
Vai var krist vēl zemāk – divi zilzemnieku ministri viesojas ražotnē, par kuru notiek reiderisma kriminālprocess
Pietiek lasītājs28.04.2025.
Komentāri (35)
Vai mangāna koalīcijā ietilpstošā Aivara Lemberga ZZS – pēdējos gados biežāk zināma kā „zilzemnieki” – var krist vēl zemāk? Tā varētu padomāt, raugoties uz publiskotajiem fotoattēliem, kuros redzams, kā ZZS zemkopības ministrs Armands Krauze un visus savus komunikācijas padomniekus pazaudējušais Viktors Valainis Kudīgā ciemojas bēdīgi slavenā miljonāra Andra Ramoliņa uzņēmuma „Stiga RM” ražotnē, par kuru... notiek skandalozs reiderisma kriminālprocess, kurā acīmredzama ir arī „mentu zaņķa” iejaukšanās.
Drīz būs pagājis jau gads kopš laika, kad Valsts policijai pēc prokuratūras iejaukšanās nācās atjaunot kriminālprocesu uzņēmuma „Kurzemes finieris” pārņemšanas lietā, kurā A. Ramoliņš tiek apsūdzēts reiderismā, un Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknim atkal nācās ķerties pie izmeklēšanas darbībām.
Apliecinot „mentu zaņķa” metožu efektivitāti, pirmoreiz šis kriminālprocess tika „sakārtots” pirms gada – 2023. gada novembrī, kad, kā izrādījās, izmeklēšana reiderisma un valsts līdzekļu izsaimniekošanas kriminālprocesā tikusi tikai imitēta, lai būtu iespējams kriminālprocesu vienkārši izbeigt, kas arī tika izdarīts.
Turklāt izrādījās, ka, visticamākais, miljonāra rokas bija aizstiepušās ne tikai līdz Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa izmeklētājai Līgai Zemei, bet arī līdz prokuroram Edgaram Kristovskim.
Prokurors bijušajam „Kurzemes finiera” bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam bija paziņojis, ka viņam nemaz nepienākas saņemt informāciju par iemesliem, kādēļ kriminālprocess izbeigts, un ka lēmums par procesa izbeigšanu vairs nav pārsūdzams.
Tomēr izrādījās, ka līdz tiesu apgabala prokuratūrai koruptīvie sakari nebija aizsniegušies, un tā „nepārsūdzamo” lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcēla, - jauno lēmumu pieņēma prokurore Elīna Nelma, nododot izmeklēšanu atpakaļ policijai.
Taču miljonāram – kurš, kā zināms, grāmatā „Vēža ieņēmumu dienests” ir lielījies par savām iespējām „sakārtot lietas, piemēram, Konkurences padomē – viss vēl nebija zaudēts.
Lieta tika nodota nevis kādai citai Valsts policijas struktūrai, bet gan... tam pašam Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknim, vienīgi izmeklētāja L. Zeme tika nomainīta pret citu.
Pašlaik rodas iespaids, ka koruptīvās saites un ietekme varēt būt nevis vienkāršo policijas izmeklētāju, bet gan iecirkņa vai pat augstākā Valsts policijas līmenī, jo apritējis jau gads kopš kriminālprocesa atjaunošanas, taču nekādas izmeklēšanas darbības nav manāmas. Visticamākais, tiek gaidīts izdevīgs brīdis, lai procesu izbeigtu vēlreiz, un tieši ar šādu apsvērumu tiek piesaistīti arī „visēdāji” no „zilzemnieku” partijas.
Kā Dz. Odiņš stāstījis izdevumam „Dienas Bizness”, „Latvijas lepnums” A. Ramoliņš viņu ir primitīvi piekrāpis, lai iegūtu vērtīgo uzņēmumu:
„Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt „Kurzemes finiera” daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis.
„Stiga RM” „Kurzemes finierim” arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma.
Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu „Stiga RM”, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu...”
Jāpiebilst, ka, vēršoties Valsts policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa sākšanu, tika lūgts izmeklēt ne tikai reiderisma gadījumu, bet arī publisko līdzekļu izsaimniekošanu, uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas:
„Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka „Altum” ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret „Kurzemes finieri” ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā.
Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.
Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka „Stiga RM”, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš.
Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka „Altum” vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret „Kurzemes finieri”, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. (..)
Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā.”





2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.