Vai varētu būt, ka miljonārs Ramoliņš sācis “piestaigāt” pie jaunās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres?
Pietiek lasītājs10.12.2023.
Komentāri (70)
Iesaki rakstu: 
Būtu interesanti, ja mediji noskaidrotu – vai taisnība tas, ka odiozais miljonārs, uzņēmuma Stiga RM īpašnieks un saistīto kompāniju faktiskais saimnieks Andris Ramoliņš ir sācis „piestaigāt” pie jaunās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas.
Neoficiāla informācija liecina, ka ar savu „novadnieci” – agrāk Inga Bērziņa bija Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja – A. Ramoliņu saista jau iepriekšējas tuvas saites, kurām viens no rezultātiem varētu būt I. Bērziņas deklarētais iespaidīgais nekustamo īpašumu uzskaitījums.
Taču tagad I. Bērziņai apsviedīga uzņēmēja acīs ir jau pilnīgi cita vērtība, - viņa ir ne tikai viena novada pašvaldības vadītāja, bet arī partijas Vienotība valdes locekle un vēl saimnieciskiem cilvēkiem nozīmīga ministra amata īpašniece.
Miljonāram, kas darbojas meža nozarē, kur regulāri jāsaskaras ar dažādām kaitinošām un traucējošām vides aizsardzības prasībām, šādi tuvi kontakti un ministres „izpratne” var būt ārkārtīgi noderīga un biznesam par labu nākoša.
Taču A. Ramoliņam ir arī kāda personiska sāpe, kas vistiešākajā veidā saistība ar vides aizsardzības jautājumiem: kā zināms, pateicoties Lato Lapsas iesniegumiem un uzstājībai, miljonāra ģimenei līdz pat šim brīdim nav izdevies piepildīt savu kvēlo, kaut arī likumiem īsti neatbilstošo vēlmi, un uzsliet māju kāpu zonā, kur „parastajiem cilvēkiem” tas ir liegts. Cieša „draudzība” ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri varētu palīdzēt arī šai sāpei.
Miljonārs ir labi zināms kā ne visai gudrs cilvēks, kurš vispirms dara un tikai tad domā. Tāpēc jo interesantāk būtu, ja kāds medijs painteresētos – cik bieži un kādā sakarā Andris Ramoliņš kopš Ingas Bērziņas apstiprināšanas ministra amatā ir viesojies ministrijas ēkā Vecrīgā, Peldu ielā. Pieļauju, ka mums varētu atklāties interesanti fakti...
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
