Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai VID piesedz miljonu afēru?

Henriks Danusēvičs*
19.07.2018.
Komentāri (22)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) solījumi, ka lielākā daļa kases aparātu pēc reformas ieviešanas nebūs jāmaina vai būs ar nelielām izmaksām viegli pielāgojami jaunajiem noteikumiem, ir bijuši klaji meli. Jāmaina vai jāpielāgo ir visi 67 tūkstoši ierīču, un reformas kopējās izmaksas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, ko būtu jāsedz uzņēmējiem un visai sabiedrībai. Sākotnēji LTA izmaksas vērtēja 70 miljonu eiro apmērā.

Izmaksas palielina arī nesamērīgie sertificēšanas un atkārtotas sertificēšanas izdevumi, jo esošā kārtība paredz katram uzņēmumam veidot un sertificēt individuālu risinājumu. Katra modeļa sertificēšanas izmaksas gulstas pārsvarā uz vienu uzņēmumu, nevis uz daudzskaitlīgu lietotāju loku (pretēji tam kā citās dalībvalstīs modeļa jēdziens attiecināms uz to kases sistēmu, kas pielietojama vienlaikus vairākiem uzņēmumiem, un tādējādi šī modeļa lietotāju skaits ir plašāks, un līdz ar to katra modeļa sertificēšanas izmaksas sadalāmas uz lielāku skaitu tā lietotāju un uzņēmējiem vieglāk absorbējams).

Nedefinētie sertificēšanas noteikumi, kur par atskaites punktu vairs netiek ņemts valdības nolemtais, bet VID ierēdņu interpretācijas par, viņuprāt, drošiem aparātiem ir radījuši nevienādu attieksmi un absolūti selektīvu pieeju dažādu kases aparātu ražotāju ierīču vērtēšanā. Pieļaujot atkāpes nesamērojami plašā diapazonā no normatīvos aktos fiksētām prasībām, šobrīd riskam pakļauti arī iekārtu ražotāji, piemērojot tiem nevienādas prasības, balstoties uz vieniem un tiem pašiem tehniskajiem noteikumiem.

Paužot nevienādu attieksmi pret iekārtu ražotājiem, kas norāda uz atsevišķa ārvalstu ražotāja privilēģijām, lobējot tā intereses par to, vai jaunu kases aparātu ieviešana izskaudīs gadījumus, kad darījumi kases aparātā vispār, tiek apdraudēta veselīga konkurence iekārtu ražotāju starpā un tas savukārt rada apjukumu un neērtības uzņēmējiem, kuri izvēlas un lieto ierīces. Sertificēšanas process ir pabeigts vairākiem desmitiem ierīču, kas vairāku mēnešu, pat pusgada laikā tā arī nav nonākušas VID reģistrā, jo ierēdņi pieprasa arvien jaunus uzlabojumus, kas iepriekš nav definēti. Katras izmaiņas un papildinājumi prasa ieguldījumus.

Tas sadārdzina galaprodukta vai pakalpojuma cenu, un galarezultātā patērētājs būs tas, kas samaksās par jaunajiem kases aparātiem valsts cīņas ar ēnu ekonomiku vārdā. Tāpēc rodas pamatoti jautājumi par tik lielu izmaksu nepieciešamību un netiek reģistrēti. Līdz ar to ir apšaubāmi, vai jaunu un dārgu kases aparātu ieviešana vispār atstās kādu iespaidu cīņā ar ēnu ekonomiku.

VID publiskotā informācija par Nodokļu kontroles pārvaldes nodokļu kontroles pasākumu rezultātiem 2016. un 2017.gadā “Nodokļu kontroles pasākumu rezultātu kopsavilkumā” minēts, ka 2016. gadā konstatēti 18 iejaukšanās gadījumi EKA programmatūrā, bet 2017. gadā tie bija tikai 6 gadījumi, bet tieši iejaukšanās kases aparātos vēl joprojām tiek minēts kā viens no argumentiem reformas pamatošanai.

Tādējādi ar VID ierēdņu palīdzību kases aparātu sertificēšana mūsu valstī ir kļuvusi par labu un ļoti ienesīgu biznesu, jo ierēdņu izdoma ir neierobežota un katram uzņēmumam ir jāsertificē absolūti unikāls risinājums.

LTA jau bija iesniegusi KNAB sūdzību par afēru, kura uz to brīdi bija 70 miljonu eiro vērtībā. KNAB nosūtīja uz VID atklātu vēstuli ar jautājumu, vai VID darbinieki iegūst labumu no šī afēras. Protams, atbilde uz atklāto vēstuli bija noliedzoša. Bet šobrīd afēras apjoms jau pieaudzis līdz 250 miljoniem eiro. Šis būs pirmais gadījums Latvijas 100 gadu vēsturē, kad tik lielas afēras ir bijušas pilnīgi nesavtīgas un šādi lieli ieguldījumi bijuši bez jebkāda labuma autoriem un afēru apkalpotājiem.

Jau šobrīd izskan runas, ka tas, ko VID šobrīd paredzējis ieviest, citur Eiropā jau ir novecojis risinājums. Pakāpeniskums ļautu kases aparātu nomaiņu pēc vajadzības papildināt ar aizvien jaunākiem un modernākiem tehniskiem risinājumiem. VID lozungs, ka nomainot visā valstī kases aparātus, tiks dots trieciens ēnu ekonomikai, patiesībā var ēnu ekonomiku tikai palielināt šīs reformas lielo izmaksu dēļ, un ēnu ekonomikas mazināšanai ir pavisam citi instrumenti.

Jāatzīmē, ka valdības deklarācijā paredzēts pēc pusgada (no 2019.gada 1.janvāra) reģistrēt darījumus e-vidē, taču VID vēlas turpināt dārgu sertifikācijas procesu un paziņojis, ka valdības deklarācijā rakstītais nav spēkā (!).

Valsts ieņēmumu dienests MK noteikumu izstrādes procesā, apzināti paužot nepatiesu informāciju, ir maldinājis gan uzņēmējus un sabiedrību, gan valsts pārvaldes iestādes. Piemēram: MK noteikumu projekta sākotnējās ietekmes ziņojumā (anotācijā) ir norādīts, ka 88% lietotāju varēs turpināt izmantot lietošanā esošos kases aparātus.

Šo informāciju nepārprotami apstiprina arī ar kases aparātu reformu un MK noteikumu izstrādi tiešā veidā saistīts VID ierēdnis Helmuts Bušs, izdevumā “Finanses” (2014.gada maijs, 43.-45.lpp), paužot viedokli: “Nodokļu maksātājus, kuru apgrozījums iepriekšējo 12 mēnešu laikā nepārsniedz 200 000 EUR, jaunās tehniskās prasības neskars.”

Atbildot uz Saeimas deputātu pieprasījumu skaidrot ieilgušo kases aparātu reformas gaitu un lielās izmaksas, kas varētu sasniegt 70 miljonus eiro un būtu jāsedz uzņēmējiem, VID maldinājis deputātus: “VID to ir rēķinājis. Pašreiz ir reģistrēts vairāk nekā 61 000 elektronisko iekārtu un ierīču. Pēc pašreizējiem datiem, nodokļu maksātājiem būtu jānomaina apmēram 15 000. Liela daļa ierīču ir tādas, kuras varētu pilnveidot, tas izmaksātu kopumā 3,8 miljonus. Par tām, kuras jānomaina – apmēram 16 miljonus eiro.

Maksimālās izmaksas varētu būt 20 miljonu apmērā. Finanšu ministre arī paskaidroja, ka 21% no šīm izmaksām PVN maksātāji var atskaitīt kā priekšnodokli, nodokļu maksātāji var norakstīt nolietojumu uzņēmumu/iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Tirgus izpēte rādot, ka jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošajiem kases aparātiem cenas sākas no 250 eiro, kases sistēmām atkarībā no sarežģītības – no 600 līdz 1000 eiro. Pašreiz lietotajiem kases aparātiem, kurus var pielāgot jaunajām prasībām, izmaksas būtu no 50 līdz 100 eiro.”

Pēdējā laikā VID veiktās aktivitātes, demonstratīvi ejot reidos pie uzņēmējiem un “konstatējot”, ka tiek lietoti noteikumiem neatbilstoši kases aparāti, ir uzskatāma par valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, jo VID darbinieki, neizejot no kabinetiem, var redzēt, kādas ierīces kurš uzņēmējs lieto.

Negodīga rīcība no VID puses ir arī prakse vispirms uzņēmējiem EDS sistēmā nosūtīt paziņojumus, ka tie drīkst turpināt lietot kases aparātus, kam atsaukti sertifikāti un aparātus, kam tiek veikta sertifikācija, bet, ejot pārbaudēs, sastādīt aktus un likt divu nedēļu laikā nomainīt kases aparātus, bieži vien norādot uz viena konkrēta ārvalstu ražotāja aparātiem.

Šobrīd visus Latvijas tirgotājus, tajā skaitā ne tikai veikalus, bet arī ēdinātājus, degvielas tirgotājus un visus citus, kuriem ikdienā jālieto kases aparāti, ir satraukusi Valsts ieņēmumu dienesta labas pārvaldības principiem neatbilstoši veiktā kases aparātu reforma, kas uzņēmējos radījusi tikai haosu, stresu un atkal stiprinājusi neuzticēšanos valsts pārvaldei kā tādai.

* Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents

Attēlā - VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

Novērtē šo rakstu:

99
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...