Iesaki rakstu: 
Kad 2018.gada novembrī toreizējais Valsts prezidenta izstrādājums Raimonds Vējonis izvirzīja Aldi Gobzemu par premjerministra kandidātu, uzvirmoja spekulācijas, ka nav jēgas nopietni apsvērt valdības izveidi šī kandidāta vadībā, jo Satversmes aizsardzības birojs (SAB) viņam tāpat nepiešķirs pielaidi valsts noslēpumam.
Gan šī, gan arī citu iemeslu dēļ pēc traģikomiskiem divu nedēļu garumā izpildītiem trīskāršajiem salto Aldim neizdevās izveidot valdību. Tomēr šī neveiksme tikai uzkurināja caurkritušā kandidāta apņēmību pierādīt visiem... kaut ko.
Viens šis "kaut kas" izrādījās daudzu pieminētā pielaide valsts noslēpumam. Īstenībā Aldim nebija svarīgs rezultāts, jo viņam bija plāns abiem variantiem. Ja SAB viņam piešķirtu pielaidi, viņš visdrīzāk izdrukātu un piespraustu šo lēmumu sev pie krūtīm un nomocītu visus ar Facebook tiešraidēm. Ja pielaide netiktu piešķirta, viņam jau bija sagatavots teksts par specdienestu patvaļu un iedzīvotāju izvēles ignorēšanu.
Es pats šajā aspektā uzskatu, ka Aldis uzdod interesantus jautājumus, bet varu apgalvot, ka Aldis noteikti nebija gatavojies trešajam variantam - ka paša uzspiestās un SAB turpinātās pārbaudes rezultātā viņš nokļūs pavisam neapskaužamā situācijā.
Nedrīkst atklāt visus SAB paplašinātās pārbaudes nianses, bet varu atklāt to, ka jautājumus par konkrētu cilvēku uzdod visdažādākajām institūcijām. Viena no šīm institūcijām bija arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš atklāja šmuci, ko Aldis nebija gaidījis.
Lēmumu par pielaides nepiešķiršanu Aldim Gobzemam SAB pieņēma 2019.gada aprīlī. Aldis vēl kādu laiku spurojās, bet, saprotot, ka cīņa ir zaudēta, jūnijā publiskoja nelielu daļu no SAB lēmuma. Aldis, protams, gari un plaši klāstīja par "sīkumiem", kuri it kā esot pamatā pielaides nepiešķiršanai, taču, steidzoties izsmeļoši pasniegt šo informāciju, viņš laikam nepaguva pastāstīt citus pārbaudē atklātos faktus gan par apreibinošo vielu lietošanu, gan par atklātajām nekārtībām viņa finansēs.
Bet slēpt tiešām bija ko. Pirmo lielo noslēpumu par Alda garīgo vai fizisko veselību un par viņa izvēlētajiem ārstēšanās veidiem es neapspriedīšu. Bet otro Alda noslēpumu apspriedīšu gan, jo tā slēpšanā piedalās ne tikai pats Aldis, bet arī VID, kurš pret Aldi ir tik pielaidīgs, it kā viņš būtu koalīcijas deputāts.
Īsāk sakot, SAB uzdeva pārbaudīt Aldi, un VID pavēli izpildīja. Tā nu VID atrada pierādījumus, ka Aldis prot pelnīt, bet neprot maksāt nodokļus. Un, tā kā Aldis ir publiski atzinis, ka viņam nav konta bankā un visu nopelnīto naudu viņš atdod savai sievai Kristai (kura arī neprot maksāt nodokļus), VID nekas cits neatlika kā uzlikt viņiem abiem desmitos tūkstošos eiro mērāmus uzrēķinus.
Jaunieceltā VID vadītāja Ieva Jaunzeme domāja, ka SAB novērtēs viņas uzcītību, bet brīdī, kad Aldis pavisam ātri nogrima paša izraktajā mēslainē, SAB vairs nelikās ne zinis par iztapīgo ierēdni. Tomēr, tā kā lēmums par sodu bija pieņemts, VID, grozies kā gribi, bija tas jāpilda.
Nezinu, kā, saņēmuši VID lēmumu, jutās Aldis un Krista, bet zinu, ka Aldis pavisam ātri saprata, ka šī informācija nedrīkst nokļūt atklātībā. Tādēļ devās meklēt aizkulišu starpniekus un pavisam drīz tādus atrada. Tā nu Aldim ar šo starpnieku palīdzību notika sarunas ar VID ģenerāldirektori.
Kā jau visi zina, Ievai patīk solīt. Un Aldim dikti paveicās, ka šoreiz Ievai izdevās savu solījumu turēt - uz uzlikto sodu Aldim un viņa sievai VID raudzīsies ĻOTI labvēlīgi. Nu, tik ļoti labvēlīgi, ka gandrīz var par to aizmirst.
Talkā vajadzēja nākt arī toreizējai VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes (NPPP) vadītājai Santai Garančai. Santa parasti neizceļas ar īpašu gudrību šāda veida piedziņas lietās, tādēļ cenšas pēc iespējas ātrāk aizsūtīt tās tiesu izpildītājiem. Bet situācijā, kad Ieva personīgi lūdz palīdzēt Aldim un viņa sievai, atteikt nevarēja.
Tā nu Aldis vismaz attiecībā uz VID pagaidām var uzelpot, jo viņa noslēpums un parāds atrodas drošībā. Arī Krista vismaz pagaidām var nemācīties gleznot, lai pēc Ievas Bondares parauga varētu tirgot gleznas, lai nodrošinātu ģimeni, kamēr vīram tiesu izpildītāji atstāj tikai minimālo algu.
Es savukārt atļaušos izmantot Alda retoriku un uzdot dažus jautājumus:
1) Vai varētu būt tā, ka Aldis Gobzems un/vai viņa sieva ir parādā valstij dažus desmitus tūkstošus eiro?
2) Vai varētu būt tā, ka Aldis Gobzems 2019.gadā ar starpnieku palīdzību lūdza VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei palīdzību attiecībā uz šo parādu?
3) Vai varētu būt tā, ka VID nedara visu iespējamo, lai piedzītu no Alda un Kristas Gobzemiem izveidojušos parādu?
4) Ko Aldis Gobzems apsolīja un ko VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme piekrita saņemt apmaiņā pret labvēlīgo VID attieksmi?
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
