Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Gatis

27.04.2018. 19:39

Kam ir vajadzīga ekonomika un kam vide?
Paši sevi esam no seniem laikiem paverdzinājuši naudai un sistēmām ko nosaukuši par ekonomiku kurai visu laiku jāaug, realitātē kāpinām atsevišķu cilvēku bagādināšanos. Kopumā bezjēdzība.
Sačakarēsim vidi un nebūs ne mūs ne sūda ekonomikas.

Atbildēt

123

23.04.2018. 15:47

»

tādi esam

Ir pētījumi, ka saimnieciskā darbība,ievērojot vides aizsardzības intereses, ir ekonomiska...


Piekrītu. Latvija neizmanto iespēju saimniekot atbilstoši vides aizsardzības interesēm. Neizmanto ražot eko produktus.
Par mūsu zaļajiem ilūziju nav.

Atbildēt

VB

23.04.2018. 14:49

»

Virsraksts Delfos

"Dzeņu aizsardzības plāns desmit gadu periodam izmaksās 49 200 eiro


Nu, Tu vnk. nezini tāpat kā es, ko var izdarīt dzeņu labā ar 49 / 10 4000EUR gadā... Pat vienam dzeņu skaitītājam alga nesanāk. Toties es zinu, cik īstenībā tas dzenis skaists un derīgs putns!

Atbildēt

lasītājs

23.04.2018. 14:33

»

ui

bet no šeit minētās shēmas par 61 439 255 eiro cirtējiem? kā tu domā? ietekmēs viņu dzīvi


Oi, tā ir tikai maza daļa no vietējo meža cirtēju dzīvotņu uzlabošanas pasākumiem :D

Atbildēt

Uldis

23.04.2018. 14:04

»

Jā, bet

Bet tā OIK ieviešana jau tika pamatota ar dabai draudzīgās zaļās enerģijas ražošanas atbalstu, cīņu pret planētas sasilšanu, atjaunojamo enegoresursu izmantošanu. Par to, ka OIK realitātē ir tikai afēra, neviens jau neiebilst. Arī lielākā daļa dabas aizsardzības projektu ir tādas pašas afēras. Kā tu...


Tieši pateicoties OIK, saules enerģija ir kļuvusi konkurētspējīga un visā drīzumā būs viens no nergoresursu pamata veidiem, tātad tās subsidēšana ir nesusi augļus. Tas nekādi nav pielīdzināms Vienotības know-how, maksāt OIK par elektrību no importētās dabasgāzes.

Atbildēt

Jā, bet

23.04.2018. 13:23

»

Uldis

Vienotības čekas pakalpiņu OIK afērām nav nekā kopiska ar dabas aizsardzību


Bet tā OIK ieviešana jau tika pamatota ar dabai draudzīgās zaļās enerģijas ražošanas atbalstu, cīņu pret planētas sasilšanu, atjaunojamo enegoresursu izmantošanu. Par to, ka OIK realitātē ir tikai afēra, neviens jau neiebilst. Arī lielākā daļa dabas aizsardzības projektu ir tādas pašas afēras. Kā tu domā, vai no tā šeit minētā dzeņu aizsardzības plāna par 49 200 eiro, dzeņiem tiks kāds labums? Es domāju, ka tas plāns to dzeņu dzīvi ietekmēs tik pat, cik tie mūsu OIK maksājumi zemeslodes sasilšanu.

Atbildēt

laikam esi par Mazu

23.04.2018. 12:30

»

Mazais

Tas, ko raksta Ķers, es nelasu, jo galīgi garām


es gan lasu . Vieni no vissakarīgākajiem rakstiem. Iespējams, ka esi par mazu. Lai gan Viesturs raksta ļoti saprotamā valodā.

Atbildēt

Mazais

23.04.2018. 12:04

Tas, ko raksta Ķers, es nelasu, jo galīgi garām.

Atbildēt

jr

23.04.2018. 11:27

Makroekonomiskā līmenī vides aizsardzība valsts attīstību ilgtermiņā ietekmē pozitīvi, bet protams kādi "ekonomiskie aģenti" cietīs vairāk,bet kādi iegūs.

Atbildēt

tādi esam

23.04.2018. 11:25

Ir pētījumi, ka saimnieciskā darbība,ievērojot vides aizsardzības intereses, ir ekonomiska.
Diemžēl Latvijā vides aizsardzība pasliktinās.Piem., melno stārķu skaits kopš neatkarības atjaunošanas ir samazinājies par 2/3.
Nav jau arī politiskā atbalsta.
Mūsu Zaļā partija ir viltus zaļie, kas iet Lemberga,Dūklava un mezrūpnieku pavadā, kas uz mežu skatās kā uz burkānu lauku.

Atbildēt

!!

23.04.2018. 11:08

Mežacirtēji apmaksās savus “kliedzējkantorus” un kordirigentus arī turpmāk.

Atbildēt

beidzot jāsāk skatīties uz cipariem, KUR TAS SUNS APRAKSTS

23.04.2018. 10:20

Mežacirtēju koris kliegs un klaigās arī turpmāk, ka tiek putināti un spaidīti, jo tas viņiem ir reāli izdevīgi.
Kāpēc mežacirtējam pieteikties uz “Natura 2000” kompensācijām un saudzēt dabu, ja atbalsta likme mežacirtējam tikai par platību retināšanu vien ir 440 EUR/ha! Ja atbalsta likme tikai par pliku atzarošanu jaunaudzēs ir 611 EUR/ha !! Kāda vajadzība saudzēt dabu?! Kāds rezons nenovākt melnā stārķa vai mazā ērgļa ligzdu?!
Rezultātā šobrīd tiek dzīti rokā 3000 meža īpašnieku, kas “Natura 2000” kompensācijām nav pieteikušies. Kuriem daba ir “zem astes”. Nauda griež to viņu zemeslodi!

Atbildēt

atbalsts mežacirtējiem, skat. LAD informāciju

23.04.2018. 09:20

»

Virsraksts Delfos

"Dzeņu aizsardzības plāns desmit gadu periodam izmaksās 49 200 eiro


Atbalsts mežacirtēju dzīvotspējas uzlabošanā, meža zemju apgūšanā desmit gadu periodam ir 61 439 255.
Tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas atņemta Latvijas ekonomikai! Konkurētspējīgu produktu ražošanai ar augstu pievienoto vērtību!

Atbildēt

Arī Viesturs

23.04.2018. 08:37

Kaut ko analizēt var tad, ja analīzei pieejamie dati vai apgalvojumi ir vienkārši pārbaudāmi un brīvi no slēptām ietekmēm!
Nekas tāds mūsdienu pasaulē pēc būtības nav iespējams tā vienkāršā iemesla dēļ, ka aprites cikli ilgst vairāku desmit vai vairāk gadu garumā un sistēmas nav noslēgtas !
Piemērs no nesenās vēstures - Skandāls ar riepu pārstrādi - valsts(is) no kuras tās tika ievestas iespējams varēja uzvaroši ziņot cik ļoti labi rūpējas par vides aizsardzību. Arī pie mums viss būtu "vislabākajā kārtībā", ja vien izdotos tās veiksmīgi "eksportēt" uz kādu "trešo valsti".
Vai kāds var apgalvot ka riepas patiešām tika eksportētas, neviss nonāca "mežā" vai tika tepat sadedzinātas ?!??! Un kas ar viņām iespējams notika citās valstīs ? Vai tās pa ceļam nonāca okeānā vai tika nelegāli sadedzinātas nezināmā vietā ??!?
Ja visiem šiem jautājumiem pretī nav reāli pārbaudāmas atbildes, bet "pareizi noformēti papīri", tad tā ir ulūzija par to cik "zaļu ilgstspējīgu" politiku mēs realizējām !

Atbildēt

.jā

23.04.2018. 06:59

»

to Andrejs

Dabas aizsardzîbai, pētniecībai utt. izmanto līdzekļus, lai uzturētu nodarbinātību. LU ir 200 profesori, tad vēl doktori utt. Vieiīgais, no kā jēga, ka pēdējos divos gados audzis ārzemju studējošo skaits, kas ienes naudu Latvijas ekonomikā. Bet atdeves latviešu kultūrai nemana. Visa tā darbošanās pa...


Mežonīga mežu izciršana ir nejēdzīga. Arī lielkapitālistiska lauku apsaimniekošana manuprāt nevar būt vienīgais, uz ko tiekties.
Padomju laikā arī tiecās likvidēt viensētas. Beigās nācās atzīt, ka viensētu piemājas saimniecības dod apmēram trešdaļu no kopējās lauksaimniecības produkcijas. Turklāt tā ir ekoloģiskāka. Uz lieliem laukiem neiztikt bez zemei un cilvēkiem kaitīgas ķīmijas.

Atbildēt

Lūk,

23.04.2018. 06:28

nupat ierunājās latviešu deģenerāts, profesors, A. Priedītis. Viņš ir laimīgs par to, ka var noriet latviešu unterešu aizstāvjus kā Žuli. Ja skatās ļauni, jāveic tīrīšana un šādi puskrievu deģenerāti jālikvidē, attīrot vidi. Kultūrvidi.

Atbildēt

to Andrejs

23.04.2018. 06:25

Dabas aizsardzîbai, pētniecībai utt. izmanto līdzekļus, lai uzturētu nodarbinātību. LU ir 200 profesori, tad vēl doktori utt. Vieiīgais, no kā jēga, ka pēdējos divos gados audzis ārzemju studējošo skaits, kas ienes naudu Latvijas ekonomikā. Bet atdeves latviešu kultūrai nemana. Visa tā darbošanās pa tukšo, izcērtot izniekojot dabas resursus ir mērķtiecīga kultūras kapitālisma realizācija, tostarp apzināti slepkavojot Latvijas ekonomiku. Cik ilgi tas turpināsies? Nav paredzams.

Atbildēt

Virsraksts Delfos

23.04.2018. 05:50

»

Žulis

Ķerus kungs! Nevajag te piesaukt Pasaules ekonomikas forumu, ilgspējīgas konkurences indeksu, plātīties ar pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem zīmētiem grafikiem un slavēt to Latvijas IKP pieaugumu. Tā visa ir tukša muldēšana...


"Dzeņu aizsardzības plāns desmit gadu periodam izmaksās 49 200 eiro"
Arī tā ir nodokļu maksātāju nauda, kas atņemta Latvijas ekonomikai.

Atbildēt

Nepareizā adresē klaigā !

22.04.2018. 23:15

»

Uldis

Balso par NA! Balso par NA


Te nav priekšvēlēšanu mītiņš !

Atbildēt

Juris

22.04.2018. 21:44

Principā stāsts ir par to, kā mūsu mežsaimniecības un kokrūpniecības politika, kas ir līdz šim realizēta Latvijā, ir kaitējusi vides politikai un traucējusi kļūt mums bagātākiem, radot un attīstot pasaulē ļoti pieprasītus ekosistēmu produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.
Tieši traucējusi kļūt bagātākiem.

Atbildēt

precīzi!

22.04.2018. 20:24

"sagandējot vidi, valstīm ir jābūt kļuvušām bagātākām un saprātīgākām. Trūkstot naudai vai saprātam, sabiedrība iet bojā, nevis pieņem stingrākus vides likumus un turpina pieņemties bagātībā.."

Atbildēt

Žulis

22.04.2018. 19:45

Ķerus kungs! Nevajag te piesaukt Pasaules ekonomikas forumu, ilgspējīgas konkurences indeksu, plātīties ar pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem zīmētiem grafikiem un slavēt to Latvijas IKP pieaugumu. Tā visa ir tukša muldēšana!
Ja kāds patiesi cenšas uzzināt vai un cik lielā mērā šobrīd izvērstais dabas aizsardzības biznes kaitē un ir kaitējis Latvijas ekonomikai, viņam ir jāapkopo dati par visām ražotnēm, kuras ir dabas aizsardzības vārdā nācies slēgt pa šiem gadiem, kuras dabas aizsardzības uzstādījumu dēļ ir nācies pārcelt uz citām valstīm, kuras dabas aizsardzības prasību dēļ ir bijušas spiestas sašaurināt vai pārprofilēt savu darbību un tad, izejot no šiem datiem, var aptuveni spriest par tā saucamās dabas aizsardzības ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Arī tas būs tikai aptuveni, jo šeit vēl nebūs ņemti vērā citi faktori, piemēram tas, cik ražotņu, pateicoties dabas draugu aktivitātēm un šajā sakarā izdotajiem normatīvajiem aktiem vispār pa šiem gadiem Latvijā nav attīstījušās un cik papildus līdzekļus Latvijas ekonomikai ir atņēmušas "dabas sargāšanas" vārdā uzstādītās prasības. Arī slavenais OIK, kas katru gadu Latvijas iedzīvotājiem atņem ap 300 miljoniem un tos pārsūknē privātajās kabatās taču ir dabas aizsardzības vārdā izperēts! Tā, ka nevajag te muldēt par to, ka nav iespējams atrast argumentus par dabas aizsardzības BIZNESA ietekmi uz valsts ekonomiku!

Atbildēt

Andrejs

22.04.2018. 19:45

Manuprāt kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas lielākā daļa tā saucamo vides aizstāvju ar šo darbību vai darbības imitāciju veido savu personīgo ekonomiku, tas ir darbojas šai jomā tikai tāpēc, lai nopelnītu. Pārējie tā saucamie vides aizstāvji ar savu naivumu un pionieru entuziasmu palīdz ciniķiem nopelnīt. Iesaku vienkārši katram dzīvot saskaņā ar dabu, kuras sastāvdaļa esam arī mēs.

Atbildēt

Uldis

22.04.2018. 18:17

Balso par NA! Balso par NA!

Atbildēt

Uldis

22.04.2018. 17:17

»

Vides sargi aktīvi aizstāv putniņus un puķītes, bet cilvēku suga ir visvairāk apdraudēta un pakļauta slimībām. Neveselīgs uzturs, piesārņots pilsētas gaiss, saspiesta dzīvošana barā, kas veicina epidēmiju izplatīšanos - tie būtu iemesli, lai meklētu veselīgāku dz8ves veidu - prom no pilsētām. Bet valdība...


Nedzīvo bomžatņikā, nesmēķē, nedzer krutku, neēd krievu firmās taisītās desas, nededzini kūlu un svētā latviešu zemē mīli latviešu valsti un tautu un dzīvosi ilgi.
Par putniņiem un puķītēm arī nopelnīsi + punktus

Atbildēt

22.04.2018. 16:47

Vides sargi aktīvi aizstāv putniņus un puķītes, bet cilvēku suga ir visvairāk apdraudēta un pakļauta slimībām. Neveselīgs uzturs, piesārņots pilsētas gaiss, saspiesta dzīvošana barā, kas veicina epidēmiju izplatīšanos - tie būtu iemesli, lai meklētu veselīgāku dz8ves veidu - prom no pilsētām. Bet valdība pat veicina lauku pamešanu (pārcelšanās nodoklis, infrastruktūras likvidēšana laukos).
Nemaz nepieminot cilvēku sugas baltās rases iznīkšanu...

Atbildēt

Diemžēl

22.04.2018. 15:36

nav nekādas jēgas šādai analīzei. Latvijas ekonomika neko nevar ietekmēt, tā ir niecīga, attiecībā pret dabas aizsardzības prasībām. Visbīstamākais ir tas, ko lietojam pārtikā. Netīrais ūdens "no kāna" nekļūst labāks arī pēc vārīšanas, starojumi no mobil. t., teflons, E ķīmija pārtikas produktos, kuras uzdevums ir aizsargāt produktu, bet iznīcināt patērētāju. Mēs esam daba, ko paši ikdienā iznīcinām.

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...