Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no jautājumiem, uz kuru tiek meklēta atbilde katrās vēlēšanās, ir - vai vērts balsot par partiju, kuras reitings ir krietni zem piecu procentu barjeras? Vai tā nebūs nodotās balss izniekošana? Šādam jautājumam ir nopietns pamats, jo, kā zināms, visas balsis, kas nodotas par parlamentā neiekļuvušajām partijām, tiek proporcionāli sadalītas par labu tajā iekļuvušajām.

Viena no vienkāršākajām un reizē patiesākajām dzīves gudrībām, kuru vecāki saviem bērniem māca jau mazotnē, skan šādi: "Nedari otram to, kas pašam nepatīk!" Būtībā tas ir pārfrāzēts slavenā filozofa Imanuela Kanta galvenais ētikas bauslis (kategoriskais imperatīvs), kura pamatdoma: "Rīkojies tā, kā tu gribētu, lai rīkojas ikviens!"*

Kanta formulējums tiešām ir labs, precīzs veids, kā pārbaudīt, vai izvēlētā rīcība ir "laba" (t.i., vai tā nāk par labu iespējami plašākā mērogā) - gluži vienkārši jāiztēlojas, kas notiktu, ja visi tā rīkotos. Kādas tad būtu sekas?

Piemēram, kādreiz var šķist, ka nejauši nomest uz ielas konfekšpapīrīti un nepieliekties, lai to paceltu, taču ir nieks, kas pasauli nepadarīs īpaši sliktāku. Taču, ja tā darītu visi, mēs drīz vien dzīvotu izgāztuvē. Vai - kas gan tur liels, ja par kādu pakalpojumu samaksāju meistaram "uz ķepas"? Taču, ja tā rīkosies visi, vienmēr un visur, valsts izjuks un pārtaps haosā, jo budžetā vairs nebūs līdzekļu jebkādas infrastruktūras uzturēšanai.

Kanta testu var piemērot arī raksta ievadā uzdotajam problēmjautājumam. "Rīkojies tā, kā tu gribētu, lai rīkojas ikviens!" Vēlētājs, kurš apsver iespēju balsot par kādu partiju, noteikti vēlētos, lai par šo partiju nobalsotu ikviens - tad galu galā nebūtu jāsatraucas par piecu procentu barjeras pārvarēšanu.

Tātad saskaņā ar Kanta kategorisko imperatīvu katram, kurš vēlas balsot par partiju ar reitingu zem pieciem procentiem, bet šaubās, vai to vērts darīt, būtu tomēr jābalso par šo partiju. It īpaši tad, ja tās reitings nav gluži margināli zems un, ja dzirdēti vēl arī citi sakām: "Jā, es vēlētos par šo partiju balsot, bet viņi jau tāpat neiekļūs..." Faktiski šāda spriedelēšana un shēmošana nozīmē apmānīt pašiem sevi - nav taču zināms, cik vēl ir šādu "pašpiepildošo pareģotāju" - varbūt to pat ir krietni vairāk nekā pieci procenti.

Vēl absurdāk rīkojas tie, kuri publiski brīdina citus nebalsot par partiju, kas arī pašiem šķiet labākā izvēle, bet... "viņi taču nepārvarēs piecu procentu barjeru". Faktiski tāda rīcība ir salīdzināma ar situāciju, kurā daži cilvēki mēģina iestumt auto, bet bariņš citu stāv malā un skaļi spriedelē: "Jā, vispār to mašīnu būtu gan labi iekustināt, bet nē - nav jēgas, tāpat neizdosies!" un ik pa laikam vēl uzkliedz citiem garāmgājējiem: "Noteikti neejiet šiem muļķiem palīgā, netērējiet velti spēkus!"

Jāņem vērā arī vēl citu aspektu - partiju reitingi nebūt ne vienmēr ir uzticami un nekļūdīgi. Latvijas vēlēšanu vēsturē ir bijuši jau vairāki precedenti, kad partijai tiek solīti vien daži procenti, bet finālā izrādās desmit vai pat vairāk. Tāpēc man savā ziņā simpātiska šķiet to valstu nostāja, kur pirmsvēlēšanu reitingus vispār ir aizliegts publicēt. Iespējams, ka tādā gadījumā vēlēšanu rezultāti Latvijā jau līdz šim būtu izvērsušies krietni citādāki.

Protams, risks "pazaudēt balsi", balsojot par partiju ar reitingu zem 5% robežas, vienmēr pastāv. Tāpēc šādā situācijā varbūt noder vēl viena lēmuma izvērtēšanas matrica. Proti, apsvērt, cik tālu personīgajā reitingā no pirmās vēlēšanu izvēles atrodas otrā. Ja otra potenciālā vēlēšanu izvēle šķiet tikai nedaudz sliktāka par pirmo un, ja tai ir krietni labākas izredzes pārsniegt 5% barjeru - tad droši vien racionālākā izvēle būs balsot par savu otro izvēli. Taču, ja iespējamā otrā izvēle nešķiet ne uz pusi tik tuva sirdij un prātam kā pirmā, vai, ja puslīdz pieņemamas otrās izvēles vispār nav - tad iet un, zobus griežot, smagu roku balsot par kaut kādu "mazāko ļaunumu" gan, manuprāt, ir neprāts. Tāpat kā neprāts ir neiet uz vēlēšanām vispār (to var darīt tikai tie, kam tiešām nav nevienas partijas, par ko balsot) - jo tādā gadījumā jūsu nenodoto balsi tāpat sadala visas ievēlētās partijas (simts deputātu vietas Saeimā tiktu aizpildītas pat tad, ja uz vēlēšanām aizietu viens vienīgs cilvēks).

Ja partija ar reitingu krietni zem pieciem procentiem ir jums pārliecinoši tuvākā, vēlamākā izvēle - tad ejiet un balsojiet par to! Galu galā - pat ja tiešām sanāks "pazaudēt balsi", vai tomēr nav labāk "pazaudēt balsi" nekā "pazaudēt sirdi"?

* - Kanta kategoriskā imperatīva precīzs formulējums: "Rīkojies tā, lai tavas gribas maksima vienmēr vienlaikus varētu noderēt par vispārējas likumdošanas principu."

Novērtē šo rakstu:

20
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...