īpašniekiem un, iespējams, arī naudas līdzekļiem varētu būt kaut kāda saistība ar Latviju vai vismaz Baltiju.
No šīs vietas stāsts kļūst pavisam interesants, un parādās daži jautājumi:
- kas ir īpašnieki un patiesā labuma guvēji? Tiem taču ir jābūt zināmiem.
- kas tā par naudu, kas no Kaimanu salām tiek investēta lidmašīnu iegādē? Vai naudas izcelsme nav saistīta ar darījumiem Latvijā, no kuriem nav nomaksāti nodokļi?
- vai līgumi atbilst aviācijas nozares līzinga tirgus cenām? Vai netiek pārmaksāts?
Uz šiem jautājumiem Satiksmes ministrijas valsts sekretāriem un viņu apstiprinātajiem "airBaltic" padomes locekļiem ir jābūt jau gatavām atbildēm. Amats uzliek par pienākumu. Tāpēc domāju, ka atbildes ir iegūstamas visai ātri. Saeimas deputātiem ir visvienkāršāk. Starpbrīdī jāuzprasa kolēģim Briškena k-gam, kurš to noteikti labi zina, ja vien ir pildījis savus pienākumus atbilstoši likumā uzdotajam.
Bet vispār konspiroloģijas puse te uzprasās pati.
Vispirms "Prudentia" 2015. gada beigās atrod un kā labu esam stāda priekšā "airBaltic" investoru Montāga-Girmesa k-gu. 2016. gada sākumā valdība piekrīt viņa 50 miljonu ieguldījumam "airBaltic" un attiecīga skaita akciju iegūšanai. (Sadaļu par "Sukhoi" lidmašīnu pirkšanas idejām izlaidīšu. Katrs pats var sameklēt internetā.) Valdība paliek pavisam kūtra uz stratēģiskā investora meklēšanu.
2016. gada novembrī "airBaltic" tiek piegādāta pirmā Bombardier lidmašīna. Tajā pašā laikā Kaimanu salās tiek reģistrēti divi uzņēmumi, kas turpmāk nodarbosies ar lidmašīnu līzingu "airBaltic". Tātad shēma varēja būt jau gatava.
2017. gada aprīlī vācu investoru nomaina dāņu investors Lars Tūrsens.
2018. gada maijā tiek prezentēts biznesa plāns, kas paredz iegādāties 30 lidmašīnas. Slēdzot līgumu tiek paredzēta opcija vēl 30 lidmašīnām.
2020. gada aprīlī biznesa plāns tiek atjaunināts.
Šobrīd esot pasūtītas jau 80 lidmašīnas, un 10 papildus rezervētas kā opcija. Izziņotais gala mērķis – 100 lidmašīnas.
Nebūtu jau nekas īpašs, ja vien "airBaltic" nestrādātu ar zaudējumiem, kā dēļ bija jāsamazina kapitāls par 570 miljoniem eiro, un tām lidmašīnām būtu, kur lidot.
Tagad daži nejauki jautājumi, uz kuriem sabiedrība, iespējams, varētu gribēt atbildes.
- kas tad galu galā "airBaltic" ir? Pasažieru pārvadājumu vai lidmašīnu pirkšanas kompānija?
- vai nesamērīgais lidmašīnu iegādes apjoms nav saistīts ar nodomu attīstīt atsevišķu līzinga kompāniju biznesu uz "airBaltic" rēķina?
- vai šīm līzinga kompānijām netika pārmaksāts, un, ja tika, tad cik daudz no "airBaltic" zaudējumiem būtu attiecināmi uz maksājumiem šīm kompānijām, cik daudz naudas tika samaksāts uz ofšoriem?
- ja tas tā bija, vai nevienai atbildīgajai personai valsts iestādēs neradās jautājumi?
- kuri tad ir "airBaltic" patiesā labuma guvēji?
Ja ir šaubas, tad kādam tās būtu jāspēj kliedēt.
Virzoties uz IPO, ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt labu reputāciju, tāpēc "airBaltic" vadībai būtu jāpapūlas izskaidrot radušos situāciju. Iespējams, ka šeit ir saprātīgs skaidrojums un viss jau ir pārbaudīts, kā arī nokontrolēts, tikai mēs to nezinām.
P.S. Apstiprinot biznesa plānus, parasti tiek rēķināti progozējamie finanšu rādītāji un sasniedzamie rezultāti. Vai 2020. gadā, jau pēc Covid krīzes, apstiprinot jauno biznesa plāna redakciju, tika paredzēts, ka 2024. gadā uzņēmums nonāks uz maksātnespējas robežas? Ko domā pašreizējā "airBaltic" padome par valdes spēju pildīt pašu sagatavotos biznesa plānus?
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
